| 0 - 17 |  
porcelāna lellīte [userpic]

1. Oktobris 2020 (13:57)

Nemirstīgajam kaščejam ir bēbītis un otrs arī zied. Uz mazā balkona, kas no visam pusēm stiklots, tām nolauztajām un trīs nedēļas vasaras svelmē nelaistītajām paprikām atauga zaļums. Vienai liels zieds un naga izmēra paprikēns, otrai kādi 5 pumpuri. Septembris. Moš jānes iekšā vai jāliek uz virtuves palodzes?
Ir gan viņiem arī kaut kāda dzīvā huiņa uzmetusies, kkādi mošķi, nav tā, ka baigi alkstu ar to aplaist visus pārējos
Man laikam ir papriku karma

Un zīles arī šodien iebāzu podos. Tās, kas izskatās kā no ledus laikmeta

porcelāna lellīte [userpic]

18. Septembris 2020 (18:59)

Un no istabas augiem es gribu litopsi, kas ir kaut kas pa vidu starp akmeni un dibenu, mazas apaļas zaļas bumbiņas uz stīgas un sirsniņas, kas savērtas diegā.
Bet es vispirms iemācīšos parastas kalanhojas

porcelāna lellīte [userpic]

18. Septembris 2020 (15:48)

Tā, kam te bija sapnis par lielu koku aleju. Uzskrēja man reklāma. Paulonija. Johaidī, cik smukas lapas! Un augot ātri, tik pirmajā ziemā laikam jāpiesedz. Diskusijā bija ielikta bilde ar pagājušā gadā stādītu un tā bija smuka un kupla un ļoti pāri galvai. Varot arī visādi iznesties ar veidošanu. Ziedot arī.

Tad nu man šī sarakstiņā pie divirbuļu vilkābeles Scarlet kkas tur, tulpju koka, akmeņozola (šodien moš jāaiziet pēc zīlēm, kastaņi bija ļoti daudz sakrituši) un arī sniegpulkstenīšu koka.
Tik tāds sīkums, ka vajag dārzu kur.

Un vēl es gribu mazu apaļu vītoliņu. Kaut kur Daugavas labajā pusē Sēlijā, apmēram ap Skrīveriem pie pašas upes ir mazu apaļu vītolu pudurītis, tādas feinas bumbiņas, kas lielas neaug. Tādu es arī briesmīgi kāroju

porcelāna lellīte [userpic]

13. Septembris 2020 (10:28)

Atceries, ciba, es tev prasīju kas tā par mazu baltu puķīti, kas visur aug kā nezāle un smuki smaržo, tieši bērna pušķīša izmērā?
Tā un divu veidu ceļtekas un sarkanais zaķkāposts un virziņa un viens graudzāles stiebrs un dažas strutenītes izdīgušas balkona kastē kur reiz bija paprikas. Reiz bija paprikas nolauzu nafig, jo ilgajā prombūtnē bija nokaltuši un tur bija iemetušies divu dažādu veidu ķēmi. Ar visu zemi ārā nemetu, jo bija žēl zaķkāposta. Un tagad reiz bija paprikas izdzinušas lapas

Blakus podods divas reiz bija paprikas ļoti smukas zaļas. Komerciālas jēgas nekādas, bet diezgan smuki

Nu jā un no tās balkona kastes, kur viss pats izlīdis jo ļoti grib dzīvot man šobrīd vislielākais prieks. Smaržo un amizanti un smuki

porcelāna lellīte [userpic]

28. Augusts 2020 (00:15)

Un tad es tikko ar blaukš aizvēru ciet grāmatu un viņa jāliek tālu un pa gabalu, jo es izlasīju priekšvārdu un nu ir āķis lūpā, nenoliktu kamēr nebūtu cauri, es pilnīgi jutu kā man tās zvīņas no acīm nokrita blaukt! man jau tā mīla uz kokiem, man tie šķiet tādas galīgi mistiskas būtnes, es pilnīgi saprotu kā var izdomāt driādas un nimfas un mežā taisīt altārus, tik tālu lai ar kokiem apskautos es neietu, bet kārtīgi pačibināt, pabakstīt, paknibināt, papliķēt, paklaudzināt, paurķēt, iztaustīt seklākus dobumus (dziļajos parasti kāds dzīvo, tā bieži ir nepatīkama pieredze abiem), noglaudīt un paspaidīt visas sūnas un ķērpjus man patīk gan. Un to visu var darīt maigi un bez postīšanas. Un tajā grāmatā (atveriet palasiet priekšstatu virtuālajā grāmatu veikalā) bija par kokiem - vecākiem, kas dzīvo kopā ar saviem bērniem. Nevis &€#@ papele vai osis atkal visur sadzinis atvases nafig, bet koku ģimene.
Un es jau grasījos ņemt zāģi vai stingri noteikt kas te būtu jāparetina. Pašas mērķtiecīgi spļautie ķiršu kauliņi piemēram

https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/136971-koku_slepena_dzive_ko_jut_un_ka_cits_ar_citu_sazinas_koki_-_ieskats_apslepta_pasaule.html

porcelāna lellīte [userpic]

11. Jūnijs 2020 (21:52)

Bija te kkad jautājums par smuku kociņu ar rozā ziediem. Neatceros pie kura jūzera. Šodien dzīvē un ne tikai redzēju wow! Divirbuļu vilkābeli Paul's Scarlet
Ļoti gribu. Neatceros kāds tur bija spriedums, kas tas bija, bet šitas wow!

porcelāna lellīte [userpic]

18. Maijs 2020 (00:13)

Nesen atradu nosaukmus. Izrādās, ka man patīk mahonijas un eremūri. Ar abiem gan drusku čakars un es nezinu vai jebkad būšu gatava čakaram ar iestādīšanu, izrakšanu un pārziemināšanu, bet ja nu notiek tāds brīnums un man rodas iespēja kur to visu darīt, sarakstā ir arī dālijas, kannas, gladiolas, Āzijas gundegas. Lilijas man patīk vizuāli, īpaši ķeizarkroņi, tie pavisam parastie oranžie ar brūniem raibumiem, manā bērnībā bija visās vecās mājās un visām vecām tantēm un mazās daudzās tumši rozā apvērstās lilijas, ka ne tās pašas kas pie mums aug savvaļā. Bet nu jā, kāda jēga ja nevaru, jo tiklīdz ir kaut viens puteksnis man punķi, asaras, visa seja niez un vēmiens nāk. Bet meža lilijas, kas galīgi pēc lilijām neizskatās gan es gribu. Un vēl ļoti nopriecājos par dienziedēm, tās man patīk lai arī smird un izrādās ir visādas šķirnes ar krāsu krāsiņām. Un vēl es ļoti priecājos, ka modē ir hostas, flokši un peonijas, jo tās tādas nemodernas puķes, kas man jau no bērnības ļoti patīk, es pat pacietu apcelšanu (šitās prastās vecmeitu puķes, tik ka smaržo, skata gan nekād, vot roze - tā gan ir puķe!), kad būšu tikusi pie mājas ar dārzu, būs no modes izgājušas un visur metīs pakaļ.
Bet vispār kad man būs dārzs, tad tāds, kurā nav jāvergo. Lai var ieiet pačubināt un nervus atlaist, ir smuki, smaržīgi un garšīgi bet bez kalpošanas un izmisuma.
Un ilzītes un čužu es ļoti gribu, mani ļoti iepriecina dzeltenas puķītes dārzā. Un lillīgas un zilas.
Un vispār ļoti patīk arī nesarežģītas formas - savvaļas tulpe, visas foršās vienkāršās pavasara puķītes, arī mazās un necilās, veronikas, neaizmirstules un tās margrietiņas kas nesmird

porcelāna lellīte [userpic]

6. Maijs 2020 (12:38)

Palasīju par jūzera rāvējslēdzējs eksperimentiem, sadomāju, ka nevajag dzīvi un sevi uztvert pārāk nopietni un kastēs pie burkāniem, sīpollokiem un starp izpiķējamām (vaimanuvai, atkal kādi 100+) paprikām iebāzu zemē zirņus un pupas. Kad šī raža būs jānovāc (jāizpiķē, varētu tagad - nav trauku un palodžu muhaha) arī būs skaidrs vai būs vai nebūs, bet vismaz atkritīs raižpilnā gaidīšana

porcelāna lellīte [userpic]

30. Aprīlis 2020 (22:45)

Aaaaaa! Kopš ar vīru divatā izvagojām kartupeļus ar vienu tādu feinu štruntu, kas vecāks par mani, es visu laiku sapņoju par vienkāršu mehanizētu multifunkcionālu dārza štruntu. Kolektīvā bezapziņa nostrādāja :D
Tagad tikai sakrāt naudu var parādīt tēvam, viņš kapeiku pišot pa mājām lēnā garā varētu saķimerēt. Jo nu man šito gribas tā, ka acīs cērt. Iečekojat tos video!
Štrunts studijā:
https://razojam.lv/ritenkaplis-ar-mainamiem-rikiem/?fbclid=IwAR3vLkxo2VKDQs_iGxMlbghunDLgWiBXnMpmZsVhA0H5-ZLzAmECSy_xv2E

porcelāna lellīte [userpic]

25. Aprīlis 2020 (13:57)

Man tikai šodien nāca atklāsme. Jā, nav tradicionālais un tomēr - ir! Man ir dārzs. Ja izej uz balkona pirms ēdienreizes un dabū sagriezt lokus šai ēdienreizei un tur paliek vēl daudzām, un aug arī uz otra balkona, tad to tiešām var saukt par dārzu. Pag.sezonā no balkona bija kādi 3+ litri tomātiņu, bija drusku redīsi un rukola un galu galā novembrī novācu dažus mazus kartupelīšus, būtu laistījusi būtu lielāki. Un burkāni taču arī izauga. Tādā mini un bēbīšu un mikro izmērā un tomēr!
Un salātu kastē arī kaut kas ir izdīdzis, tikai galīgi neatceros ko sasēju

porcelāna lellīte [userpic]

24. Aprīlis 2020 (14:06)

Kaut kad būs jāpaskatās vairāk par Gangsta Garden Ron Finley. Kaut kad sen redzēju viņa Ted talk, pēc tam papētīju vairāk par guerilla gardening. Man baigi patīk visi tie urbānie ēdamie džungļi, īpaši siltajās zemēs, ļoti patīk Morag Gamble un Čārlzs Doudings ar nerakšanas metodi un man patīk tas viņu piegājiena vieglums. Protams dārzs ir darbs jebkurā gadījumā, bet ļoti priecīgi ka tagad modē ir nepārmocīties, lai gan drusku žēl ka tie mazie ar juvelierisku smalkumu aprupētie piemājas dārziņi aiziet nebūtībā kopā ar večiņām. Tādēļ es ik pa laikam papētu arī Jēkabpils un citu nelielāku pilsētu nekustamos īpašumus jo tur vismaz bildēs ir

porcelāna lellīte [userpic]

23. Aprīlis 2020 (23:31)

Izlasīju brīnišķīgu grāmatu. Rokot dziļāk. Radošās būtības atklāšana caur dārzkopību. Patika, ka autore daudz lasījusi, arī filozofisku literatūru, nav smagnēji un tikai par rakšanu, visādi forši uzdevumi iztēlei. Un ja man iepriekš nebija baigo baiļu ka nesanāks, neizaugs u.t.t. tad tagad ir pavisam cits uzrāviens mēģināt

https://www.zvaigzne.lv/images/books/131281/300x0_rokotdzilak_978-9934-0-6528-6.jpg

porcelāna lellīte [userpic]

18. Aprīlis 2020 (14:00)

Dārza darbiem ar bērniem ir neparedzētas blaknes. Nu tur dūšīgi iesēj papriku i kastē kas paredzēta redīsiem, rukolai un salātiem, i tur kur paredzēts, vienu noliku vēsumā, tur nekas nav izlīdis, bet no otras es izpiķēju pusi un man tagad uz palodzēm ir 93!!! paprikas. Izskatās ka varēšu iemainīt pret visu ko citu. Vai laukos arī šogad sastādīt plantāciju

porcelāna lellīte [userpic]

11. Aprīlis 2020 (21:42)

Palasīju cibu un uznāca ne tikai dārza trakums, bet arī ļoti gribu ogu krūmus.
Izrādās ir krūmmellenes kuras var audzēt podis, uz balkona. Ļoti gribu garšīgas korintes, ērkšķogu-upeņu hibrīdu, zelta jāņogu, ēdamo sausserdi, Skoroplodnoju un arī zīdkoku. Par aktinīdijām neko nezinu, vispirms jāpagaršo.
Un ļoti jau gribētos kko no šā uzdāvināt mātei, forši ja kā pārsteigumu ar piegādi bet nez vai tur tuvumā kāds šito dara un cik vispār tāds stāds kas jau drīz ražo maksā un kādu vispār izvēlēties (vēlā šķirne laikam tomēr ne)

porcelāna lellīte [userpic]

8. Aprīlis 2020 (19:04)

Šodien iesēju tomātus. Vidzemes karali un Golden Koenigen. It kā pavēlu, bet neko darīt, tāpat vēl kāds menesis līdz brauksim uz laukiem vai balkons būs iesilis

porcelāna lellīte [userpic]

18. Marts 2015 (09:15)

tos savus diļļu bārabērnus jau šad tad pielieku pie salātiem. salātiņi jau tādi normāli sāk izskatīties, pa kādai lapiņai nošķinu, bet baziliks. eh, baziliks. būtu labāk Rimčikā nopirkusi jau lielu podiņā

porcelāna lellīte [userpic]

16. Februāris 2015 (09:40)

trakums nepāriet. man tātad ir divu veidu salāti (akmandieniņ! jāgaida 45-50-60 dienas. kas tad to var izturēt!), dilles, kuras dīgst 3 nedēļas (OMG! tik ilgi), šo visu nedaudz atvieglo baziliks un kressalāti (monamūrs, mamma saka, ka šis gan būs ātri) un sīpoli. sīpoli - tā ir štelle. uzsēdini tādu resnu sīpolu uz maza podiņa un uzreiz ir rezultāts na ļico. jāpagaida, kad atbalsta komanda modīsies (mana kafija un sagataves darbi to krietni nogurdināja), tad varēs ķerties pie darbošanās. atbalsta komanda mani neslēpti apbrīno. nu tā, ka es esmu visinteresantākā, asprātīgākā un vispār vis-vis-vis šimpus Urāliem (jo otrā pusē neviens nav bijis un pilnīgi droši nevar pateikt, ka arī otrpus)

varak runājos ar māmiķīti un viņā smējās, ka es ar stādiem biznesu varētu taisīt. joks jokam, bet man jau galvā zobrati griežas (nabaga nabaga nabaga es)

  | 0 - 17 |