Just don’t be a sad fucker, fucker.

Just don’t.

Pēc 10 gadu pārtraukuma biju rudenīgā izbraucienā ar riteni un burtiski dzirdēju, kā ausīs svilpo vējš. Tad uz brīdi nedaudz sabijos, ka braucu par ātru, un tā pazaudēju vieglo lidojuma sajūtu, kuru tā arī visa brauciena laikā vairs neatguvu. Taču prieks, ka pat ar svešu riteni braucu tik gludi, bija milzīgs. Laikam biju aizmirsusi, cik labs galvas izvēdināšanas līdzeklis tas ir! Visas smagnējās domas, kas pa šo nedēļu jau bija materializējušās melnā svina lodē un spieda plecus, bija kļuvušas tik vieglas kā pūciņa, turklāt daudzas izrādījās nebūtiskas, lai tērētu tām laiku. Ja neskaita, ka saņēmu dažus uzrējienus no privātmāju suņiem un, traucoties garām pamestam ābeļdārzam, man gandrīz uz galvas uzkrita ābols, nekādu incidentu nebija. Un tagad ir tik daudz enerģijas! It kā man būtu iedots pilnīgi jauns ķermenis. It kā būtu izkļuvusi no visiem cietumiem un maldiem, izvīlējot atslēgu no saviem kauliem.
Vai tiešām ikdienā par maz kustos?

Vēl pasmējos par to, ka gribu turpināt lasīt grāmatu, jo laikam nespēju noticēt, ka tā ir jau izlasīta. Jo tuvāk nāca beigu lappuse, jo vairāk centos palēnināt tempu. Tik ļoti negribēju, lai tā beidzas. Un pat ja tā noslēdzās ar vārdiem Kad aiz viņa aizvērās durvis, sāka līt lietus, ir sajūta, ka nekādas durvis nav aizvērušas un tā turpina dzīvot manī. Varbūt tiešām taisnība ir Annas Kvindlenas apgalvojumam, ka cilvēki izvēlas lasīt savās guļvietās, jo lasīšana ir kā starpstāvoklis starp dzīvi un sapņošanu, un mūsu apziņa turpina dzīvi kāda cita prātā. Lai gan es līdz galam nepiekrītu, ka lasīšanas brīdī pazūd prāts, tomēr iztēles robežas gan. Un tad jau prāts tiešām mainās.

No nerediģētu tekstu redzētāja piezīmēm:
fakin hell, tagad man ir jāaizrāda ne tikai par "anglisku sintaksi, kas latviski tā nestrādā, nu lūūūdzu", bet arī par "šādā veidā tekstu veido mākslīgais intelekts, vai mēs varam, lūūūūdzu, neimitēt mākslīgo fakin intelektu"

Mans mīļākais albums pasaulē ir "Sapņu paviljons" (Harold Budd / Brian Eno, 1978). Katru reizi, kad es klausos to, man ir sajūta, ka es atdzimstu savas mātes miesās. Es vēlētos kaut es kādreiz spētu radīt tik nozīmīgu mūziku, kas mani aizkustinātu vairāk nekā mūzika, ko esmu radījis vai kas ir radīšanas procesā.

Poll #21760
Open to: All, results viewable to: All

Kurš grupas nosaukums skan krutāk?

Ir jānojauc globālā ciešanu arhitektūra un jāuzbūvē jauna, kurā ciešanas ir nedaudz mazāk.

man tagad gribas būt mazam bērnam un plkst. 12.00 ierušināties dīvānā un skatīties Pasaka pasaciņa - vai nu kkādu Mio manu Mio vai Bezgalīgo stāstu vai E.T. citplanētieti vai par to zosu gani, kur bija kkāda runājoša zirga galva.

Dostojevskis teica: "Kad cilvēki pārstās ticēt Dievam, tie sāks ticēt visam"

Kad pirmo reizi parsēju šo frāzi, likās vai nu kriptiska huiņa vai tipiska konservatarda ramblings

Tad es uzzināju par furrijiem

Lielākās tumsonības spožākie ekrāni

paranormal romance

Gāju garām bāram ar nosaukumu "Echo" vai tamlīdzīgi, biju to pamanījis jau iepriekš un domājis, ka kādreiz varētu tur iegriezties, jo tur daudz dažāda live mūzika, lai gan pagaidām tā arī vēl neesmu aizgājis. Šodien atkal gāju garām un redzēju virkni plakātu, kas veidoti ar mākslīgo intelektu – piemēram, reklāmas pusdienu piedāvājumiem, vai citiem ēdieniem no menu, un, lai gan nezinu precīzi kāpēc, vairs negribu tur iet. Nemāku paskaidrot, kāpēc man nepatīk, ka uzņēmumi izmanto AI bildes, laikam jau pārsvarā low effort dēļ. Tie krāsu un detaļu pārsātinātie attēli, kas visi izskatās vienādi un es pat nezinu, vai tie vispār izskatās labi – varbūt neizskatās, jo tos radījis mākslīgais intelekts, un tas arī ir galvenais iemesls. Iespējams, ja mākslīgā intelekta nebūtu, man šie attēli patiktu – grūti pateikt. Anyways.

Tikmēr es pats ar AI esmu izveidojis vairākus rīkus, kurus izmantoju regulāri, piemēram, mājsaimniecības pārvaldības appu ar iepirkumu sarakstiem, tāskiem un kalendāru un paikas uzraudzības appu, ko izmantoju pārsvarā, lai sekotu līdzi tam, kādu vitamīnu man ikdienas uzturā trūkst.

Project Hail Mary (2026)

Evacuumated

Kad šitais murgs reiz beigsies... Sajūta, ka esmu stiprā straumē, bet spēks tik pa laikam minimāli uzpeldēt, lai tikai ieelpotu pietiekami skābekli, lai nenoslīktu.

Man pietrūkst nonstop depresijas stāvokļa. Bija vieglāk. Pēdējās dienās nenormāli crashing, bet šonedēļ tik daudz kas notiek, ka pēdējie mēneši pat nestāv klāt. Kind of paredzēju un tāpēc pagāšnedēļ nopirkām lidmašīnas biļetes, lai ir ko gaidīt. Bet, hey, visam pa vidu liku valsts valodas eksāmenu. Pēc mēneša būs rezultāti, bet nav baigā satraukuma. Cik čekoju minimālos nepieciešamos līmeņus, nu jābūt man ieskaitītam.

Jāsaņemās izturēt vēl 2 dienas šonedēļ un tad mēģinās atkal ieslīgt darbs-mājas ritmā līdz mini tripam. Tik ļoti gaidīju šitās dienas, kas ieskaita draugus no citas valsts uz šo galu atbrauca, bet tā gribās visam uzmest..

Kādas dejas praktizē 40 gadnieki ar lumbar spine problēmām? Dejas ar partneri.

Tā kā dzīvē viss ir labi un es jūtos burvīgi, atklāšu jums vienu noslēpumu, ko esmu turējis sevī apraktu, kopš Cibu pameta Deniss.

Es nobijos, ka viss tiks aizvērts, sazinājos ar Inbox un nopirku Cibu.

Tas, ko jūs visi te rakstāt, jau ilgu laiku pieder man.

Biju Mišelas Gurēvičas koncertā. Viņa mani patiesi aizkustināja (kā vienmēr). Centos tikt beksteidžā, lai sarunātu savu dalību viņas pavadošajā grupā (speciāli nācu viss melnā - zilā žakete novilkta un salocīta manās rokās). Es ienāktu beksteidžā ar vārdiem, ka viņi ir absolūtākā pasaules klase. Tad es apsēstos un ar mazliet viltīgu smaidu (it kā zinādams viņas nākošā gada horoskopu) teiktu: “Es nespēju neatnākt un neuzrunāt jūs, mīļie, jo es redzu un es dzirdu savā galvā, kā mana klātbūtne un basa un vietām uz 2. ģitāras paceltu šo mūziku pārpasaulīgā līmenī. Jums jau ir liegi psihodēliska dimensija, pateicoties burvīgajam skotu baritona ģitāras spēlētājam, taču es jums [Mišelai, baritonistam un bundziniekam] piešķiršu 4. dimensiju. Zemes un kosmosa ass faking dimensiju. Straight to fucking Saturms pentagon and back. Tā būs grandiozā kiča pārdoze! Pasaule ko tādu nenūs pieredzējusi!”

Sukas apsargi neielaida mani beksteidžā. Beigās mani kā vienu no pēdējiem izdzina no zāles. Un, ārā pīpējot, sajutos kā sūda stalkeris. Tā sākās mans mājupceļš.

Labi izdejojos.

biju šovakar uz Einaudi koncertu Māmuļā, protams, ka patika. vienu mirkli jau biju sabijusies jo grūti ar info kas tad spēlēs

Mikromotivācijas. Mikromotivācijas ir dzīves laimes un panākumu atslēga.

Un vēl, es ik pa laikam iečekoju, kādā statusā ir Blade Runner 2099. Gūgle saka, ka pirmā sērija būs novembrī.

Neskatoties uz to, ka es esmu iztīrījis savu aktuālo vačlisti, kaut kas mani ir pamudinānis atkal tur pievienot Stoker. Es esmu diezgan pārliecināts, ka es šo filmu esmu jau redzējis, bet ne pietiekoši pārliecināts, lai spētu atcerēties kad un kādos apstākļos. Labākais skaidrojums šai mistērijai ir tāds, ka filma ir vieni vienīgi vaibi bez īpaša satura. Nenoliedzami lieliska montāža, bet būtu labi viņu nenoskatīties vēl arī trešo reizi.

Mēs esam izgājuši pilnu apli, un cilvēki uzstāda aplikācijas, kas no lokāliem failiem ģenerē televīzijas kanālus ar filmu un seriālu atskaņošanas grafikiem. Strīmings, šmīlings - es gribu skatīties to, ko pa kasti šobrī rāda.

Man kopš 2004. gada 20. janvāra pieder Sviesta Ciba.

man ļoti patīk šūt ar rokām. visādas mazas vīlītes un caurumi un kkas noplīsis - paņemt saldējuma kastīti ar šujamlietām, uzlikt mūziku un meditēt. baigi laba meditācija, emociju regulācija un ja ir diena un gaišs un saule - vispār kaifs!

Manu miegu pamodināja pirmajs sniegs. ļodzīgās durvis sasvērās vēl vajrāk tuvāk zemej un nācās vispirms tās notīrīt, salabot, samīļot un sabučot. Mamma iemācīja sabučot majzi pēc nokrišanas/pacelšanas. Tēts pēc salabota darba ar buč salauzto. mammu viņš pēc mēnešiem dzeršanas nesalaboja un pats nesalabojās. es nedzer, bet kauties varu, ja kāds atnāk tuvāk par manu hektāru robežu. Redzu arī pēdas, ka gāju naktī uz podiņu, bet neatceros. šis triks - stajgāt naktī kaut kur parādījies nesen. vienu rītu pamodos ar asiņajnu lapsu apķēris. likās vēl bij dzīv, bet laijst vaļ nedrīkst. kāds bij pāris vistas nokodis nesen. es piesēj to reksim netālu, bet laj nesanāk kautiņš. galu galā viņa pārgrauza to virv - daudz vajrāk ciena brīvību nekā reksis. Es saprotu Reksi, bet kopš lapsas vajrs neļaujas apskāvieniem. Kā vispār sniegs mani vaŗēja pamodināt? varbut kaut kas cits. jāiet kauties.

Atzīšos- mīlu savu ģimeni un draugus.

oo, jāā
deguns paskatās radio
viļņus
un ieslēdz sērfošanas dežūru.
trīspadsmit joki aizslēdz vārtus
no naktsmītnes izlidos rīt miegaini
baloži.
kardio ar džimbadiju ievelkas līdz jaunajam
gadam un nav ko teikt.
rīt krusa, snūzzz

Mani dzīvē uzjautrina daudz kas. Taču man īpaši smieklīgs šķiet t.s. neveiklo ķirzakcilvēku fenomens. 

Mazliet negaidīt, bet man diezgan patika The Bone Temple. Tas varbūt nav šedevrs, kuram dot festivāla balvas, bet ļoti kvalitatīvs vizuālais izpildījums, ironija un saundreks. Jāatzīst, ka es ne pārāk labi saprotu, kuru filmu es esmu palaidis garām kino, un kāpēc viņas ir divas, bet šī ar Džimijiem bija lieliska.

Viktorīna zinātājiem un attapīgajiem.

“Uzreiz jāsaka—neaizej galējībās, bada nāve tev nedraud, un situācija ir pilnībā glābjama! Pat ja ledusskapī nav tieši vistas kāju, mēs noteikti varam atrast kaut ko citu, ko pagatavot, vai izdomāt ātru plānu, kā tikt pie ēdiena.Lai mēs ātri atrisinātu šo "ārkārtas situāciju", palīdzi man saprast, kas tev ir pieejams.”

“Tuvākā un ātrākā vieta, kur Rīgas centrā remdēt izsalkumu ar gardu vistu, ir KFC Origo Stacijas laukumā vai Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons.”

“Odekolonu dzert vai lietot uzturā nedrīkst nekādā gadījumā, jo tas satur lielu daudzumu tehniskā spirta un toksisku vielu, kas smagi apdraud veselību un dzīvību.”

https://www.youtube.com/watch?v=wOk3Zptny5s
( hint... )

man kultūrkapitāla fonds
uzrakstīja, ka man nav:
- izglītības
- ticamības
- un oriģinālas idejas
lai taisītu mākslu.
es ākstos - viņuprāt.
un šis nav 'diss'
es tikai domāju skaļi,
kuram drīkst taisīt mākslu.
es alkstu - manuprāt.
ha, tu drīksti, bet finansējums
nav jums.
uzvelc mūsu krekliņu
esi mūsu komandā
iešēro savas asinis ar mums.
es dzirdu šef, kā-kā-ef.

mēs rakstām
ne jau lai sistu
(lai gan arī)
, bet pateiktu
netieši,
kā mēs jūtamies
introverti vergi
savām emocijām
ar ķēdēm uz mēles
mēs ejam pa dēli
lai ielektu un
varbūt izpeldētu
sausi.

Atcerieties tādu dročītāju kā nulle? Tas frīks pirms padsmit gadiem aizgāja no darba LR1, lai varētu dzīvot pie mammas un 24/7 edžot, masturbēt, skatoties interneta porno. Es, būdams lētticīgs, to humanoīdu piesaistīju savam šīs vasaras ierakstam, ieskaitīju avansu, un viņš mani uzmeta. 

Tikai pēc tam no Rudaka uzzināju, ka to kropli ar visu mammu izlika no dzīvokļa, un viņš tagad ir bomzis. Cilvēkiem, kuri no manis izkrāpj manu dzīvības avotu (vienalga kādā formā) es vēlu izplēnēt.

šodien sarunas par dārziem, mamma atrada šito pasākumu, izskatās jau baigi labi. ne nu tieku un ne man dārzs, bet programma kolosāla

https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/175187

Šovasar Mančesterā vai Liverpūlē bija epizode, kur viens onkulis paklupa aiz bruģakmens, un nogāzās. Mēģinot būt paraugpilsonis, es piesteidzot klāt, lai palīdzētu viņam piecelties. Manu roku sagrāba divas spēcīgas rokas, un uzvilka sevi augšā. Cik interesanti, es nodomāju - rokas viņam ir tik stipras, bet kājas viņa vecumā vairs neklausa.

Kāpēc es šo epizodi atcerējos šodien? Es biju pie fizioterapeita, lai pasūdzētos par visām savām hroniskajām traumām. Saņēmu nosūtījumu uz kāju masāžu, un kaudzi instrukciju par to, kā trenēt lielus un mazus kāju un pēdu muskuļus. Ar visu aktīvo dzīvesveidu, izrādās dažas lietas ir jātrenē specifiski. Es varbūt neceru bizot kā pusaudzis līdz sirmam vecumam, bet tomēr mēģināšu nebūt tas onkulis, kas klūp uz līdzenas vietas. Es nevairos no palīdzīgas rokas, bet tā ne vienmēr var būt pieejama, un arī gūžas operācijas nav kaut kas, uz ko es gribētu tiekties jebkādā perspektīvā.

Ar No Frost sistēmu esot maz ledusskapju, kas esot kompaktos izmēros. Kā īsti ir - jums ir ledusskapjiem tā No Frost sistēma? Ir tā vērts? Man kolēģe teica, ka viņa kā nopirkusi ledusskapi, tā ne reizi neesot to atlaidinājusi, šāda perspektīva, protams, izskatās vilinoša. Biju atradusi vienu Beko modeli, bet tas šobrīd nav ne uz vietas un nav zināms, kad un vai vispār būs.

Nu, ko, buģim iskaķ.

Es ceru, ka neesmu palaidis garām vienīgo Monolink koncertu reģionā. Par laimi arī Berlīne nav nenormāli tālu.

https://www.youtube.com/watch?v=Ua01F5Bg8Oo

Dzīve sastāv no vīkendiem, un vīkendu ir maz

sestdien tai pusmaratonā skrēju skrēju un jutos ļoti labi. sākumā mīce pa cilvēkiem, tas besī, bet pēc tam - ļoti labi. divpadsmitajā kilometrā sapratu, ka šo - jūtos labi - nevajag pazaudēt un skrēju ar lielaku atdevi. nu ko, ātrākais pusmaratons dzīvē, BET - 2h08sek, astoņas sekundes, astoņas sekundes!!!!!!!! trešajā aplī ieskrēju mežā pačurāt, nebūtu čurājusi, būtu sub2h.. drusku besis.

bet vakardien sakārtoju pāris aizdzīvotus mājas pakšus, uzreiz labāk. un cepu ābolmaizes ar ik pār dienu regularitāti.

Dezodorants pret apdraudējumiem no gaisa

Ceru, ka leitesti ir ded pa permanento. Galu galā šīs ir dienasgrāmatu portāls nevis civilizācijas nišu socializācijas centieni. Mēs visi būtu pilnīgāki, ja komentāri būtu off by default.

Šrilankā ir maizes tuktuki. Gan lielās pilsētās, gan ciemos un tālu laukos. Pa ceļiem un neceļiem tie izvadā klaipus un bulciņas rītos un vakaros. Un, lai cilvēki zinātu, ka viņi brauc, ka jāmeklē rokā pāris rūpijas un jāstājas ceļa malā, tiem tuktukiem ir skaļruņi, kuros skan tātā tātā tā tā tā - Bēthovena Elīzai. Diezgan sirreāli. Vaicāju vietējiem, kas tur skan. Viņi nezina. Bet kāds taču to izdomāja. Kādam tas bija svarīgi. Lai visā Šrilankā no rītiem un vakaros kopā ar maizi atbrauktu Bēthovens.

UPD
Izrādās nevienam tas nelikās svarīgi. MI atbild - Kad 2000. gadu sākumā Šrilankā strauji izplatījās tuk-tuki un pirmie mobilie tālruņi, maiznieki sāka izmantot trīsriteņus, lai pārdotu preces tālākajos ciematos un pilsētu rajonos. Lai pievilinātu pircējus (līdzīgi kā saldējuma mašīnas Rietumos), šoferi pieslēdza savus mobilos tālruņus pie skaļruņiem. Tajā laikā viena no visbiežāk sastopamajām un populārākajām iepriekš iestatītajām polifoniskajām zvanu melodijām (ringtoņiem) telefonos bija tieši Bēthovena "Elīzai". Melodija tik ļoti iegājās cilvēku apziņā, ka tā kļuva par universālu maizes simbolu visā valstī. Šrilankā šīs skaņas dzirdēšana nozīmē tikai vienu – klāt ir silts Roast Paan (plakanā maize) vai saldās Kimbula Banis (krokodilformas maizītes)

Uzpeldēja ziņa, ka ASV, balstoties uz nepatiesiem mākslīgā intelekta ģenerētiem izlūkošanas datiem, kaut kad maijā gandrīz nogremdēja Ķīnas kuģi. Kruta, ka viņiem ir tāds ģeniāls aizsardzības ministrs, kas bīda "AI first" politiku. Visa tā retorika par to, ka lietas notiks pašas, mums atliek tikai pielāgoties mainīgajai pasaulei, ir tāda huiņa. Skaidrs, ka mēs nevaram mainīt dabas likumus, un mēs pielāgosimies, ja mums uzkritīs virsū meteorīts, kas noslaucīs no zemes lielāko daļu cilvēku, bet ja mēs paši uz savu rīcību skatāmies kā uz dabas stihiju, tad ir dirsā.

Publiskā skola ir kā tehnokrātisks gāzes kambaris, cilvēka dievišķās dzirksts apslāpēšanas galvenais mehānisms. Jebkura autentika tiek iemīta zemē, nospļaudīta un nozakāta ar mērķi mainīt indivīda iekšējo balsi - lai tā sāk iztaujāt pati sevi.

e-pārvaldnieks galīgi jobnulsja
dubultkodus viņiem, lai nosūtītu ūdens rādītājus
nē, nu moš viņus tur noskamoja kāds
un kāpēc rezultātā traģiskais hamlets tagad esmu es

security systems solutions no sfēras
ja jūs uzlauž vienreiz - rakstiet divas paroles
ja jūs uzlauž divreiz - rakstiet trīs

valstī pilns ar IT speciālistiem saucas