Nesen atradu nosaukmus. Izrādās, ka man patīk mahonijas un eremūri. Ar abiem gan drusku čakars un es nezinu vai jebkad būšu gatava čakaram ar iestādīšanu, izrakšanu un pārziemināšanu, bet ja nu notiek tāds brīnums un man rodas iespēja kur to visu darīt, sarakstā ir arī dālijas, kannas, gladiolas, Āzijas gundegas. Lilijas man patīk vizuāli, īpaši ķeizarkroņi, tie pavisam parastie oranžie ar brūniem raibumiem, manā bērnībā bija visās vecās mājās un visām vecām tantēm un mazās daudzās tumši rozā apvērstās lilijas, ka ne tās pašas kas pie mums aug savvaļā. Bet nu jā, kāda jēga ja nevaru, jo tiklīdz ir kaut viens puteksnis man punķi, asaras, visa seja niez un vēmiens nāk. Bet meža lilijas, kas galīgi pēc lilijām neizskatās gan es gribu. Un vēl ļoti nopriecājos par dienziedēm, tās man patīk lai arī smird un izrādās ir visādas šķirnes ar krāsu krāsiņām. Un vēl es ļoti priecājos, ka modē ir hostas, flokši un peonijas, jo tās tādas nemodernas puķes, kas man jau no bērnības ļoti patīk, es pat pacietu apcelšanu (šitās prastās vecmeitu puķes, tik ka smaržo, skata gan nekād, vot roze - tā gan ir puķe!), kad būšu tikusi pie mājas ar dārzu, būs no modes izgājušas un visur metīs pakaļ.
Bet vispār kad man būs dārzs, tad tāds, kurā nav jāvergo. Lai var ieiet pačubināt un nervus atlaist, ir smuki, smaržīgi un garšīgi bet bez kalpošanas un izmisuma.
Un ilzītes un čužu es ļoti gribu, mani ļoti iepriecina dzeltenas puķītes dārzā. Un lillīgas un zilas.
Un vispār ļoti patīk arī nesarežģītas formas - savvaļas tulpe, visas foršās vienkāršās pavasara puķītes, arī mazās un necilās, veronikas, neaizmirstules un tās margrietiņas kas nesmird
Comments
|
Posted by: porcelāna lellīte (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} neraate) Posted at: 18. Maijs 2020, 10:15
|
|
Es ieraudzīju dārza grupā ziedu bildīti, aizmirsu nosaukumu un tad vakar pēkšņi ieraudzīju atkal
|
Posted by: vilibaldis (
vilibaldis) Posted at: 18. Maijs 2020, 08:28
|
|
Šitas jau izklausās pēc mega vergošanas :D
Redz kā,mēs dażādās vidēs,mana lokā pojenes vienmērbijušas modē, tāpat kā hortenzijas.
Ķeizerkroņiem grūti labus stādus dabūt, un neaug viņi, taisni nesaprotu kā agrāk viņi tiešām bijuši pie katras mājas.
|
Posted by: austra (
au) Posted at: 18. Maijs 2020, 08:59
|
|
o, jā, ja kāda puķe man likās visu mūžu vecišķa un tikai tagad - ielien lielajos baltajos gubu mākoņos - es saprotu, cik viņa ir skaista!, tad tā ir hortenzija :)
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 18. Maijs 2020, 09:59
|
|
Oi, tām vēl ir dažādas šķirnes! Es izdomāju, ka varētu sev vienu podā uz balkona, ziemināt iekšā. Un ir tāda biedrība! Hortenzijām
|
Posted by: austra (
au) Posted at: 18. Maijs 2020, 10:01
|
|
Man Rīgā ir hortenzija, ēm, vismaz divi metri reiz divi :) rudenī bērniem štābiņš, vasarā gubu guba!
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 18. Maijs 2020, 10:19
|
|
Ir tā kaut kāda mistika. Māte šitā mēģināja ieaudzēt, stādīt, sēt un uz galvas stāvēt ar rudbekijām. Nekā. Desmit gadus. Un tad atnāca pašas pļavas vidū, omamma pat sākumā smējās kā tā neieaug. Un tagad pēkšņi viņām patīk. Ķeizarkroņi bija bet pazuda, mums gan tur visāda dzīvība ēd sīpolpuķes un ar to dabu ik pa laikam ir wtf momenti :D
Rudenī atklājās aiz šķūņa džungļos divas ražojošas lielas garšīgas ābeles. Dažādas. Nav stādītas, bet nav mežeņi un mums dārzā tādu nav
|
Posted by: vilibaldis (
vilibaldis) Posted at: 18. Maijs 2020, 19:31
|
|
par tām ābelēm izklausās lieliski :)
|
Posted by: austra (
au) Posted at: 18. Maijs 2020, 08:58
|
|
dārza neaizmirstulītes ir lieliskas, tās aug un zied skaisti un daudz un neko viņām nevajaga!
bet peonijas nav gājušas no modes ārā un neies arī, viegli kopjamas un skaistas un krāšņas! man laukos ir pulka peonija ar dažādiem ziedēšanas laikiem, gaidu, kad pēc kādām divām nedēļām sāks ziedēt un tad kādu mēnesi.. eh!
(ar pārziemošanu čakara nav. rudenī izrok, noliek vēsā vietā un aizmirst. pavasarī ierok. un viss. īzī! protams, gan jau var nodrošināt pareizos vējus/grādus vai ko vēl ne, to es nezinu, man pietiek ar šitādām darbībām un viss lieliski)
|
Posted by: vilibaldis (
vilibaldis) Posted at: 18. Maijs 2020, 19:32
|
|
es nezināju, ka jārok ārā, man viņas ziemo dārzā zem agroplēves
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 18. Maijs 2020, 20:07
|
|
Mēs vispār iekšā ārā tikai dālijas un ja ir kādas gladiolas ko murkšķi nav aprijuši, pat ar segšanu īpaši neviens neaizraujas. Un hortenzijas arī tādas kas nav šitā jāaprūpē
|
Posted by: austra (
au) Posted at: 19. Maijs 2020, 09:16
|
|
Pārziemotājas - ārā jārocējas - dālijas, kannas un zvani. ne peonijas, protams. man sajucīgi uzrakstījās :)
|
Posted by: bobijs varenais šāvējs (
glam_our) Posted at: 18. Maijs 2020, 09:19
|
|
Bļāviens, pirmo reizi mūžā sagribējās puķu dobi :(
|
Posted by: es (
kaukau) Posted at: 18. Maijs 2020, 09:27
|
Mahonijas noteikti nav sarežģīts augs, tikai jāatrod īstā vieta. Mana ASV pieredze liecina, ka viņām nevis nepatīk saule kā tāda (tur viņas auga tīri saulainā nogāzē, kur vasarā kā uz pannas), bet mūsu pavasara saule, kad zeme ir sasalusi. Jāatrod paēna, augs griezdamies. Noteikti nav jārok ārā, kā es sapratu pēc Tava teksta.
Gladiolas, dālijas un citus sīpolus es turu neapkurināmā istabā, kur ziemā ir 13-15 grādi, viss notiek, tikai pavasarī jānoķer, kad sāk dīgt, un laicīgi jābāž podā, lai aug.
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 18. Maijs 2020, 10:14
|
|
Ne viss jārok, man tur čupā sarakstījās. Man nav aukstas istabas, ir stiklota lodžija un tad jāseko līdzi kad jānes istabā a apkures sezonā mēs dzīvojam sausos tropos un pie vecākiem pagrabs nav baigi labs variants, turklāt ir pārgadus ar strupastu ballīti :D :/
|
Posted by: rūsganais sprakšķis (
mufs) Posted at: 18. Maijs 2020, 11:22
|
|
es vispār nošokējos par to sarežģītību, jo man viņa te kā nezāle, bet tad sapratu, ka laikam runa par podā dzīvošanu
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 18. Maijs 2020, 11:23
|
|
Nu tur ir viss čupā, man jau pagaidām vispār or tikai palodzes :D kāda mahonija, kāda pujene. Nu, ok, hostu var podā vīram par lielām šausmām
|
Posted by: * (
inese_tk) Posted at: 19. Maijs 2020, 00:43
|
|
mahonijas lielākā nelaime ir ravēšana. man ir mantota jau liela un veca un arī skaista mahonija. tādā pusēnanainā vietā. bet viņā ir saaugusi gārsa un nekā viņu nevar dabūt ārā un tas bojā visu daili. pagājšgad saņēmos un maksimāli izravēju. cik mahonijas stumbri ļāva, saliku kartonus un sabēru biezā kārtā mizu mulču. mhm, nepagāja ne pāris nedēļas, kā viss apakšā bija pilns ar gārsu. ja iestāda no gārsas pilnīgi tīrā vietā un pieskata, lai viņa tur neieviešas, tad gan jau nekādas vainas, bet, ja gārsa savieš savas saknes starp mahonijas saknēm, tad cauri ir. un ložņāt zem viņas nav baigi jautri, jo lapas durstīgas.
|
Posted by: * (
inese_tk) Posted at: 19. Maijs 2020, 00:45
|
|
p.s. gārsa gan ir vienīgais čakars, kāds man ir ar mahoniju. nekādu citādu uzmanību es viņai nepievēršu. nesedzu, nemēsloju, neauklēju. viņa tur aug gadiem. pērn pie ravēšanas tik drusku sausos zarus izgriezu, bet pirms tam ar neviens nebija nekādu uzmanību viņai veltījis kādus miljons gadus.
Mahonijas bija arī mans šīgada atklājums. Sākumā brīnījos, kas kaimiņam tāda par rozi, kam ziemā lapas, bet tad izpētīju, ka laikam mahonija. Manuprāt lieliska alternatīva tūjai vai kam tādam, ja nepieciešams aizsegt skatu arī ziemā.