Kamēr ņurdi nav pārvērtušies kunkstos, pierakstu galveno, kas noticis pēdējo piecu dienu laikā, citādi jeibogu aizmirsīšu. Tā jau uzrakstīt noteikti būtu vērts par katru atsevišķi, bet, redz kā, vaļas (lietuviski valia [vaļa] nozīmē Griba) ir bijis tikai par pašu triviālāko (referendumu). Tātad, nedaudz jauktā secībā: esmu piedzīvojis vislabāko amfetamīna atgājienu mūžā (vērā ņemams panākums, ņemot vērā, ka neko tādu šņaucisrīvējis smaganās nebiju kopš 2006. gada Naktsputniem Smiļģa muzejā, galvenokārt, abstinences psiholoģisko simptomu dēļ, kuru dēļ arī negrasos neko to tuvākajā laikā atkārtot) ar dievieti, dzīrēm, kalniem gardu ēdienu un dzērienu, saunu, džakuzi, ezeru un piesnigušu egļu mežu naktī, meklējot īsāko ceļu uz Jaunmārupes kapiem (mūsu ceturtie kapi šogad), un nepārejošu harmoniju viscaur (patiesībā atgājiens bija tik labs, ka pat labāks par pašu tripu, lasi, mākslas akadēmijas karnevālu, par kuru honorārs šogad, atšķirībā no pagājušā, pat nenosedza dzērienu izmaksas), esmu uzzinājis Koila viedokli par Kristapa Vilsona pašnāvību (viņaprāt, tas noticis Ievas Melnes dēļ; Sinīters gan saka, lai neticot tādām muļķībām), iepazinies ar latvijas indīroka brīnumbērniem Filipu Derumu un Juri Simanoviču, mainījis savas domas par grupas Pērkons dziesmu Slidotava (bet par šo laikam tomēr būs jāieblogo atsevišķi, jo esmot solījis ;), redzējis pliku Juri Urtānu, izbradājis Doles muižas parku (Daugavas muzejs gan otrdienās ir ciet, bet iekšā jau esmu bijis un pats interesantākais ir ārā) no lašu tača līdz obeliskam, un pat uzgājis vēl vienu obelisku, gandrīz iekļuvis satiksmes negadījumā (kaut kāds mistisks spēks, atvečaju, ne jau es, pretimbraucošās mašīnas sānu vietā ievilka kupenā ^^), patīrījis sniegu no angāra jumta Rīgas ostā (20 ls/dienā), palīdzējis dievietei līdz galam pārvākties uz jauno dzīvesvietu, un izdzīvojis (īstenībā es tiekos ar precētu sievieti :), apsaldējis kaut kādus nervus labās kājas ceļgalā, iztukšojis vairākas viegla, gāzēta alkohola taras vienības, sapriecājies par jauno Les Discrets albumu, un noskatījies veselas trīs 2011. gada ražojuma mākslas filmas: Blackthorn (normāli, dodu 3,5*), Immortals (vareni, daudz varenāk par 300, dodu 4,5*) un Rise of the Planet of the Apes (ok, I guess... ja mīli primātus un datorgrafiku, bet par ko likt viņiem lekt cauri tik daudziem stikliem, nesaprotu, 3*), kā arī iebīdījis pagaidām garāko tekstu cibā no telefona... šo

nezinu par pārējo, bet šis "kā arī iebīdījis pagaidām garāko tekstu cibā no telefona" tiešām ir sasniegums.

Tev ir interesanta dzīve.