no vienas puses es šodien esmu slikta māte. sīki visu dienu dzīvojas savā nodabā, es šad tad viņus virtuvē vai pa ceļam uz wc satieku, ja neskaita mazo interlūdiju ar lēkāšanu lielajā gultā (klusi cietu, kad paliku pavisam ragana, aizlasījos uz dīvāna). vakar vakarā sapratu, ka kkas līdz galam nav, gribēšu pagulēt, uz galda atstāju lielā bļodā kellogus, puspudeli piena, katram noliku zupas šķīvi un karoti. pamodos astoņos, kad viss brokastis bija pilnās burās, visi priecīgi. tagad arī izsniedzu, tikai šokolādes kraukšķus. aizmigt pa dienu nevaru, nevaru ilgstoši atslābt, ja viņi neguļ, viņus aizmidzināt nebija spēka, to visu ārprātu, kas darās visā dzīvoklī uz grīdas (līdzeni vienmērīgā kārtā) sarunājām, ka rīt kā pie dzimšanas dienas kārtīgi sakārtosim.
no otras es esmu māte - sapnis. nu, kurš tēvs ar pilniem sejas sīnusiem caurspīdīgu iesnu un nelielu temperatūru un puņķi, kas aizrīklē iestrēdzis vemdināties, jo negrib ne šur, ne tur, var ne vien neizlastu garu šādos settingos (esmu seksiste, smejos par joku, ka kovidu uz darbu nes dāmas, jo veči pie 37+ mājās uz dīvāna skaļi mirī nost), bet arī šos i pabarot i samīļot i regulāri vēdināt, mazgāt podiņus un divreiz izdezinficēt izlietni. par nākamo nedēļu cenšos nedomāt, šobrīd pietiek, ka diena godam nodzīvota gandrīz līdz galam un es pat esmu atcerējusies sīkiem iedot klepus zāles un tavegilu
un tagad izstāsti man ciba, ko tu dari, kad viss salīdis pierē. inhalācijas (kā?), sālsūdens šķīdums skalošanai (kā?) jo man pauris galīgi nevāra, kognitīvās funkcijas tuvu nullei
lol
Comments
|
Posted by: Antuanete (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} antuanete) Posted at: 31. Oktobris 2020, 18:55
|
|
Pie riktīgas tūskas es prasu ĢĀ tabletes ar pseidoefedrīnu. Kad atlaiž, tad var skalit ar ūdeņiem. Protams, jāseko līdzi, vai nav aizgājis iekaisumā, tad AB.
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 31. Oktobris 2020, 19:17
|
|
Es iedzēru 50 mg Fenkarol, efektu īsti nejūtu, bet sliktāk palicis nav, tagad vēl Hedelix kopā ar bērniem, un to deguna un rīkles skalošanu izveicu (uzsita atmiņas par toksikozi). Pirms nakts vannā ieliešu drusku verdošu ūdeni lai varu ēteriskās eļļas pa maju pasmiržināt. Vispār šitas izskatās pēc tā mistiskā 72 h vīrusu, pirmajam, kas šo dabūja nu jau vairs nav pat klepus un ir drusku iesnu krikumi iekšnāsīs. Otrs gan vēl klepo. Raizējos par trešo, tam nekas pagaidām :D
Cik labi - pažēlojos, drusku vieglāk palika! :D
|
Posted by: Lacy F (
panacea) Posted at: 1. Novembris 2020, 09:18
|
|
Fenkarols ir antihistamīns, kas nozīmē, ka ja tās iesnas nav alerģiskas, tad viņš nepalīdzēs. Hedelix ir paredzēts klepum, arī no tā iesnas nepaliks labākas.
Iesnām kā pirmā izvēle būtu piemēram Xymelin (https://en.wikipedia.org/wiki/Xylometa
Kā otrā izvēle būtu pseidoefedrīns, kas arī darbojas tā, ka sašaurina deguna asinsvadus, bet tam piemīt arī sistēmiska iedarbība (uz visu organismu), tāpēc otrā izvēle.
Kam domāts tavegil bērniem? Tās pamatā ir antialerģijas zāles ar nelielu miega efektu.
(Esmu farmakologs)
|
Posted by: bobijs varenais šāvējs (
glam_our) Posted at: 1. Novembris 2020, 11:06
|
|
Pastāsti man, kāpēc šajā kontekstā sevi nosauci par sliktu māti?
/man tiešām intetrsē kāds katrai ir tas labās mātes settings, lai saprastu cik psihs ir manējais, jo es to pieņemu kā vienādu lielumu, bet patiesībā katrai tas ir citāds un reizēm pārklājās tikai tas, ka jābūt tīram dupsim/
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 1. Novembris 2020, 11:23
|
|
Redzi, pa lielam mani nekrata ko citi ar saviem bērniem, bet tā kā es nāku no maksimālistu vides, mana iekšējā balss ir ļoti kritiska un tā latiņa ir neizpildāmi augsta. T.i. es varu klusībā nodomāt, ka nav pareizi, ja kādam bērns katru dienu ilgi skatās muļķikus vai tv, bet ar savu viedokli neuzbāžos, tomēr pavasarī, kad paliec mājās ietvaros es viņiem katru dienu rādīju muļķikus ilgi un dikti, jutos drausmīgi, lai gan alternatīva bija kas? Es nezinu, jo man nebija laika ar viņiem ņemties, kopīgi darīt visas aktivitātes, kāda vēl gleznošana, plastalīns vai tml, kur nu vēl ilgas pastaigas svaigā gaisā.
Es jūtos slikta, ja viņi ēd Kaut Ko. Aukstu no ledusskapja, pienu ar cepumiem, saldumus vispār dot manuprāt ir slikti. Es saprotu, ka tā doma nav pareiza, daļēji protams labāk nedod, ja viņi no visa kasās, tajā pat laikā, ja ēd arī dārzeņus, gaļu, graudaugus, nu nav tas pasaules gals. Kad man bija viens bērns es arī toksikozes periodā viņam katru dienu brokastīs pusdienās vakariņās taisīju kaut ko siltu, bieži pat divus ēdienus (piemēram zupa/otrais + ķīselī ielikta brokastu putra saldajā), ok, liela daļa ēdamā pārklājās ar ēdienu pieaugušajiem. Un tomēr.
Viņi ir ļoti patstāvīgi, dara daudzus mazus darbiņus, kad sagrib. Kārto savas drēbes, paši ģērbjas, bet tad arī uz bd aiziet citreiz reāli nošmulētā džemperī, ja taja mirklī kādam taisu frizūru, taisu ciet jaku vai tml. Bet tas process, kurā viņiem māca tos darbus ir apgrūtinošs. Viņi mazgā traukus, pēc tam virtuve pludo, slauka grīdu, tāpat zem pēdām čirkst. U.t.t.
Un vēl viens no tarakākiem ir tas, ka es it kā saprotu (ar galvu), ka manus kā vecāka talantus vai kvalitāti neatspoguļo tas, cik kārtīga un tīra ir māja, bet ja dzīvo vienā mājsaimniecībā ar cilvēkiem, kuru izpratne kardināli atšķiras, nav vienkārši
Zini, ja godīgi, tad skalošanas kopā ar limfmezglu sildīšanu un asu ēdienu ēšanu ir vienīgais, kas atdzīvina mani. Skaloju ar deguna kanniņu un siltu sālsūdenu asaru sāļumā. No sākuma parasti var ļoti manīt kā netiek ūdens iekšā dobumos, bet pēc laika jau aiziet. Tiem dobumiem, tāpat kā augstkalnu sieram, vajag maigi nomainīt vides balansu, lai baciļi nevairojas tik labi. Siltums un maigs sālsūdens tātad. Ir arī akupresūra spiedien atbrīvošanai, skalošanas starplaikos.