interesanti

runā, ka Talsu rajons nedaudz applūdis, rīt jāpaskatās, kas ap Laucieni notiek...

"I am the shit, sir, and I hit the fan."

Diezgan talantīga persona un izklaidējoša performance.

https://youtu.be/kaSXc5z3okc?si=B9aAKoe20VfsZH3W

Kopumā čempis bez pārsteigumiem - visi sastājās atbilstoši ilgtermiņa rangam - viss likumsakarīgi. Spānijas uzvaru pie Kalvja feisbukā prognozēju jau pirms čempja un publiski. VAR - pasaulē viss robotizējas - tapat kā ceļu satiksmes uzraudzība - tā ir laba ziņa godīgajiem, taču fair play garu tā nogalina. Lai gan postpatiesības pasaulē nav nekāda vispāreja godīguma gara, ir tikai nekaunība maskēta par tiesībām un viedokli. Vai attaisnojās dalībnieku skaita palielināšana - man tā netraucēja, bet statistiku neesmu redzējis cik no tām papildus 16 komandām iekļuva top 16. MVP dotu Modričam - joprojām nereāli kruts un lietderīgs. Nu vismaz Raisam. Ieraudzīju sev iepriekš neredzētas aizsardzības sistēmas - kā basketbolā, ar doubleteam rotāciju, kad uz bumbu vienmēr iet divi aizsargi, un to caurumu uzreiz aizlāpa trešais. un sistemātiski, ne situatīvi. Jo zonas aizsardzība pret precīzām komandām vairs nestrādā un zvaigznes 1:1 arī nevar noturēt. Uzskatu, ka Francija izniekoja savu monstruālo potenciālu - trenera vaina. Anglija izspieda maksimumu. Argentīna - kļūst par kautkādiem frīpalestain popkultūras avatariem - mentāli arabizējas. Spānija - joprojām nesaprotu, kas ir tās efektivitātes pamatā. Būtu gribējis Norvēģiju finālā. Un Nīderlandi. Vilšanās - no Jamala gaidīju arī rezultavitāti. Atklājums - Ojarzabals. Mesi darīja Mesi lietas un ir aktuāla leģenda. Mbape - šis ir viņa laikmets. Nakts spēles neskatījos. Dzeršanas pauzes - ko vajag, to vajag. Tikai vajag tad izbeigt ākstīšanos ar laika kompensešanu - tās vajag legalizēt. Bronzas spēle - visi redzēja kāds ir patiess futbols, ja pasūta dirst trenerus ar savām taktikām un sistēmām.

Ļetova ansamblis - Sākumā bija vārds (1992.g.). Tā ir skaista dziesma. Ļoti patīk ritma sekcijas akcenti un akordu progresija - vienkārša, bet efektīva.

Man parasti negaršo kolēģu atnestās kūkas dzimšanas dienas svinībās. Vakardiena arī nebija izņēmums. Ieraudzīju kūku "Pārsla" un jau nopriecājos, ka šoreiz nebūs tik traki, būs ēdama, bet kas to deva. Šajā Pārslā sazin kāpēc bija ielikti ļoti saldas želejas gabaliņi. Eh. Un vēl katrā tādā kūkas gabalā taču vesels lērums kaloriju.

Man jau arī drīz vajadzēs izdomāt, ko šoreiz nest kolēģiem uz savu dzimšanas dienu. Domāju, ka varbūt nopirkt vairākas kastītes ar mazajām Cielaviņām. Tievēšani tā ir viena no labākajām kūciņām - mazajā ir ap 100 kalorijām un pat jau pēc vienas ir sajūta, ka tiešām esi apēdis našķi un kārais zobs ir apmierināts. Varbūt vēl uztaisīt mājās lavaša rullīšus ar lasi. Mēs tajā dienā darbā būsim tikai trīs no mūsu nodaļas.

aizgāju gulēt tas saucās. guļamistabā sāka dipināties kaķis, vispirms ielīda pie viena bērna (zem sedziņas, ielaida nagu, dabūja ar kāju kad bērns sagrozījās), palīda zem gultas starp atvilktnēm, caur šauro bezizeju uz palodzes, apskatīt cita bērna gultu, tad ķipa nāks pie manis, bet aizgāja kaut kur uz koridoru un kaut ko nogāza. man laikam tikai vienreiz ir gadījies graciozs un kluss kaķis, visi citi tā slāj, ka nevar saprast kā peli var noķert :D

Klausies grupu Rododendrs, nenožēlosi. Pirms 2 mēnešiem izdotais albums ASCENT EFFORT. https://youtu.be/q1LQEofO8dk?is=TXiXPrJn-l9OIDJe

nedēļas nogale:

daudz interesantu pasākumu 6dien Kurzemē:
- dzimtā miesta skolas jubileja / salidojums / balle,
- kaimiņmiesta sporta dienas / balle pie ezera 7km no dzimtajiem laukiem,
- Saldus Saule (5/6dien),
- kkas rajonā, ko jau piemirsu,
- veel kkas rajonā, ko jau piemirsu...

bet pamatēdienam - 5dien kāzas Vidzemē.

Pirmo reizi mūžā pieteicos uz bezmaksas dzirdes pārbaudi. Ja interesē, google AUDIOMEDIKA (Stabu 2A).

Savu pirmo dienasgrāmatas ierakstu es uzrakstīju tad, kad man apritēja 13 gadi.

Atceros, ka dažas dienas pirms tam es kopā ar mūsu kaimiņu mazbērniem tusēju uz viņu mājas lieveņa pavēnī un mēs runājām par dāvanām. Un tad viņu mazdēls pajautāja, vai es priecātos, ja es saņemtu kā dāvanu naudu. Uz ko es atbildēju, ka jā, tas būtu forši.

Bet Visums jau nebūtu Visums, ja viņš neizdomātu pārbaudīt, vai Missalise tiešām vienmēr tā domās. Nu, lūk, pienāca mana dzimšanas diena - 25.jūlijs un mani vecāki man uzdāvināja tam laikam ļoti lielu naudas summu - 5 latus (tie bija 1000 Repša rubļi).

Es, protams, biju priecīga un mums ar mammu bija pat vesels plāns - aizbraukt uz dzimto mazpilsētu un visu ko foršu pasākt.

No paša rīta mēs aizbraucām uz baznīcu, lai savu jauno dzīves gadu sāktu ar Dieva svētību. Bet astoņos, kad parasti ir dievkalpojums, tas nenotika, jo izrādījās, ka mācītājs ir aizbraucis kaut kādās darīšanās. Nu, neko, aizbraucām mājās.

Pēc tam braucām vēlreiz uz mazpilsētu ap kādiem vienpadsmitiem. Es gribēju nopirkt sev vasaras cepuri ar platām malām. Aizgājām uz universālveikalu, bet izrādījās, ka tā nodaļa, kur pārdod cepures, uz kaut kādu laiku ir slēgta. Mamma tad nopirka kaut kādu gaiši lillā audumu kleitai un mēs aizgājām uz ateljē - lai man uzšuj kleitu. Bet viņi pajautāja tādu summu, par kuru mamma pateica, ka tā neesot adekvāta un tā mēs aizgājām projām. Tad mēs nopirkām svētku kliņģeri, ko pārdevēja ielika tādā caurspīdīgā plastmasas maisiņā, pēc tam aizgājām uz ateljē un mani nofotografēja trim bildēm (kā izrādījās vēlāk, viena - tā, kur es bildējos pilnā augumā, fotogrāfam nesanāca). Pēc tam mamma ierosināja aiziet uz adītavu, lai pasūtītu man jaciņu. Aizgājām, bet izrādījās, ka vasarā adītava nestrādā. Un tā nu mēs pēc tam braucām mājās.

Bet tieši pirms mājām pēkšņi saplīsa tas plastmasas maisiņš un mans kliņģeris nokrita zemē. Bet vēlāk, kad es gribēju pabraukāties ar riteni, man pēkšņi uzklupa kaimiņu suns, es nobijos un nokritu no riteņa. Turklāt visai neveiksmīgi, uzdauzot sev zilumu.

Bet no tās violetās drēbes man pēc gadiem trim tomēr uzšuva kleitu. Taču vienmēr, kad man tā bija mugurā, viss gāja kaut kā šķērsām un greizi. Tāpēc es pēc kādām trīs reizēm pārstāju to vilkt un tā nu tā arī nostāvēja skapī.

Bet es kaut kā neapzināti sāku šķirot savas drēbes veiksmīgajās, neveiksmīgajās un neitrālajās. Un jaunas drēbes, kurās vairākas reizes pēc kārtas nav bijusi sevišķi veiksmīga diena, kaut kā ilgstoši karinās skapī bez pielietojuma, kamēr citas velku teju katru nedēļu.

māte vakar aizšāva uz Jēkabpili (2h!*2) pēc ērkšķogām jo Jūlijas tante ļoti gribēja viņai tās iedot. un šodien mums iekšā mājā ir groziņš un ārā pie suņu voljēru vanna - plastmasas vanna kurā mierīgi var nomazgāt palielu bērnu - ar dzeltenajām medus ērkšķogām!!

man uz plīts ir 4? L uzkarsētu upeņu želejai, divi vēl jo jāņogām izmazgājami katli un viens spainis nepārlasītu upeņu no pagājušās nedēļas. ir arī burkas, lietus noskalotas. bet - jāmazgā

Mazliet atgādināja Theodor Bastard - Ветви. Ne muzikāli.


https://www.youtube.com/watch?v=OnkyTfwNF7g

Šodien mamma piezvana un saka, ka šodien 11 jau braukšot mums uz māju no Rīgas tie līguma parakstītāji. Brālis uz maniem komentāriem par to līgumu arī neko neatbildēja. Lūdzu, lai atsūta īsto līgumu izlasīt pirms parakstīšanas.

Mājsaimnieču un mīlnieču žurnāls

Kā var zināt, ka man ir taisnība?

Elementāri dārgo Vatson - man vienmēr ir taisnība.

:)

The Creator (2023)

Es neesmu ieskatījies pētījumos, bet es tikko dzirdēju apgalvojumu, ka cilvēka organisms konstanti sūta stresa signālus, kamēr vien cilvēks ir viens pats savā nodabā. Tas esot evolūcijas produkts, kad mums esot bijs svarīgi nepazust no grupas. Es nezinu, cik konstanti, vai cik daudz kortazola ir ok, bet ja tā ir taisnība, šis ir interesants fakts, kas ļauj iegūt jaunu perspektīvu uz attiecību veidošanas iemesliem. Neejot garā filozofiskā rantā, prioritāšu sarakstā, kas cilvēkiem liek veidot partnerattiecības, sexual drive varētu pabīdīt nedaudz uz leju. Es domāju par partnerattiecībām, kurās bērnu radīšana nav galvenais mērķis.

Bija tīri sakarīga nedēļa...un tad maza huiņa and spiraling down badly...again.

Plusā izbesījos, ka manējais neparūpējās par ēdienu man pusdienām. Tā kā šon no mājām strādāju, uztaisīju fikso variantu un, kad liku traukus izlietnē, atcerējos, ka no rīta, kad pārgāju pāri vakardienas traukiem utt, ieliku cepeša pārpalikumus cepeškrāsī, kamēr tīrīju virsmas...nu malacis, meitēn!

Labi, ka neapsolīju priekšniekam šodien nodot mockup versiju jaunajai fīčai...koncentrēšanās spējas šon dirsā...

Per Aspera Ad Astra (2026)

nederu priekam
es neiederos
nepieskaros
baidos
izvairos
saraujos
glābjos
izdzīvoju visos
savos karos

astoņas burciņas saliku, uz jogu paspēju, otrā porcija želejas ir sataisīta, burkas samazgātas, tik jāuzkarsē un jāieburko, uz jogu paspēju, pati aizbraucu pa kluso nopeldēties, tagad ganu bērnus peldvietā (2/3 šodien otro reizi), brauksim mājās uzēst, mazgāt traukus, burkot u.t.t.

piesātināta un dabrbīga, bet priecīga diena

No vienas puses vajadzētu būt gandarītam, ka arī mūsdienās pastāv grāmatu klubi un cilvēki lasa ne tikai sociālo tīklu sēnalas, bet arī labā valodā sarakstītas biezas aizgājušo laiku grāmatas. No otras puses, neizpratni rada lielīšanās ar savu nezināšanu. Par šo netikumu jau biju rakstījis pirms vairākiem gadiem. Vai tiešām labais tonis būtu izlikšanās par muļķi? Atklāti sakot, interneta grāmatu apskatus negribas turpināt lasīt tieši šī iemesla dēļ. Atbaida frāze: "Neko iepriekš par šo darbu nezināju." Un, nē, ne jau jaunieši vai pat trīsdesmigadnieki tā raksta. Ieteikt vai neieteikt lasīt, tas ir, manuprāt, lieki. Grāmatu cienītaji klasiku pārzina pat tad, ja nav lasījuši Viktora Igo romānu "Cilvēks, kas smejas". Grūti noticēt, ka raksta autore neko nav zinājusi par šo romānu. Pieļauju iespēju, ka viņa pieder paaudzei, kam 2015. gads un Nacionālajā teātrī no jauna uzvestais Imanta Kalniņa mūzikls pēc Viktora Igo romāna"Cilvēks, kas smejas", ir pārāk sena pagātne. Varu piebilst, ka mūziku ir aranžējis jaunākai paaudzei pazīstamais Jānis Aišpurs un lomās uz skatuves darbojusies Agnese Budovska, Maija Doveika. Vai tiešām ne reizi nav dzirdēta "Menueta" dziedātā Gvimplēna dziesma? Tomēr, ja kaut ko raksta, īpaši kā literatūras eksperts, kritiķis, modernāk - blogeris, nāktos vispirms pameklēt tīmeklī faktus. It sevišķi šajā laikmetā, kur visu pasaka mākslīgais draugs no Silīcija ielejas, un var arī uzrakstīt, ja pats to neprot. Kaitina šī paviršība pret valodu, stilu un arī faktiem.

Krēslā krēslā

Vai kādam nav latviski tulkots "Makbets"? Man ļoti noderētu rindiņas no 5. cēliena 5. ainas - a tale told by an idiot, full of sound and fury,
signifying nothing.

deviņos bijām peldvietā, visilgāk peldējās vecākais bērns, 21:50 jau meklēju vakariņas. nomazgāju visas jāņogas, iesāku karsēt sulai divos vislielākajos katlos, upenes pārbēru no kartona kastes bļodā un sanesu priekšnamā, izkāru žāvēt pelddrēbes, sīkām uznāca iedvesma mazgāt un novākt traukus, izdarīju vienu birokrātijas lietu, sabāzu veļasmašīnā tēva baisi netīrās drēbes, saliku maisā plastmasas atkritumus un tagad varētu iet gulēt, bet viss drusku vibrē


rītdienas optimistiskais plāns: divreiz peldēt ar bērniem lai māte var izturēt piektdienu (viena plānota citā pludmalē - 6 km uz citu pusi un googlē 4,9*), izdarīt tās jāņogas vismaz pirmo sulas spiedienu un ieburkot, ideāli ja arī sakarsēt ūdenī čužas dzērienam un saburkot, izmazgāt tās tēva drēbes, moš vēl kko no āra sameklēt un izmazgāt, salikt vēl šķirojamos atkritumus lai uz darbu braucot varu aizvest izmešanai (lohi lohojās un tagad pilsētā iespējams ir aiz lielā Rimi vai Maxima, bet kas to zin, tad Jābrauc un Jāmeklē), paskatīties vai nav vēl vecas zāles, izmazgāt plānās štātes, nu tur izejamās blūzes un kleitas, piecos joga (šodien nepaspēju, bet nu i labi, bija diendusiņa un duka ogām), pa vidu vēl jābaro nikni punduri un tās burkas aaaa tās burkas (labi, ka ciba izstāstīja šortkatu ar sterilizāciju cepenē, tas ir daudz ērtāk nekā vārot un drošāk nekā saulē - rudais noteikti ies skatīties kas tur notiek, turklāt nav jāvaktē kad un kur spīd saule

Beidzot Raupa lieliski tulkotajā Huana Rulfō „Līdzenumā liesmās” esmu nonācis līdz titulstāstam. Sagribējās dažas pasāžas noklausīties spāniski – iemetu aci torrentos, vai pirāti nepiedāvās audiōbībeli orižinālā, tak tukšais zieds. Joka pēc nočekoju Trubu – jēzīt, tur krietns pusducis vaŗjantu. Vispievilcīgāk izskatījās šis – https://www.youtube.com/watch?v=f78iBo5cAyU – kur bārzdainis ar suni lasa iz aumež nodriskāta sējumiņa. Tomēr klausīties izvēlējos citu. Lielākoties pirmā komentāra dēļ.



Soy lavaplatos, mi labor es bastante repetitiva y tediosa, asi que me he puesto a escuchar "El llano en llamas" de Juan Rulfo, estoy aqui parado, fregando, pero mi mente esta en sus mundos, visionando las historias que ahi ocurren.

Esmu trauku mazgātājs, mans darbs ir diezgan monotōns un nogurdinošs, tāpēc esmu sācis klausīties Huana Rulfo grāmatu „Līdzenums liesmās“; tā nu te stāvu, spodrinot traukus, bet mans prāts ir viņa radītajās pasaulēs, iztēlojoties tur notiekošo.

- Dārgie IT iepirkumi! Mēs šeit esam sapulcējušies, lai..

Perceived locus of causality

[..]
un iesildi
man sievieti Kungs

bijām pie manas krustmātes lasīt ogas (3h un kādi 40 l!!!), paēdām Rātslaukuma kafejnīcā, tagad esam upē. t.i. es drusku aizmuku uzpīpēt un pabūt vienatnē kaut 10 minūtītes un vēl es šodien esmu pieteikusies uz jogu pie Krisa. viņš ir īstens krišnaīts ar stāžu un joga būšot enerģiskā

aaaa

un vēl mēs mūžsenā veikalā ar mūžsenu nosaukumu nopirkām minerālūdeņus un ūdeni un Bauskas Veselības dzērienu un izskatās, ka pie upes nav neviena veča, kas attaisa ar kabatas nazi, atslēgām vai aci :D

pludmales kaķīti satika pusaudzes, kas viņu sasedza savos dvieļos kamēr pašas peld

Rubrikā "drucenes, kuras žēl salabot": starpautisks

Bezpalīdzīga, otrāda diena jeb otrdiena

If we still speak of Britain as a world Power or as master of the world today, we are laboring under a delusion. In spite of her conquest of the world, Britain is socially the most backward state in Europe, a state managed solely for the benefit of a relatively small upper class, closely associated with Jewish interests. The interests of the masses receive no consideration whatsoever in the affairs of the State. Here, too, phrases disguise the truth. They may prate of 'liberty,' of 'democracy,' of 'the achievements of a liberal system,' but they mean only the stabilization of the ruling class which, by virtue of its investments, controls and directs the press and formulates public opinion.- Führer und Reichskanzler ADOLF HITLER (January 30, 1941)

No reklāmas feisbukā: “Tu vaino kurpes. Bet problēma parasti ir tavas zeķes.”

"Noziedzies vien, noziedzies pati pret sevi un dari sev pāri, mana dvēsele; bet vēlāk tev vairs nebūs izdevības sevi cienīt un godāt. Jo ikkatram ir tikai viena dzīve, viena vienīga. Taču tev tā ir gandrīz beigusies, un tajā tu neesi gādājusi par sevi, bet gan rīkojusies tā, it kā tava laime būtu atkarīga no citām dvēselēm... Taču tie, kuri uzmanīgi neseko savas dvēseles tieksmēm, neizbēgami ir nelaimīgi."

Marks Aurēlijs - Meditācijas

Kā var vienas un tās pašas šortas krist nost, spēlējot futbolu, un griezties vēderā, sēžot dīvānā?

Pamazām tuvojos finālam. Palikuši daži privāti ieraksti, kurus pagaidām nezinu, kur nolikt, izmest negribētos. Pārējais noarhivēts un izdzēsts. Viens interesants laika posms ir aizgājis. Tas, ka biju daļa no Cibas, ir fantastiski. Paldies visiem, kuru draugu listēs es esmu vai biju. Īpašs paldies Gorgonai, pateicoties viņas ielūgumam es te iekļuvu (jā, tas bija tajos senajos laikos, kad citādi nevarēja). Konts vēl būs, bet ierakstu gan vairs nē.

Man vecuma blakne nav tikai tizls un resns rumpis, pastiprinās arī vientulības sajūta. Tas pats vecais Raiņa kalnākāpējs. Dzīve bez aizmugures, ja krīti, tad neviens vairs neskrien ar spilvenu. Nomāc bailes un nedrošība. Visu laiku baidos no sliktām ziņām. Nespēju atvērt pat darba epastus. Esmu jau nokļuvusi uzraugāmo darbinieku sarakstā. Raudu par katru nieku.

Mana pēdējo nedēļu vieglā gara himna ir franču 90to elektronikas vecmeistara Kid Loco skaņdarbs "Relaxing with a cherry". Francijā tāpat kā citur Rietumu pasaulē, 90to beigas iezīmēja rietumu civilizācijas un elektroniskās mūzikas kvalitātes augstāko punktu.