Viss ir redzams

Pašam par sevi kaut kā neērti. Man labāk patīk par citiem un



THAT UNNAMABLE PAIN
THAT INCURABLE LONGING
FOR SOMETHING... BUT
THERE IS NOTHING

Re: http://klab.lv/users/nefolk/288485.html

"Es nezinu, kam ir jānotiek," lai šis man nekļūtu par rudens klausītāko ierakstu,
par spīti tam, ka parādījies tikai novembra vidū... līdzīgi, kā Igorrr pērn :]

Apziņas Parazīti vakar nosvilināja monitoru.

Olivers izskatījās nepārsteigts :)

Uz pārējiem nepaspēju (īpaši arī necentos)

Canon PowerShot A640:

G/G Apziņas Parazīti @Coss-Moss2011 (1) [12:50]

G/G Apziņas Parazīti @Coss-Moss2011 (2) [6:52]

Jēga laikam tikai no skaņas, ja vispār ir (bija tik skaļi, ka pirmoreiz izdomāju kaut ko uzlikt virsū fotoaparātam (kaut kādus flajerus), lai filtrē bassu - eksperiments šķiet veiksmīgs, jo parasti pie tāda frekvenču spiediena sanāktu tīrs burkšķis). Otrs skatuves parazīts sēž labajā stūrī tumsiņā, bet pats galvenais sengrieķu manierē lasa dzeju no aizkulisēm.

Ā, un man bija tas gods pašrocīgi (nelūgtam, bet tomēr) izslēgt to zirdzību, kura turpinājās nabaklab pagalmā arī vakar (par cik 11-os vakarā Rīgas starošana oficiāli beidzās, un viņi bija sākuši no viena stūra vākties nost), proti, to vienīgo, nožēlojamo plastmaseni uz statīva, kura mocīja pīpējošos kluba apmeklētājus visas šīs dienas (sk. pie Šturmkomentāra). Pieļauju, ka objektu nebaudāmu padarīja limitētais apskaņošanas budžets, jo vakar, ieskatoties, projekcijās sazīmēju ir Dead Man, ir citus zirgus, bet atvainojiet, ar vienu tumbu 2 metru augstumā, kas pagriezta prom no cilvēkiem, Rīga nav nākotnes Londona, un man tā dziesma nekad nav asociējusies ar zirgiem lol... labi, kuš, aizveros

^M^

tāpēc Tagad Bez Paskaidrojumiem

galvenā nabaga bastarda soloprojekta 3. albums

(tas pats vien ir, tikai bez skarbnes un vēl gotiskāks)

burvīgs, starp citu, priekš manis labākais spoks līdz šim:


gothic_country


/ spied uz kasetes, lai paklausītos fragmentus ­– ja patiks, zem antenas būs linksnopērc :D /

Nav man pa zobam jūsu dēmoni, mēness būtnes!








/ Geert Goiris /

draugiem.lv

The inevitability of doom is apparent to me now as a consequence of the imperfection inherent in every human being. There is no escaping reason, no denying purpose. Without purpose, we would not exist. We're here because we are not free. It is purpose that created us. Purpose that connects us. Purpose that pulls us, that guides us, that drive us. It is purpose that defines. Everything that has a beginning, has an end. I see the end coming. I see the darkness spreading. I see death. The purpose of life is to end. Rosewater – End [Bloodcount, 2006]

Haha un davai tagad ātri tādu kontrastam, jo pēc seksa var tikai nāvi. Antena, ar kuru pagaidām lepojos visvairāk: marsa_hronikas

Katra septītā no tiem ir sieviete :))

Visu laiku piemirstas, ka ik pa laikam jāieliek arī kāds pilns albums. Šoreiz kaut kas daiļš un gada laikam atbilstoši apcerīgs: Kauan – Aava Tuulen Maa (2009) 49 min, 320 kb/s, 110 MB Kauan (somiski sen) ir interesants gadījums, jo tas ir viena talantīga un somiski protoša krievu (!) mūziķa projekts, kurš, ja pareizi nojaušu, somu valodu lieto apmēram līdzīgos nolūkos, kā Finntroll – zviedru, kaut arī pretējam efektam – skanot elfiskāk (somi saka, ka akcentu var dzirdēt, bet tipa netraucējot, nu, man arī nē, lol.) Pirmie divi Kauan bija vairāk tāds kā doom metāls, bet ar šo plati stils ir krasi mainījies un no dūma vairs palicis tikai tam raksturīgais atmosfēriskums – «Aava Tuulen Maa» ir viegli (bet ne viegls), nepiespiesti plūstošs, leknās skaņu ainavās ievijošs un iztēles tālēs nesošs postroks, ar svaigumu un dabas elpu, un nekādiem kaitīgiem piemaisījumiem (vīriņam arī uzvārds Belovs), vienvārdsakot, pilnīgs eko :) Iesaku Recenzija latviski (Pogas, sievišķīgi)

Labais, pamanīju, ka manas darbības datorā (piemēram, tādas kā veikt ekrāna momentuzņēmumu, palaist iekopēt, kur vajag, peint fotošop, skatoties, cik nopietni, apgraizīt, salīmēt, sakruķīt, saglabāt, ielikt internetā, nokopēt linku, sekundes laikā pārlūkprogrammā fonā atverot visas nepieciešamās cilnes, saarhivēt, atarhivēt, lejupielādes, augšupielādes utt., tikmēr notepadā paralēli ar rokām sadrukājot visu publikācijas tekstu un kodu (HTML formatējumu), - vienvārdsakot, spamot mērkaķa ātrumā) kļuvušas gandrīz automātiskas, sākot no idejas incepcijas un beidzot ar klikšķi uz Save Entry, Create Post, Add to Queue, what have you. Nereti pēc minūtes vairs neatceros, vai to vispār esmu darījis, vai tikai iedomājies, ka varētu. Un varētu tik daudz, fucking nonstopā, bet, kā jau mēs labi zinām, ne vienmēr visu, ko var, arī vajag. Pietiek. Dodos ganībās, atkal rakstīšu garus ēpastus, kādu nedēļu tikai komentēšu

Vēl pēdējā telefonbilde, speciāli nelabošu, nemazināšu, neaiztikšu, man patīk mans telefons :necro:



Govis pa ceļam uz Taurupi, 2011. gada 19. oktobris

Everybody online?

(Videoklips neforšs, tikai pirmās 5 sekundes un tas rozā pluss (savulaik biju apsēsts ar šo simbolu), so 2003, gan jau stils arī nepatiks, taču vārdi profētiski un desmitiem reižu izdzīvoti...)

Man, lūdzu, paldies, Internetu, nē. Pastrādāt un tad Lūsi