Sviesta Ciba |

Namtar (

namtar) rakstīja,
@ 2004-03-16 12:43:00

Sieviešu Emancipācija
Teikšu godīgi, es domāju ka sievietēm jāsēž mājās un jāaudzina bērni. Protams man tūlīt mēģinās saplosīt gabalos, bet es varu arī paskaidrot kāpēc. Tāpēc ka tā ir pieņemts, un nejau cilvēku pieņemts, bet tas tā paredzēts no sākuma. Valstīs kur notikusi sieviešu emancipācija, samazinās dzimstība, sabrauc neemancipēti kurdi un drīz vien emancipētā sabiedrība aiziet nebūtībā. Jo sievietēm vienkārši nav laika audzināt bērnus, ja viņas grib būt kā vīrieši. Un es arī nesaprotu ko viņas tā satraucas. Es tikai priecātos, ja mana sieva pelnītu naudu, es sēdētu mājās, taisītu sīčiem ēst un brauktu šopingot. Daudzām protams nepatīk atkarība no vīrieša, bet tagad viņas ir atkarīgas no darba un tas taču ir sliktāk būt atkarīgam no sistēmas, nekā no mīļa cilvēka. Pie tam ja notiktu kontremancipācija, pazustu bezdarba problēma:)

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	namtar 2004-03-16 14:14 (saite)
	Taapeec jau negrib, ka karjera jaataisa (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	grrr 2004-03-16 14:39 (saite)
	Vobšem skaidrs. Pie sieviešu emancipācijas ir vainīgi vīrieši, kuriem apnika viņas uzturēt, un kuri gribēja drātēties pa labi un pa kreisi. Un tas, ko sievietes uzskata par savu sasniegumu īstenībā ir viltīgs vīrišķu gājiens. Tā? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	namtar 2004-03-16 14:43 (saite)
	Nu patiesiibaa tur ir nedaudz sarezgjiitaak. Saakaas 1.pasaules karsh, viirieshi aizgaaja seedeet bedrees, a sievietes saaka straadaat, jo viirieshu nebija, un kad vinji atnaaca, sievietees jau bija pieradushas un negribeeja iet prom;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	grrr 2004-03-16 14:46 (saite)
	Nu patiesībā varbūt bija vēl bikiņ sarežģītāk? Papildus un pirms pasaules karaa bija vēl arī dažas jaukas politiskās teorijas, kas sāka ceļot apkārt kāreiz ap gadsimta miju, kā arī gana izglītotas sievietes, kurām jau bija obridlo mājas sēdēt? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	namtar 2004-03-16 14:47 (saite)
	Tas tieesa, viena pat zem zirga paleca:) Bet vinjaam bija nedaudz citas probleemas, nejau straadaat vinjas gribeeja, bet balsstiesiibas un izgliitiibu un tur es nekaa briesmiigslikta neredzu.. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	grrr 2004-03-16 14:51 (saite)
	Nujā, bet ja reiz tev ir balsstiesības un izglītība, tu sāc sprēgāt. Un ja tu sprēgā, tad būs zināms procents ūsaiņu, kam tas šķitīs pretdabiski. Un rezultātā būsi viena un kaut kā jāuztur sevi vien būs. Bez tam, sievietes (un bērni) ir grūši strādājuši až jau gadu simtiem iepriekš. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

namtar
2004-03-16 14:56 (saite)

Bez tam, nevisai;) Beerni gan, bet paarsvaraa jau viirieshu kaartas:)) Vari nosaukt kaadu gadijumu, kur sievietes pirms 18.gs. nodarbotos masveidaa ar viirieshu darbiem - malkas cirshana, karoshana, tirdznieciiba, celtnieciiba? Protams, dazhaam kuraam tieshaam bija briesmiiga veelme to dariit, tas nemaz nebija tik liels tabu.
Un to ka izgliitiiba un balsstiesiibas ir pretdabiski, spreegaa ne tikai uusainji, bet arii bezuusaines, pie tam daudziem uusainjiem tas pat patiik. Piemeeram Periklam, jau senajaa Griekjijaa bija gudra sieva, un vinjsh bija apmierinaats(pie tam jaanjem veeraa, ka piemeeram Ateenaas sabiedriiba bija daudz aizspriedumainaaka pret sievieteem, nekaa piemeeram viduslaikos)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

grrr
2004-03-16 15:07 (saite)

21. - 18. gs = ~ 300 gadi -- es teiktu, tas ietver sevī "gadsimtiem ilgi". Bet protams es domāju pārsvarā manufaktūras/fabrikas etc. Papildus, te runa nav par vēlmi tik daudz, manuprāt, bet par izdzīvošanu.

> daudziem uusainjiem tas pat patiik.
Daudziem patīk un daudziem atkal nē, savādāk sievietes būtu šīs balsstiesības dabūjušas tikko kā paprasīja, vai ne?

Bez tam Senajai Grieķijai ar industriālo revolūciju un 19.gs-20.gs ir tikai attāls sapņains sakars: Rietumu civilizācijas šūpulis, Platons, Aristotelis, blablabla - bet es šaubos vai teiksim 19.gs un Xgs.pmē aizspriedumi - par ko būtībā vairāk ir runa manuprāt - būtu bijuši tik līdzīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

namtar
2004-03-16 15:18 (saite)

Nu jaa, sievietes fabrikaas masveidaa saaka straadaat tikai pirmaa pasaules kara laikaa;) Cita lieta, piemeeram laukos, sievietes dara diezgan daudz darbu. Intersantaakais kas man likaas lasot par eegjiptieshiem - tur graudus mala tikai viirieshi, jo tas skaitijaas ljoti smags darbs, bet senajiem latvieshiem ar malshanu vienmeer ir sievietes nodarbojushaas:))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	kuminjsh 2004-03-16 15:29 (saite)
	Latvieshu vechi jau (siveeni taadi!) vienmeer pratushi labi iekaartoties!;) Taapat kaa hoholji: "A vdrug voina, a ja ustamshi?!";) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

grrr
2004-03-16 15:30 (saite)

Hmm.

The new powered machines also leading to the substitution of women and children for the previously highly-skilled spinners and weavers. The result was enormous production gains in a very short period - output increased while labor costs decreased. The skilled workers were, in the meantime, made poor while the factory owners became wealthy. / Modern History Sourcebook: Richard Guest: The Steam Loom, 1823

Protams, mēs varam strīdēties par to, ko nozīmē "masveidā". :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

namtar
2004-03-16 15:40 (saite)

Nu jaa, tas protams prieksh tiem laikiem bija diezgan shokeejoshi, ka vispaar kautviena sieviete kautko taadu dara, ja sieviete nodarbotos ar tirdznieciibu vai buutu namu iipashniece, vai uznjeemeeja(un taadas bija tajaa laikaa), tas liktos pavisam normaali, bet ja sieviete straadaa fabrikaa, kur apstaaklji nav tik jauki un burviigi, tad tas protams liekas briesmiigi, un taas balsstiesiibas vinjas savaa zinjaa taapeec arii saaka prasiit, ka bija sievietes kas straadaa shos briesmiigos darbus, tad kaapeec gan vinjaam lai nevareetu buut liidziigas tiesiibas ar viirieshiem? Bet labaak nevaidzeeja vinjaam dot balsstiesiibas, bet vaidzeeja straadaat fabrikaas aizliegt:D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	tviglis 2004-03-16 16:05 (saite)
	nujā. no taxation - no participation. tā mēs dzimstības samazināšanā varētu vainot arī Smitu un klasisko liberālismu :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	namtar 2004-03-16 16:28 (saite)
	Bez shaubaam vecajam Aadamam ar tur jauznjemas bik vainas:) Un liberaalisms vispaar visu nelaimju pamataa, bet par to man pagaidaam slinkums runaat:) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: