1937. gada ziemā pēc smagas, divu nedēļu ilgas bombardēšanas Japānas armija ieņem tālaika Ķīnas galvaspilsētu Nankinu (tagadējā Naņdzjina) – notikums, kuram sekojošās sešas nedēļas vēsturē dēvē arī par Nankinas izvarošanu un par kuru es neko nezinātu, ja ne šī 2011. gada Ķīnas TR ražojuma filma ar Kristiānu Beilu (!) galvenajā lomā (jāsaka, ka arī par tādu filmu, visticamāk, neko nezinātu, ja tajā nebūtu viņa) kristīgā apbedītāja tēlā, kurš pāris dienu laikā piedzīvo gan dievišķo intervenci, gan katarsi, gan fizisku, gan dvēselisku transformāciju, turklāt būdams gandrīz tikai un vienīgi sieviešu sabiedrībā. Pirmais, ar ko kinematogrāfs pārsteidz, ir ārkārtīgi reālistiskās kauju ainas – sen nebiju redzējis tik pārliecinošu urbānās karadarbības atainojumu – gan ticamu, gan ļoti skatāmu un ne pārlieku traumējošu. Režisors Zhang Yimou gan nebūs svešs nevienam, kam ir tuvas orientālās lidojošo zobenu filmas (viņa kontā ir gan Hero, gan House of Flying Daggers, gan Curse of the Golden Flower u.c.), arī te krāsas, krāšņums un fokuss uz estētisko arī postažas epicentrā ir atslēgas rīki. Turpat blakus brutalitātei un kara nežēlībai ir gandrīz šķebinošs salkanums, patoss un prasmīga manipulācija ar skatītāja (lasi, ķīniešu skatītāja) ekspektācijām. Japāņi (ar reti patētiskiem izņēmumiem) tiek attēloti kā pēdējie orki, sakautās tautas ciešanas, varonība un nestie upuri tik aizkustinoši, ka, šķiet, katram otrajam ķīnietim kinoteātri būtu jāpamet ar asarām acīs, turklāt filma ir tieši tik paredzama, lai tās vērotājs sajustos vairāk vai mazāk intelektuāli neapdalīts. Varbūt tāpēc skatījos ar trīs piegājieniem (toties vienā naktī!) un galu galā secināju, ka par spīti nogurdinošām klišejām un pāris czemu/wtf epizodēm (acīgākie skatītāji ekrānā pamanīs arī “spokus”), izstrādājums tomēr ir slavējams, vizuāli baudāms un vērtīgs, jo vēsturiski apgaismojošs. 4/5

nu sssusi, 4/5, labāk pastāsti cik tu dotu 100 baļļu skalā, tieši 80/100, ja? vai arī tomēr 84? :@

Bet, minceit, kur tad ir 100 baļļu skala, kaut kādos Rotten Tomatoes, kurus es nelietoju, man ir Mubi un tur 5 zvaigžņu sistēma, bet, ja tas tev ir svarīgi (es zinu, ka nav), tad 78/100

noskatiijos sho filmu aizvakar, man ljoti patika dzhordzhs, tas kaa vinjsh runaaja, un jade paradise madaamu smiekli

haha, man tie smiekli likās īpaši kretinējoši (raudas arī), bet pieņemu, ka tādas tās emociju paušanas etniskās īpatnības. džordžs malacis, jā

mani arii nedaudz kaitinaaja, bet sajuusminaaja, ka tik viegli var uzjautrinaaties par jebko

Bez kara skatiem filmas lielākais trumpis bija nesakarīgais setings- Beils līķu frizētāja ampluā, ierauts japāņu- ķīniešu karā, un dabon tikt galā ar šķeibacainām kurtizānēm un jaunavām. Uz beigām nudien palika garlaicīgi, jo paredzami.

kā var tik garu uzrakstīt