porcelāna lellīte [userpic]

21. Jūnijs 2020 (21:19)

Ja tu esi vīrietis. Ja tu esi garš un diezgan būdīgs tu visdrīzāk nekad nesapratīsi cik liels stress ir tad, kad veikalā par taviem pirkumiem, taviem ļoti sievišķīgajiem pirkumiem (vasaras cepuri lai plikais plesis nepārcepas, divām smaržām, krekliņu, apenēm un zeķēm) pie kases cenšas samaksāt svešs vīrietis. Veikalā viņš kādas divas reizes mēģināja uzsākt sarunu, bet es biju steidzīga, man galvā bija sarakstiņš un noteikts maršruts, es pat īsti nepamanīju. Un tad, kad es drēbes saliku maisā un pakāpos soli atpakaļ kasierei dot savu karti, viņš tur drūzmējas, mēs ar kasieri veiksmīgi atvairāmies, nopīkstinos, bet man paprasa ielikt karti un iepinot, un tad 'haha, ja nu gadījumā kas, man uz kartes vienmēr ir nauda'. Es kā vienmēr sastresojusies atcirtu krieviski (nestresā krieviem vienmēr atbildu latviski) 'JA Zamužem'. Un viņš, bet viņš briesmīgi apvainojās. Nopīkstēju Izviņiķe un skrēju uz bankomātu, lai varu notīties tālēs zilajās
Es nebiju nekādi Tādi apģērbusies - vienkārša, puķaina garā vasaras kleita, pat bez dekoltejas, jo šalle pret vēju, nu ja, drusku hennas lūpu krāsa, auskari, bet tas ir ikdienas pucēšanās minimums, nekas piedauzīgs, nekas izaicinošs, veikalā bija arī citas personas, nezinu kādas un cik smukas, bet nu kamon. Ir jauki, ka universs man met pakaļ naudu, bet nu ne jau šādi
Totāli izfrīkoja, vīrs gan uzjautrināts
Gribēju uz veikalu bez drūzmas, ziniet, tikai aizmirsu ka tad izlien rajona zieds. Un tas vīrietis būtu bijis o.k. labi, nu iedzēris, bet normāli ģērbies, izskatīgs, kas tiešām vecuma grupā 45+ nav sakarīgu brīvu dāmīšu, nu kādēļ šitā jāfrīkojas?
Par to 'kādēļ es' nav jautājumu, man ir kaut kāda tāda seja. Božij oduvančik, goody two shoes, nu tāds labs cilvēks. Un šitāpēc mūždien visādi piedzīvojumi un ķibeles

Comments

Posted by: putns ([info]dumshputns)
Posted at: 22. Jūnijs 2020, 02:54

Baigi labais apraksts. Un kas mani šajā uzjautrina, ir tas, ko tik labi pazīstu sevī. Let the beat drop, skaistums nav pievilcība, pievilcība nav skaistums. Ziedi ir skaisti, bet tikai tiem, kam patīk ziedi.

Posted by: zazis ([info]zazis)
Posted at: 22. Jūnijs 2020, 06:16

acīmredzot, ka nav. (:

Posted by: f ([info]f)
Posted at: 22. Jūnijs 2020, 08:40

"too soon, buddy*, too soon!" :D

*būdīgais vīrieti

Posted by: az ([info]az)
Posted at: 22. Jūnijs 2020, 09:59

skolas laikā piecos no rīta basām kājām sēdēju autobusa pieturā, mans brālēns stāvēja saulē gabalinu tālāk. vins ir laikam garākais/muskolotākais cilvēks, ko personīgi pazīstu, un nesēz vins principā, visus savus studiju darbus rakstīja stāvus.
lai nu kā, sēzu, pināk apreibis vīrjetis un sāk runāt, draudzīgj, bet es vispār nemīlu runāt ar cilvēkiem, paskatos acīs un saku, ka negribu runāt. draudzīgums pazūd, ā, jūties pārāk laba, lai ar mani runātu? brālēns ir pa vidu jau un saka - meitene teica, ka negrib runāt, man vajag paskaidrot? vīrietis momentā ir draudzīgs atkal, nu nē, es tikai pajokoju, viss skaidrs, labu dienu.
reiz gāju ar labu draugu pa maskacku, vinam bija padārga ierīce rokās. piepesi pienāk dzeks. loti agresīvi nāk virsū draugam. draugs mazins, trausls, īsāks un trauslāks par mani. man ir tikai bailes, bez neviena vārda panemu no drauga ierīci un eju prom neatskatoties, it kā nekas no tā visa uz mani neattiecas, atstāju draugu vienu liktena varā. jo man ir bail. kaut kad sasniedzu cilvēku pilnāku vietu un apstājos, skatos, draugs nāk mierīgi pakal. nu jā, dzeks visu ko gribēja, bet vinam nekā nebija, ko dot, parunājusi un skīrusies.
bet es domāju par to, cik loti reiz kāds palīdzēja man, un cik glēva es biju, kad viss bija otrādi. protams, draugs teica, viss labi, un mums joprojām ir ierīce, un no hard feelings. bet tā. kopumā. nejutos labākais draugs.

Posted by: Birjuza ([info]ninona)
Posted at: 22. Jūnijs 2020, 13:00

"puķaina garā vasaras kleita.. ..drusku hennas lūpu krāsa, auskari" izlasās smuki.

Vakar vakarpusē ar V gāju uz dārzu, un pat mums viens tipiņš pamanījās piesieties. Vidēji stipras miesasbūves, bet pamatīgi apdzēries čalis mēģināja ko sabīdīt, bet pamanījis, ka V no viņa nobijās, tomēr pārdomāja un aizgāja tālāk. Bet tur mazu kriksi uz priekšu ir privāta iela, kur salikti pamatīgi betona kluči, lai mašīnas cauri nebrauc (gājēji un ar velo drīkst). Šis ņēma un tos klučus no ceļa grāvī sameta! Gaužām neomulīgi bija...

Posted by: bumsiic ([info]bumsiic)
Posted at: 22. Jūnijs 2020, 13:50

Es,laikam,būtu ļoooti pārsteigta par tādu gājienu.:))

6 Lasīt komentārus piebilst