Viss ir redzams

Киножурнал Советская Карелия, 1986 год

Vairākas reizes apmeklēju šo pasākumu (jo turpat aiz stūra notika kāda sālsmaize). Liekas, ka mērķtiecīgi pasākumu vispār apmeklēja ne vairāk kā desmit-padsmit cilvēki, piemēram, Tomu Auniņu (1/4 1/2H 1/2W) vismaz sākumā apzināti klausījos tikai es, Sandis Baumanis (koncerta kurators) un Kokpauris (kanādiešu viesmākslinieks). Jāsaka, ka Auniņš bija pat labāks par kanādieti, jo viņa elektronika skanēja sulīgāk un harmoniskāk (skaņdarbs, uz kuru ierados, tobrīd atgādināja tādu trokšņaināku Pentaphobe), kamēr pēdējais spieda uz augstajām frekvencēm, haotismu un kaut ko vēl aizrautīgi vokalēja. Nepatika vienīgi pirmā projekta nosaukums - vārds uzvārds eksperimentālajā hipsternoizā, manuprāt, liecina par vai nu a) izdomas trūkumu (ja tev ir grūti izdomāt savai mūzikai nosaukumu, lūdzu, vērsies pie manis :) vai b) pretenzijām uz sazin kādu mākslu (šo es parasti visiem stāstu dzīvajā, tāpēc vienreiz jāpieraksta, so I can shut up about it). Nofilmēju arī mazu Holzkopf uzstāšanās fragmentiņu un ieliku internetā, lai tu varētu pārliecināties, ka neesi neko zaudējis

Šī, domāju, varētu būt visu laiku slavenākā mīlas dziesma sātanam <3

- - - - - -



Bet, sasodīts, kāda ņemšanās ar tām cibām bez dzēšanas opcijas pie komentāriem . . . nē, nu es jau protu, bet čakars

- - - - - -

Darbziņā jauns seriāls, latviski saucas Rēgu pilsēta

Šķiet, ka tieši tā pati ideja, kas Lost (kuru neesmu skatījies), tikai bez tās muļļāšanās sākumā, srazu misķika

- - - - - -

Rīts (internetā) sākās ar atdraugošanu (par laimi ne šeit, bet tomēr šokējoši — kā arogance piesmej eleganci)

p.s. toties pēdējo 3 diennakšu laikā mani (šeit) jau atvienojuši kādi 6 cilvēki, kashadura t.sk., laikam laiks nokaunēties

plecs naba plecs pups pups plecs

Izglītojoši izklaidējošās sektasdraudzes ar muzikālo ievirzi Kristus Pasaulei "slavēšanas grupa" nāk klajā ar pārsteidzoši ēpisku grāvēju (nopietni, man atkārās žoklis uz kristīgās repavīzijas fona... galvenais, izturēt pirmās 3 minūtes ;)

kants (kants) replied to your SC comment in which you said:

    par p.s. varētu izvērstāk, lūdzu

        (Marinas Abramovičas izstādi Tartu)

Their reply was:

  tādi milzīgi video ar sliktu skaņu, glvk. tuvplāni. vienā, piemēram, viņa žorī sīpolu un voice over stāsta, kā viss ir apnicis. otrā - sukā matus un arvien histēriskāk atkārto art must be beautiful: http://www.youtube.com/watch?v=8cCFDSzDnUk
  imho, pilnīgs kreaps. bet šāds izteiciens sabojātu manu publisko tēlu:) tāpec lūkošu pastāstīt savu domu gājienu: tā ir mirusi māksla, jo šīs performances kā notikums savu jēgu bāzēja šaurā savas rašanas laika un telpas koordinātes. izstādot to te un tagad, sanāk tāds bodrijāra simulakrs - simulēta oriģinālā galerijas vide un simulēta skatītāja klātbūtne notikuma laikā. notikums pats par sevi arī ir stāsts - šitajā stilā tas ir mākslas darba forma, ko nu jaunajā izstādīšanas kontekstā aizvieto medijs - video; līdz ar to - sanāk bezformīga masa.
  otrkārt, jautājumi, ko viņa uzdod / risina un veids, kā viņa to dara, ir vēsturiski - nu tur tipa, kas ir agency mākslā, artista ķermenis kā galējā robeža, no kā izriet māksla kā pašprakse, socialitate un institucionālie konteksti, kas to ir sagūstījuši etc. te vietā mans jaunais mīļākais izteiciens - tas ir modernisma sabrukuma produkts. tādā ziņā izstāde ilustrē to 70to-90to gadu duŗu - kā rakstu - lpp. no vēstures grāmatas. vēsturi zināt labi, ok. bet tas ir tāpat ka literatūras vēsture - kad tu esi iepazinis jaunāko literatūru, vecā diezko negriež. nekas labāks nenāk prātā, bet, piemēram - balzaks un prusts. abi izcili, sava laika, etc. bet nafig lasīt balzaku (tos nepazīstamos darbus, nevis dažus slavenos), ja mums ir brīnišķīgais zudušo laiku meklējot?
  treškārt, muzejs tātad, tirgo tādu atdzesētu un garlaicīgu simulāciju. bet tos video taču vnk. varētu salikt youtūbe - kam interesē, lai skatās. bet nē, lūk, tādā veidā institūcijas attaisno pašas savu eksistenci un statusa / naudas mašinēriju, kas aiz tām stāv; diskurss, kurš pats sev piešķir jēgu, jo ir piesavinājies ekspertīzes tiesības. tā ir māksla, jo tā ir muzejā. tas ir muzejs, jo tā ir māksla. domāšanai vietas neatliek.

Eu, bet izskatās labi

Excerpts from upcoming feature film "Blind Alley" by Arthur Berzinsh. This surrealistic drama-extravaganza is an allegory about relationship between people who cannot stand being without each other, yet cannot stand being together. It is about the moment of making up one's mind for solving this biting dilemma.

Šo nepabrokastojušam labāk vaļā nevērt... vai arī gluži otrādi :))

Visvairāk skatītākā NERTEN skice internetā

Youtube:

» Fragmenti no Twrch Trwyth uzstāšanās pasākumā «Dvēseles Spogulis»

(stoner electronics / tribal noise / country industrial)

- atskaņošanas sarakstam tiks pievienoti arī XY un Jēkaba V video, protams - pēc tam, tāpat kā atskaite (tepat, ja, tikai pēc tam, es netaisīšu jaunu pukstu, bet īsumā - paldies visiem, kas bija, <3)



Re: http://klab.lv/users/nefolk/214164.html

Teicu jau, ka beigšu spēlēties internetā, bet tomēr vēl uztaisīju atskaņošanas sarakstu ar dažiem mincīša klipiņiem, jo jaunais cilvēks taču, izrādās, nemaz neprot lietot jūtūbi un viņa viģikus neviens neskatās, haha

Sutartiņu darbnīca zem lielā ozola

Protams, visam augstākajam pogas izgriež šis video:
http://www.youtube.com/watch?v=8T96KqhOm30 chok chok

Nu, re, ja kādam vēl ir socionikas blociņš, var pierakstīt, lai ir godīgi (jā, man nopietni uz desktopa stāv .txt fails ar aptuveni 60 cibiņu melnajām apenēmsocioniskajiem tipiem ;)

Viņu interesē cilvēka dvēsele, tas, ko jūt otrs, un kā tas saistīts ar viņa iepriekšējo noskaņojumu. Taču Gabēnam trūkst pārliecības, ka ir pareizi to izpratis. Tādēļ viņš lielākoties tikai pasīvi novēro. Iekšēji ir ļoti jūtīgs un ievainojams, bet to neparāda, kautrējoties kādam uzbāzties ar savām emocijām. No malas bieži vien izskatās līdzsvarots un bezkaislīgs. Necieš atklāta konflikta situācijas un cenšas no tām izvairīties, bet ja viņu dziļi (vēl ļaunāk – publiski) aizskar, parasti reaģē negaidīti asi. Patiesa aizkaitinājuma brīžos demonstrē nežēlīgas, skatam nepatīkamas negatīvās emocijas. Cer, ka viņu izpratīs bez vārdiem, jo bieži pats nesaprot, kas viņā notiek. Paša jūtas viņam ir pati noslēpumainākā joma

+ Biovazelīns - Smells Like Nirvana /Pēdējais koncerts pirms pasaules gala, Nabaklab, vakar/

++ Draudziņos (aicināt)