Viss ir redzams

No More Happy Songs!
The long awaited and anticipated 5th album from Denmark's Of The Wand & The Moon.
Again Kim Larsen takes another road than the previous albums. 60's influenced, where the love for Lee Hazlewood and Serge Gainsbourg shines through.

Still keeping the dark neofolk roots though, "The Lone Descent" is without doubt the most bleak and melancholic album from Of The Wand & The Moon, and clearly shows Larsen's brilliant talent as a singer/songwriter.


Bet tās ^^ par to :( ir subjektīvas muļķības, jo patiesi ir tieši tas, ko es gaidīju: <3/doom/(sun)/wearedust/Σ> -

Re: [no subject]

o, paldies! pats nez, kad būtu pamanījis. ceru, ka būs tikpat dzīvespriecīgs kā Sonnenheim (sun)

On 21 Sep 2011, 15:35 scannerve wrote:
šis labs

http://berguedoom.blogspot.com/2011/09/of-wand-and-moon-lone-descent-2011.html

If I should ever let you go
I'll never want to know oh why

And at first you never get the chance
to let him know
listen to them now how we loved you so
the first time the last time
a life time ago

Following you
we're calling you
it's time to go

Audio

Spams

Vakar
Tu manī miri
Ar spēcīgām vēdergraizēm
(Bet varbūt tas bija cēsu džons)
Lai gan zinu,\
Nav ļauna bez laba
Vienalga šķiet,
ka varēja būt labāk

:(

Labrīt,
Laimīgu pasaules galu
Tu paliec man parādā skūpstu
/.//

Tu esi sala, pret kuras nepielūdzamajām klintīm sašķīst visi manu vēlmju, cerību & ilūziju kuģīši. Es nezinu, vai tā ir pārdabiska drosme vai izmisums, kas neļauj man atkāpties. Es pat nezinu, vai tev ir osta vai pludmale - tikai to, ka iekšzemē man apsolītas bagātības. Bet man nav kartes, man ir tikai zvaigznes. Kungs, tu vari nežēlot sevi, bet pažēlo manu floti un tik karalisko kapteini. Brāli, pēdējais kuģis izpeld šovakar

Viss pārējais ir muļķības. Manas alegorijas ir seklākas par taviem ūdeņiem. Kaut kur, varbūt tepat reiz lasīju, ka neatbildēta mīlestība ir nevis mīlestība, bet apsēstība. Es esmu apsēsts, es neēdu, neguļu, daudz smēķēju un redzu zīmes, visums reaģē uz katru darbību, man rādās vīzijas ar torņiem un princesēm un savādi sapņi ar tevi, guļot turpat blakus uz grīdas. Es redzēju, kā tev izauga balti spārni, un tu iecirti nagus manā ādā, skrāpējot sevi manī iekšā. Es tevi nejauši satieku, kad visvairāk to vēlos, bet tu man tūlīt liec atvadīties. Es brīnos, kāpēc es tā krītu krītu kas kasss tas ir?? Tu varbūt neesi tā, kuru es gaidu, bet es nepametīšu tevi vienu pie akmeņiem. Tu vairies, izliecies, bēdz, bet es tikai zinu, ka man jāseko, jo nespēju atteikties no kaut kā tik maģiska. Es pat atradu tevi šeit, mums vienlaicīgi bija 777 ieraksti...

Es nerunāju mīklās, es runāju ar sevi



20/08

Vairāk,



lūdzu,



dod



man



vēl



http://anathemantra.tumblr.com/tagged/gif

Nu sorrz
Pārmaiņas pēc
Kaut kas vecs un sen zināms
Tomēr, varbūt, ne ikvienam
Un ja jau, tad tikai tiem, kas spēj paciest roku
reizēm jāieliek arī kaut kas no klasikas
piemēram (nē nu, pat reize šķiet piemērota)
- nefolka visu laiku mīļākā mīlas dziesmu kolekcija:



(101 MB/CBR 256. Arhīvā ir arī dziesmu vārdi [kopēti, par pareizrakstību neatbildu]. Manā izpratnē tā ir abstrakta mīlestība, par ko dzied Edlunds - viņš atzīstas dieviem, velnam, cilvēkam, grēkam, baudai, nāvei, nekam, arī pretējam dzimumam, protams, psihodēlijai. Nav ne rozes bez ērkšķa, taču nakts aizskalos dienas šausmas un nedaudz skaistuma darīs to visu paciešamu. Tāpēc es nudien domāju, ka ir tā kā laiks likt pie malas savus bongus un vienreiz nobalsot par mīlu, ja? Hahaha, labi putni...)

Reizēm ir vērts palasīt arī tos, kas piedraugojuši tevi, bet kuriem/kurām bēdīgā kārtā nav vietas tavā top 70 ;( Tā, lūk, vakar uzzināju, ka esmu palaidis garām kaut ko, ko varēja novilkt jau aprīlī (kurš–paradoksāli–man bija konceptuālais DOOM mēnesis), pie tam no t.s. "lielajiem vārdiem" - vienas no visu laiku dižākās un nefolka vissenāk klausītākās (blakus tādiem dinozauriem kā Manowar un Tiamat) metāla grupas, kuras divdesmitgadei par godu iznācis 3-disku pseidosimfonisks, semiambients tāds kā popūrijs, tāds kā kas, katrā ziņā kaut kas interesants un visnotaļ saviļņojošs–īsta traģiorģija vairāk kā divu stundu garumā–pie tam nekāda metāla! Linku tūdaļ ielikšu komentārā.

by Dorothy Parker

There's little to have but the things I had,
There's little to bear but the things I bore.
There's nothing to carry and naught to add,
And glory to Heaven, I paid the score.

There's little to do but I did before,
There's little to learn but the things I know;
And this is the sum of a lasting lore:
Scratch a lover, and find a foe.

And couldn't it be I was young and mad
If ever my heart on my sleeve I wore?
There's many to claw at a heart unclad,
And little the wonder it ripped and tore.
There's one that'll join in their push and roar,
With stories to jabber, and stones to throw;
He'll fetch you a lesson that costs you sore:
Scratch a lover, and find a foe.

So little I'll offer to you, my lad;
It's little in loving I set my store.
There's many a maid would be flushed and glad,
And better you'll knock at a kindlier door.
I'll dig at my lettuce, and sweep my floor,
Forever, forever I'm done with woe.
And happen I'll whistle about my chore,
"Scratch a lover, and find a foe."


L'ENVOI

Oh, beggar or prince, no more, no more!
Be off and away with your strut and show.
The sweeter the apple, the blacker the core:
Scratch a lover, and find a foe!

TĀ TU MANĀ GALVĀ ESI TIKAI PROTĒZE

UN MAN JAU TRŪKST TĀS, KAS IR ĀRPUS

GLUŽI TĀ PAT KĀ MAN PIETRŪKTU

KĀDAS ĶERMEŅA DAĻAS

PAR KURAS EKSISTENCI

ES NEKAD

NEKAD

NEKAD

NEK​AD NEESMU NOJAUTIS

TIKAI TUKŠUMU

VIETĀ

KUR TAGAD DZELOŅI ZIED

when you rage at the conqueror you only rage at yourself
when you torture the anointed you torture yourself
and you've listened to Piaf but not to the Christ
so you sparkle for seconds then dissolve into mist
the fog closes in and you talk about Crowley
you think it's a game
but the game is just you
when shall you stop hiding in the heart of your night
when the cold trapway beckons
when the cold trapway stops

(C93 'Horsey')





p.s. http://horsehater.blogspot.com :D