Ja tu esi vīrietis. Ja tu esi garš un diezgan būdīgs tu visdrīzāk nekad nesapratīsi cik liels stress ir tad, kad veikalā par taviem pirkumiem, taviem ļoti sievišķīgajiem pirkumiem (vasaras cepuri lai plikais plesis nepārcepas, divām smaržām, krekliņu, apenēm un zeķēm) pie kases cenšas samaksāt svešs vīrietis. Veikalā viņš kādas divas reizes mēģināja uzsākt sarunu, bet es biju steidzīga, man galvā bija sarakstiņš un noteikts maršruts, es pat īsti nepamanīju. Un tad, kad es drēbes saliku maisā un pakāpos soli atpakaļ kasierei dot savu karti, viņš tur drūzmējas, mēs ar kasieri veiksmīgi atvairāmies, nopīkstinos, bet man paprasa ielikt karti un iepinot, un tad 'haha, ja nu gadījumā kas, man uz kartes vienmēr ir nauda'. Es kā vienmēr sastresojusies atcirtu krieviski (nestresā krieviem vienmēr atbildu latviski) 'JA Zamužem'. Un viņš, bet viņš briesmīgi apvainojās. Nopīkstēju Izviņiķe un skrēju uz bankomātu, lai varu notīties tālēs zilajās
Es nebiju nekādi Tādi apģērbusies - vienkārša, puķaina garā vasaras kleita, pat bez dekoltejas, jo šalle pret vēju, nu ja, drusku hennas lūpu krāsa, auskari, bet tas ir ikdienas pucēšanās minimums, nekas piedauzīgs, nekas izaicinošs, veikalā bija arī citas personas, nezinu kādas un cik smukas, bet nu kamon. Ir jauki, ka universs man met pakaļ naudu, bet nu ne jau šādi
Totāli izfrīkoja, vīrs gan uzjautrināts
Gribēju uz veikalu bez drūzmas, ziniet, tikai aizmirsu ka tad izlien rajona zieds. Un tas vīrietis būtu bijis o.k. labi, nu iedzēris, bet normāli ģērbies, izskatīgs, kas tiešām vecuma grupā 45+ nav sakarīgu brīvu dāmīšu, nu kādēļ šitā jāfrīkojas?
Par to 'kādēļ es' nav jautājumu, man ir kaut kāda tāda seja. Božij oduvančik, goody two shoes, nu tāds labs cilvēks. Un šitāpēc mūždien visādi piedzīvojumi un ķibeles