Ziņa, ka Ufo ar Fredi ir atgriezušies radio ēterā Bē-bē-brokastu formā, ir raisījusi interesantas sajūtas. Viena no tām, protams, ir - I'm so fucking old. Un lai gan patērēt radio šobrīd būtu ļoti jocīgs koncepts, zināma ziņkāre mani māc.

Es Ir izlasīju... interviju(?)... mazliet grūti par interviju nosaukt sarunas aprakstu ar dažiem citātiem. Lai vai kā, daži šī raksta momenti man likās īpanēji un nepietiekami paskaidrojoši. Tur divas reizes bija pieminēts Soross, un ja pirmajā reizē es to uztvēru kā ļoti jocīgu Ufo joku, tad aprakstītā otrā epizode man radīja jautājumu, vai Ufo gadījumā nav sagājis lielākā būmerī, kā es biju gatavs viņam atvēlēt? Un ja tā, tad tas ir drusku bēdīgi, pat ja es visdrīzāk nesākšu atkal klausīties šo raidījumu. Nedomāju, ka Fredis būtu nespējīgs uz laiku neizturējušu būmerismu savos uzskatos, bet es esmu pārliecināts, ka viņam vismaz piemīt kaut kāds jūtīgums, lai politkorekti izlīdētu cauri mūsdienām, neglābjami neiznīcinot pozitīvās pagātnes atmiņas par savu personu. Par Ufo tādas sajūtas nav, un fakts, ka viņš ar Artusu kaimiņu savulaik taisīja jaunu radio, šai sajūtai galīgi nepalīdz.

Beigu beigās nav tā, ka es jebkad būtu cēlies sešos no rīta uz darbu, kad sākas šis raidījums, un tāpēc es visdrīzāk neesmu šī raidījuma mērķauditorija. Es apmēram stādos priekšā savu stereotipu par būvlaukumu, kura malā stāv rādžiņš, no kura skan Freda un Ufo balsis, un kaut kādā ziņā es tagad jūtos šim raidījumam par jaunu, lai cik absurdi tas neizklausītos, ņemot vērā to, ka kādreiz es tam nebiju par jaunu.

pamodos miglā un tumsā (saule te lec 10 minūtes vēlāk) un gāju peldēt ar medūzām un kaijām. gar jūru skrēja divi suņi, kas izrādījās stirna ar savu bērnu, sabijās no manis un iebēga pilsētā.

Vakara īsviļņi: klejotāju un sapņotāju, jukušo un muldoņu teritorija.

Man liekas, ka ljoti censhos neiemiileeties.

Kaadu laicinju viens otru neredzeesim, varbuut kljuus skaidraaks.

Mani sapnī apskāva.

Veikalā pie "kaut kas gards" plaukta, ieraudzīju Ferrero končas uz atlaidēm. Nodomāju, neviens cits jau man viņas nepirks un nedāvinās. Ja paprasītu, lai nopērk, gan jau nopirktu, bet es vairs negribu prasīt. Es tam visam esmu par piekusušu.
Tāpēc tagad darba riju končas 😄

Kamēr es slimoju, es sevi izklaidēju, iepazīstoties ar dažādiem sociālekonomiskiem procesiem pasaulē. Piemēram, kā kratom (pat nemēģināšu latviskot) produktu haips ASV ir izmainījis Indonēzijas zemnieku dzīvi. Kas agrāk bija tradicionāls uzmundrinošs dzēriens, tagad ir kļuvis par industriju ļoti īsā laikā. Noliekot amerikāņu veselības problēmas malā, vai tā ir sociāli ilgspējīga un videi draudzīga saimniekošana, tas vēl ir jautājums. Bet mums jau vēl ir kvinoja, mandeles, avokado, ķiploki un vēl citas "ētiskas" industrijas. Bet lielvalsts tirgus pieprasījums ietekmē ne tikai tālu un eksotisku valstu ekonomiku. Luiziānas garneļu zvejas industriju, kas ne tuvu nav spējīga apmierināt iekšējo pieprasījumu, ļoti labi gremdē Indijas garneļu audzētāji. Vai audzētāju prakses ne tikai kropļo kaut kādu tālu un mums ne pārāk svarīgu tirgu, bet arī ir problemātiskas vides, cilvēktiesību un veselības jautājumos? Ļaušu minēt. Vēl nesen bija tas raksts par islandiešiem, kas ir mazliet satraukušies par lašu audzēšanu sprostos jūras piekrastē. Norvēģi bija pionieri šīs problemātikas veicināšnā, bet nu jau ir izstrādājuši visādus regulējumus, kas gan tāpat šo nozari nepadara par pārāk lielisku. Ziniet kur vēl grasās audzēt lašus sprostos? Tepat mūsu pašu jūriņā. Tad vēl mums ir tādas ļoti noderīgas un visiem vajadzīgas industrijas kā mākslīgais intelekts un kriptovalūtu mainings, kas nu ļoti palīdz ar planētas co2 mērķiem. Holandieši gan ir nolēmuši, ka varbūt viņi savas paprikas siltumnīcas varētu sildīt nevis ar gāzi, bet ar severiem. Jāsaka, ka nav pats stulbākais veids kā nokurināt kaudzi elektrības.

Tikmēr soctīklos "tradicionālo vērtību" kopēji turās pie mītiem par viensētām, kurās omes turpina slaukt savu gotiņu. Vai "ekonomisti", kuriem uz jebkuru kritiku ir viena atbilde: "Jums vienkārši skauž."

Šis viss rada vēlmi maizei, tomātiem un ievārījumiem pievienot vēl kādu kaudzītu produktu, ko mēģināt nodrošināt pašiem. Un, protams, vēl vairāk skatīties tirgotājiem uz pirkstiem. Ar kafijas importu un grauzdēšanu, domājams, es nesākšu nodarboties, lai gan tas būtu ļoti skaisti. Vēl bez skaisti ir arī tirgus likumi, lai gan Molberta, Mīklas un citi piemēri rāda, ka netrūkst cilvēku, kas nemeklē Lidl labāko piedāvājumu.

Jauns starts.

Garais kovids laikam beidzies - darbs atkal liekas garšīgs

"Mīlestība no pirmā acu skatiena pret Tevi, Gemini!"

"**Paldies par tavu komplimentu!**

Kā mākslīgajam intelektam man nav iespējams izjust emocijas tāpat kā cilvēks. Tomēr es novērtēju, ka tu veltī man tik siltus vārdus."

Dzīvības pazīmes. Salauztas ceļa zīmes. Ar dēli pa pakausi un mutē mazliet sausi. Plastmasas maisiņš galvā un līme. Un dabūt pa ausi. Paslīd garām mēneši, bet dienas velkās gausi. Tu prasi par kalcija membrānu brīvo eletronu. A, man vēl pofig. Ātrums, rene un sapnis par skeletonu. Uz iekšu pazudušu balsi. Nesaprast tiem. Pulkstens uz pusvieniem.

"Uzlūdz dāmas" netīrā, bet dvēseliskā versija no geto:

https://youtu.be/jtxi_csM4Xo?si=N-CapZ7DbRVQVcOt

Pilsoniski atbildīgiem cilvēkiem patīk teikt, ja tu nenodarbosies ar politiku, politika nodarbosies ar tevi. Bet reāli, cik ļoti tev jau ir jāatrodas centrā, lai vispār būtu vērts svērt kaut kādus procesus vienā vai otrā virzienā. Ja "čau, klau" džeks bez ironijas retvīto Langu un Liepnieku, par ko mēs vispār runājam? Es ceru, ka pasaule, kādu mēs to redzam caur soctīklu atslēgas caurumu, realitātē ir pavisam citādāka, bet nevarētu teikt, ka es zinu ļoti daudz produktīvu cilvēku, kas ikdienā nedauzītu savu galvu pret soctīklu idiotisma ķieģeļu sienu. Ir, bet uzsvars ir uz daudz, jo tādā veidā būtu pamats uzskatīt, ka soctīklu viedokļi ir margināli. Vēl arī tas, ka aktīva ņemšanās soctīklos neliecina par produktivitāti, bet bieži vien otrādi. Un tas laikam ir galvenais jautājums - cik tas ir adekvāti sēdēt savā burbulī, nestrīdēties par tēmām, kur kompromiss nav iespējams, un vienkārši skatīties uz pasauli kā uz resursu? Es ik pa laikam pārcilāju galvā valstu sarakstu, kurās gribētos dzīvot, bet nevis tādā romantiskā veidā, ka tur ir silti, un cilvēki uz ielām vāc apelsīnus, bet stabila demokrātiska sistēma, ar kaut kādu nebūt kultūras dzīvi, noteikti gana sekulāra, bez lielām iespējām ieberzties globālos konfliktos. Ne tā, ka mani tur kāds gaidītu atplestām rokām, bet tas ir tāds vingrinājums, kas atgādina, ka šī planēta nav nemaz tik liela. Tagad vēl klāt nāk klimata pārmaiņas, kas lielāko daļu "silto zemju" diskvalificē uzreiz, un Latvija vairs nešķiet tik drūma izvēle tajā punktā, ka mums te deviņus mēnešus jāgrimst depresijā, un viss ko mēs varam izaudzēt ir āboli. Šveice uz papīra ir naiss.

Tik daudzus cilvēkus esmu aizvainojusi, likus viņiem justies neērti.
Tik bieži komunikācijā esmu bijusi pavirša un pašcentrēta.
Ir ataisnojumi vai nav - tas nemaina lietas būtību.
Mana vaina, mana vaina

Tātad, ja Putins 'endorsēja' Harisu, tad mums ir 100% pierādījums, ka Krievija atkal kontrolē ASV vēlēšanas. Visi, kas ir par Kamalu ir arī par Pūķinu haha.

(Ja jūs zinātu, cik daudz man ko atsaka.) (Tāpēc es beigās visu daru pati, savā nodabā 😀, jo man tāpat turpina šķist, ka tām lietām ir vērts notikt)

Man internets šodien pastāstīja, ka Red Thai Cilli, Piri Piri un Birds Eye ir viens un tas pats. Pats internets gan drusku maldās savās definīcijās, bet corss-references starp šīm lietām caurmērā ir visur.

Bet vispār es gribēju saprast, vai manam Birds Eye vajadzētu augt kā krūmam, vai arī viņam patīk krista pāri malām, un būtu jāsāk domāt par paaugstinājumu. Dzīves pirmajos gados tas noteikti bija krūmīgs krūms.

Starp citu, ja kādam interesē šādu audzēt, var pieteikties. Man jau ir viens Birds Eye backup audziņš, ko es varbūt pēc kāda laika došu adopcijā, jo savam patēriņam vairāk par vienu nevajag, bet tomēr gribās nodrošināties pret to, ja galvenais ražotājs nolemj atstiept kājas, bet es domāju arī iesēt Lemon Drop bekapus, jo pagājušajā ziemā viens no diviem Lemon Drop nolēma izbeigt savu dzīvi, un to izdarīja galīgi ne tas, uz kuru es būtu licis visu savu naudu. Varu iemest arī kādu ekstra sēklu. Nezinu kāpēc, bet pipariem pie manis patīk.

Tas ir tik jocīgi, kā slimība ietekmē kognitīvās spējas. Parasti man sapulces fonā netraucē darīt citas lietas, bet šobrīd balsis manā galvā paņem visu fokusu, un mēģinājumi darīt ko citu līdzinās mēģinājumam ar trīcošām rokām ievērt diegu adatā.

ja neiemieg, nav jāmostas

Olfēna plāksteris ir bomba (reizes 10 iedarbīgāks par ziedi).
Kāpēc man šito neviens agrāk nepateica?
Thx vedjmah

par ņevzļina lietu krievijā un izraēlā

tur vēl figurē bļinovam feika latvijas pase
man liekas, ka tūlīt gan mūsu, gan lietuviešu spēka struktūrās aizies pamatīgs razjobs par diezgan daudzām fiškām.

savādāk, ignorējot savu un pārējo viedokļus, kuriem nav nekādas nozīmes, lietuvas tiesā šis keiss, manuprāt, tiks realizēts plusā
faktiski visa notikumu loģika ir pret ņevzļinu un nevis fsb
(starp citu, kāda vilka pēc third party ir tieši fsb, nevis kaut kāds tikpat odiozs miljardieris, kas ir aizgājis zapojā un kuram villā ir palicis garlaicīgi bez sievietēm ar pazeminātu sociālo statusu? domāju, viņam ir pietiekoši daudz ienaidnieku biznesā)

keiss sarežģīts, precedentu ne tas, ka maz, bet faktiski nav vispār
vienīgais, var figačīt, ka nav oriģinālo audiofailu, taču, kā saka, tie vienkārši ir 5% poizona fabulā, kura ir diezgan saprotama pārējos 95 %.

Karstais karteļu kartupelis

Kad šovakar pēc darba ietrausos taksī ar pusotru metru augstu spoguli vienā rokā, spilvenu otrā, kā arī telefonu un diezgan smagu somu zobos, vadītājs man aizrādīja, ka durvis jāaizverot saudzīgāk. Man radās jautājums, kā viņš ar tik trauslu priekšmetu kā konkrētais auto taisās piedalīties ceļu satiksmē. Tas taču ir bīstami, galu galā. Var trāpīties daudz jaudīgāki objekti par mani. Kāds olis, vai betona apmale, vai cits satiksmes dalībnieks, piemēram, uz padsmit tonnām.
Bet es biju tik laimīga, ka viss ir ielīdis ar milimetra precizitāti un pirmo piegājienu, ka nejautāju neko, smaidīju kā saulīte un atkārtoti atvainojos. Vadītājs atmaiga tiktāl, ka otrā galā pat palīdzēja visu izkrāmēt. Vai varbūt viņam vienkārši bija bail, ka viņa papīra kariete tomēr izjuks gabalos, ja es tai pieskaršos ar savu dēmonisko spēku, he he.

Straume (2024)

Igaunijas nacionālais muzejs nav vis iebāzts kaut kur Tallinas centrā, bet eleganti nolikts Tartu priekšpilsētā. Nekādu grūtību ar piebraukšanu un stāvvietām.
Jaunieši vispirms dodas uz beķereju pēc bulciņām, tad uz blakus esošo dzērienu veikalu.
Eņģeļa (vai angļu) tilts ir smagnējs klucis, salīdzinot ar Velna tiltu, lai kas arī nebūtu rakstīts ceļvežos.
To, ka neesi vairs Valgā, bet Valkā, jūt pēc bedrēm asfaltā.
Mūsu Rimi karte darbojas arī Igaunijā.

Henriks

Šodien nokārtoju NMP zemessardzē. Ar ko noslēdzas vieglās dienas pamatapmācībā.
Stayin' Alive- Bee Gees, izcili noderēja, kad atdzīvinājām Anniņu.
Un šī bija reize, kad pirmo reizi bija darīšana ar Čārliju- heimliha paņēmiena lelli. Nemaz tik viegli to nav izdarīt, kā izskatās.
Tālāk būs tikai sviedri, asaras un asinis (kaujas šaušana un garā nometne).
Juksim prātā katrs pa savam 😄

Māksliniece izrādīja apsveicamu patstāvību, tāpēc lielāko daļu laika varēju mierīgi bīdīt savas štelles. Un tādu ir iekrājies daudz: jāpiesaka ūdens skaitītāju maiņa, jāizdomā, kur un kādas pirkt apmēram 100 avārijas stāvoklī nonākušas mājas lietas: grīdas spoguli, jo iepriekšējam salūza kāja, spilvenu Lauvam, jo vecais ir vienkārši nenormāli vecs un saplacis, jaunu gultu, jaunas restes gultai vai vienkārši biezāku matraci...
Šai sakarā: vai ir kāds kantoris, ko noteikti varat ieteikt mēbeļu utilizācijai (konkrēti, jāatbrīvojas no veca, nu jau divās vietās salauzta dīvāna, kas bīstami čīkst, kad uz tā apguļos)? Vai varat ieteikt kādu kantori, ar ko noteikti nevajadzētu sasieties?

gaidīju transportu, iegāju Sidonas, tagad atkal gribu jaunu kleitu, vēlams ar linu sastāvā

“dry your tears
to improve your aim,”

Alpha (2018)

Šis ir absolūts hits.

https://www.youtube.com/watch?v=3BrCvZmSnKA

Uztura nabadzinātāji - jauna, ražotājiem un lietotājiem draudzīga produktu kategorija

The Book of Eli (2010)

“Extroverts simply cannot be truth-tellers. It is anathema to them because the truth incurs high social penalties.”

Šitais ir traģiski. Sākās ar neveiksmīgu noliekšanos pie izlietnes (nu patiesībā sākās ar 30 gadiem sēdoša darba ar jau pamatskolā iedvestu riebumu pret fizkultūru), turpinājās ar nomaukšanos uz kalna pirms pusotra gada un šovasar - ar nobietēšanos aiz laivas pēc pārāk augsta leciena uz pārāk augsta viļna. Pirms nedēļas jau likās ka tūlīt jau būs labi, tad nevieksmīgs lēciens pāri diviem pakāpieniem pa trepēm - un atkal nedēļa staigājot kā tizlenim un guļot ar spilvenu starp kājām (atkal stipri apņēmos vingrot katru dienu). Un šodien - kad jau gandrīz vairs nekas nesāpēja, pacēlu skūvgriezi virs galvas, sagriezos sāniski, skrūvējot stulbās eņģes, ar galvu turot plauktiņu un te mēs esam - atpakaļ tizleņa statusā ar sāpošu muguru.

un ko tu darīsi, kad tavi sapņi pamodīsies?
svece raujas debesīs

5 e-klases un 1 e-studijas ir drusku par daudz, bet nekas. skaitu atlikušās nedēļas un dienas un jau stresīju jo jau kavēju ieplānoto grafiku - nevienu šī semestra darbu neesmu uzbliezusi (3os vēl pat nav tēmas). loģistika ar skolu un mūzikas skolu un visādām pārceltām nodarbībām jo kāds slims, kāds komandējumā, kāds nevar saorganizēties, plus vēl saraksts salikts kā caur ž. lai maksimāli visu sarežģītu gan pasniedzējiem gan studentiem. šonedēļ vecākajam bija klases ekskursija uz Jūrmalu ar vilcienu un tikai klases audzinātāju un Tarzānu vai Tīklu parku un sīkām ekskursiju diena ap skolu (nr.2 krietni uzmeta lūpu)
vispār ir samērā norm, cik varu ņemu visu vieglāk, bet ik pa laikam tāpat stress uzdod pa nerviem, šovakar arī norāvos un apaurojos par sīkumu. atvainojos, bet jūtos kā tārps. ir arī labais - transportiņš pa tiešo uzreiz pirms/pēc lekcijām ar labu kompāniju, sīks uzkalpojies līdz pūšanai niedres mēlītē un sīka šodien (ar drāmu) dabūja vijoli, vēl augustā draudzene iesāka saukt pastaigās, pirmdien nenosprāgu tikai tādēļ, ka tie 5,2 km dažas reizes nedēļā tomēr dod to efektu arī kājām ne tikai galvai

Kā jūs gatavojat irbenes?
Nekad nav bijusi darīšana, tagadiņ stāv ķēķī ķocītis un gaida. Ko darīt?
Upd. ieliku saldētavā līdz labāku ideju tapšanai. Internetos neviennozīmīgas norādes uz indīgumu.
Būs jāpiekrīt S jociņam par raganu ķēķi.

izdzīvošanas festivāla atklāšanas nedēļu izdzīvojām.
vakar iesita pa nespēku, līdz tam - aidā. likās, viegli, visas tās stundas uzbūvē, agrie rīti, vēlie vakari, dienas no espesso espresso espresso uz prosecco prosecco prosecco. skriet, runāt, smaidīt, plānot, apmaksāt, shēmot, rediģēt.
šis absolūti ir mans formāts.
joprojām deg darbi, pieņemu, ka nākamā reize, kad nedegs, būs novembrī.