Viss ir redzams

Nu sorrz
Pārmaiņas pēc
Kaut kas vecs un sen zināms
Tomēr, varbūt, ne ikvienam
Un ja jau, tad tikai tiem, kas spēj paciest roku
reizēm jāieliek arī kaut kas no klasikas
piemēram (nē nu, pat reize šķiet piemērota)
- nefolka visu laiku mīļākā mīlas dziesmu kolekcija:



(101 MB/CBR 256. Arhīvā ir arī dziesmu vārdi [kopēti, par pareizrakstību neatbildu]. Manā izpratnē tā ir abstrakta mīlestība, par ko dzied Edlunds - viņš atzīstas dieviem, velnam, cilvēkam, grēkam, baudai, nāvei, nekam, arī pretējam dzimumam, protams, psihodēlijai. Nav ne rozes bez ērkšķa, taču nakts aizskalos dienas šausmas un nedaudz skaistuma darīs to visu paciešamu. Tāpēc es nudien domāju, ka ir tā kā laiks likt pie malas savus bongus un vienreiz nobalsot par mīlu, ja? Hahaha, labi putni...)

rasbainieks izdomājis gotiskas apenes. Lai notiek

In which Game of Thrones house do you belong? Your Result: You belong in HOUSE STARK - Winter is Coming   House Stark is the most influential and notable power in the North. From their stronghold at Winterfell, the Starks guard the old ways against the dishonourable and fractious houses of the Seven Kingdoms. Their devotion to honour and the old gods wins them few friends in the court of King’s Landing and beyond, but this very same dedication to tradition commands respect from the lords of the North. Those Northmen who bend the knee to Eddard Stark have been hard won with respect, devotion, and justice. His sons show signs that they too will be well-respected and beloved leaders in the North upon ascending to the lordship of this enduring and storied house.
You belong in HOUSE LANNISTER - Hear Me Roar
You belong in HOUSE ARRYN - As High as Honor
You belong in HOUSE TARGARYEN - Fire and Blood
You belong in HOUSE BARATHEON - Ours is the Fury
In which Game of Thrones house do you belong? Quiz Created on GoToQuiz

...

Eleonora nesen atgādināja par šo nožēlojamo piedēkni nožēlojamo bastardu nožēlojamajai diskogrāfijai.
v There's nothing I don't love about this tune/lyric. Gōtiskā kantrī esence (vai viena no):
† Burden of Sin

Pamodos agri no visādiem interesantiem sapņiem, padomāju, ka, bļin, miegs taču ir visstiprākā narkotika pasaulē (bet tas jau pašsaprotami-analītiski). Pēc tam nedaudz padomāju, kā lai divos titros sabāž "The medieval warm period was the last time climate change radically altered the north. That event redrew the human map of the arctic," bet neko prātīgu neizdomāju. Tad atvēru cibas Latests Puksts (kopš veģma atklāja, ka mans spēka dzīvnieks ir ezis, esmu sācis pastiprināti mīlēt šo latviskojumu), kur izlasīju lj user milkies pukstu par subkultūrām, un nedaudz padomāju par gotiem. Nepretendēju uz kaut kādu baisi absolūto patiesību, bet man liekas, ka tas, kas visvairāk raksturo gotus, ir narcisms pārākajā pakāpē, proti, goti ir tādi cilvēki, kas mīl sevi vairāk par dzīvi. Skaidrs, ka sevis mīlēšana vairāk par citiem nav atkarīga no subkultūras un varbūt pat ir katra veselīga cilvēka dabā, bet tieši gotismā, manuprāt, parādās tādās nedabiskās ārējā-iekšējā proporcijās (pat, ja viņi ienīst sevi, tad dara to ar tādu mīlestību, ka naids šķiet tikai butaforija). Protams, objektivitātei te nav vietas, un es, ja tā var teikt, izeju no estētiskiem stereotipiem, bet visvairāk taisnības ir Ugniusam, kurš reiz teica, ka gots ir tas, kurš uzskata sevi par gotu. Bet, runājot par narcismu, kopš Kastaņedas izlasīšanas jautājums par pašsvarīguma sajūtu man personīgi vienmēr bijis tik sāpīgs, ka bieži esmu izvēlējies to ignorēt - galu galā, pievēršot tam pārāk lielu uzmanību, agrāk vai vēlāk riskē attapties tajā pašā pašsvarīguma bedrē. Katrā ziņā, ja tev ir interneta dienasgrāmata, tu jau esi narciss pēc noklusējuma. (Jeb "kurš vēl tevi nosauks par resnu, ja solipse izdzēsusies?") Lūk, šis bija tas nepieciešamais teksta blāķis, kas nevienam nebija jālasa. Ja būtu, tad es pacenstos tur dažās vietās eksplicēt, ja.

Gandrīz par to pašu: pirms kāda laika nolēmu pamēģināt no "Darīt to, ko gribas darīt" pieejas organiski pāriet uz "Izdarīt to, ko gribas izdarīt" režīmu, tomēr esmu pamanījis, ka kaut kā nemanāmi nogurdinošāk ir koncentrēties uz mērķi aiz procesa, es to nemaz nedaru, acīmredzot, jāļauj atrasties līdzsvaram vai kaut kas tur alķīmiskās precības, jo tas te ir asmens, kas griež (tas labi, ka griež) no abām pusēm, gribas īstenošana un īstenošanās, aiz inerces sekojot darbībai, iespējams pat autonomi - es uzstāju uz savām tiesībām ticēt, ka griba aplenc visus fiziskās pasaules likumus, to nemaz nevar tā pierakstīt, izskatās murgaini un abstrakti, es pat teiktu far-fetched, ja tas nenozīmētu kaut ko citu, bet te jau rodas jautājums par to, kāpēc es vispār gribu to, ko gribu, piemēram, šajā gadījumā ielikt sviesta cibā smieklīgo dziesmu, no kuras nāk leģendārais episkais eskeipiskais epikūriskais citāts Don't waste your life in gothic doom, katrā ziņā izdarīt to es varu, bet par visu vairāk man patīk būt funkcionālam:

Nový Svět - Do What You Wilt! (mongo version)
Nový Svět - Do What You Wilt! (original version)


p.s. vakar Marta Migla koncertā bija smieklīga vieta starp dziesmām, kur aicinājumam "Atkārtot!" no zāles sekoja vēl viens - "Atvainojieties!" xДДД