23.6.24 04:18 - Tu smaidi
Tu smaidi. Ar perifēro redzi redzu. Gaidi. Es atkal raisu nost savas bruņas uz kurām tik daudz lāstu un vaidu. Jo tikai kails varu izstāstīt. Tu klausies. Es nedroši stāstu un gaidu. Zinu, visu var pamanīt. Tu brīžiem jautā. Par to kas man kurā smadzeņu plauktā. Un es ļauju sevi neaizsargātu stūrī dzīt. Bet Tu klausies un smaidi.
22.6.24 19:25 - Ļoti
Un ir grūti noformulēt domas. Kuru nav. Jeb brīžam no citas jomas. Kad parubies. Un nāc pie samaņas tikai tādēļ ka atkal parubies. Kaut kur pazūd laiks. Kā pieskāriens maigs, stadijā starp samaņu un bezsamaņu. Tu visu saproti, pat to ko vēl nesaproti. Un saproti ka ar to tā pat, vēl nepietiek. Tik ļoti.
21.6.24 00:36 - Pulsē
Pilnmēness caur mākoņiem zemi aprok. Ar nedzīvu baltu smaidu. Sasaluši vērtību stabi. Un nav iemesla gaidīt. Labi. Var pazaudēt dienu un iegūt nakti. Var pazaudēt abus. Bet no tā tikai gūt. Būt. Ja tiešām visu to jūt. Mainīties un par ko citu kļūt. Bet rozā padebeši otrā pusē klusē. Tur vēl saule. Pulsē.
21.6.24 00:00 - Naktstauriņš
Naktstauriņš. Tik skaists viņš. Kad naktī lido. Blondie mati, augums, gaišā āda. Var redzēt ka netēlo. Liek pukstēt ātrāk sirdīm, kas vēro. Kaut kur nolaižas tumsā un paliek, līdz rītausmai, kas atkal visu pa savām vietām saliek. Bet dienā tik bail. Bail būt vienai, bail no tā ka viņu kāds ieraudzīs, pazīs. Tik bail no sevis. Pat bail ka sadzīs. Pa dienu. Pa dienu naktstauriņš sēro.
17.6.24 07:41 - Varbūt
Tāds dīvains klusums, kad viņa klusē. Tai nav ko teikt. Katrs savā pusē, jeb par daudz. Bet nespēj tā un mēmi sauc. Pēc palīdzības. Sapratnes. Vēja. Pēc maiguma. Pēc tā, lai nenokavēju. Bet. Varbūt. Vienu siltu tēju. Un atkal atvērsies kā mitrā zemē iekritis grauds. Izaugs, uzziedēs un tad līdzi sev sauks.
16.6.24 22:36 - Vienkārši
Es izliekos ka nesaprotu. Tu izliecies ka izliecies. Bet Tu jautā. Un es atbildu, jo es ticu tam kā es izliekos. Bet Tu netici. Un izliecies ka nesaproti, ka es izliekos ka izliekos. Tu tici, ka var izlikties. Es arī izliekos ka ticu. Bet neizliekos.
15.6.24 23:13 - Ejot
Un Tev tik ļoti gribas, lai kāds saprot. Lai neņem, bet spēj vismaz brīdi dot. Lai klausās Tevī, lai spēj pajokot. Dažreiz, lai neko nesaka. Vajag vairāk un vairāk. Vajag visu. Bet visu nevar, var tikai mirkli kopā izdzīvot. Un tad ir tik grūti neskatīties pār plecu. Promejot.
15.6.24 19:16 - ..
Jasmīnu smarža un zāle, kas vīst. Ar aizvērtām acīm var gan mīlēt, gan nīst. Ilgi gaidīt, līdz viss plīst. Atklāties, pamanīt ka dzīst. Sajust ka kāds stāv aiz muguras. Pat tad, kad līst.
15.6.24 07:28 - Atrast
Sirmi, veci bērni. Vēl vairāk baidās un ir lēni. No sevis un citem. Bet tomēr, meitenes un zēni. Nekādi negrib nokāpt no celiņa. Balta uz stikla, jo vajag vēl viņa. Ar katru reizi tas par īsu. Neizsit vairs sviedru lāsi un trīsu. Nepamanītās iestaigātās takas. Kaut gan apkārt viss mežs, kur sevi pazaudēt un atrast.
12.6.24 22:39 - Miers
Kad miers atnāk. Pēc ķīmiskām un morālām mokām, kad sanāk. Un vārdos nepateiktais tuvāk panāk. Tik tuvu ka gandrīz jau gatavs dzist. Bet kaut kur dziļi gruzd ogles zem pelniem. Saviem, pazīstamiem, melniem. Un neļauj aiziet pie visiem velniem. Kaut gan tu jau tur biji. Nepieņēma, teica ka nobaidīji. Kad mierīgās lāsēs pāri liji.
12.6.24 14:10 - Par vēju
Par svārkiem, par to ka uz jūru es Tevi aizvest sagribēju. Par siltu tēju, aukstā naktī. Par sarunām. Nojauktām barjerām. Par to ka teiksi ka tā nedrīkst. Par to ka es tam nenoticēju. Par mākoņiem kā zīmētiem bērnībā ar guaša kāsām. Par skatieniem un to ka, laikam, viens otru lasām. Par to ko es negribu, bet apkārt sēju. Par deju lietū zem zvaigznēm, kas slēpj savu seju. Par visu to varētu, bet ne šoreiz, šoreiz par vēju.
11.6.24 10:27 - Reizi
Trankvilizatori, šinas un pa vidu kaķītis uz velosipēda minas. Kaut kad jau jāatsēdina tie, kas ar plikām rokām vadus ap trīs fāzēm tina. Nācu pie samaņas jau trešo reizi, nepārņem doma ka kaut kas greizi. Lelles peld pa virsu, bet visi zaldātiņi grima. Es zinu ka ir nepareizi. Bet vel vienu reizi.
11.6.24 01:01 - ..
Jūtu pusfabrikāti. Vajag tagad. Un tā ātri. Jo nav laika. Iedziļināties, saprast. Da, nafig visu to. Vieglāk aprast. Ar to ka spiež. Tad uzpīpē, iebliež. Lai atlaiž. Jo nav laika. Jau jālaiž.
10.6.24 09:45 - Ka audz
Saulriets paslēpies mākoņos. Debesis rozā toņos. Plus divpatsmit. Zaļā ziema. Tu joprojām nezini ka patiesībā viena. Pat tad, kad kāds ir blakus. Kaķēnus aklus. Tas atgādina. Kas tik ļoti vēlas siltumu un pienu. Bet nepazīst vēl sevi. Nevienu. Es klusēju. Un, ko gan, lai es Tev saku. Tu rādi bildes ar smaidiem. Un runā daudz. Bet es klusībā ceru ka audz.
10.6.24 06:57 - Par stadijām
Nepieņemšanas stadija. Kad tu saproti, bet vēl nepieņem. Šoka stadija, saproti un sāc pieņemt. Atgrūšanas stadija, esi pieņēmis, bet neaiziet. Kokona stadija, saprati, pieņēmi, bet ir slikti. Pārdomu stadija, mēģini ievietot informāciju esošajā modelī, bet taisnstūris neiet trijstūra plauktiņā. Izjaukšanas stadija, tiek pārbīdītas mēbeles un veidoti citi plauktiņi. Savākšanas stadija, lieko skrūvīšu, smilšu un zāģu skaidu saslaucīšana. Salikšanas stadija. O! Viss iet plauktiņos, var salikt. Pieņemšanas stadija, biš tā jocīgi, bet laikam jādzīvo nost.
9.6.24 07:11 - Weather
Līst lietus un noskalo asaras. Nav vairs šodien vasaras. Bet viņa vēl būs, kaut kad parīt, aizparīt. Šodien, šodien vienkārši debesīm sūrst.
9.6.24 06:54 - Pirms play
Tas uzlika uz pauzes. Ar klausīšanos, iebraukšanu, sapratni, raizēm. Ar pauzēm un racionālām domām. Ar acu skatienu ilgu un tiešu. Ar spoguļošanu vērstu uz iekšu. Ar smaidu un melno kleitu. Ar tādu kā kautrību, varbūt. Ar kaut ko nepateiktu. Ar to feelingu, kad tur roku uz pulsa un nevar izlikties par beigtu.
8.6.24 23:46 - Viss sākās
Viss sākās ar trepēm. Skatieniem. Slēptiem pieskārieniem. Viss sākās ar mirkļiem nepamanītiem. Ne tur, ne tad un ne ar tiem. Aizliegtiem saldiem augļiem, slepus nospertiem. Viss sākās ar sapņiem. Nogalinātiem. Ar slēpšanos dūmos. Ar palikšanu mazliet ilgāk kā citiem. Viss sākās..
8.6.24 09:17 - Nepāriet
Ir citādāk, kad neskrien. Mazliet apstājas, izbauda, iet. Paliek jūras šalkoņā. Mitras sūnas, skujas un domas, kas vēl tur ciet. Zvejnieki tālumā ceļ tīklus. Kaijas sarunājas. Kaut kur tālumā cilvēki, mājas. Ir citādāk, kad glāze pusē un pats izlem, pieliet vai nepieliet. Ir citādāk, kad vairs nepāriet.
8.6.24 05:00 - Play
Nospiest play, bet būt te. Nebēgt, neizvairīties, atļaut just. Un ne citus, bet sevi. Ļaut tam ledum kust. Emocijas var likt mulst. Ļaut domām vienkārši aizplūst. Bet palikt un nepazust.