23.11.24 10:28 - Migla
Kaut kā neīsts šķiet viss. Mazliet miglā tīts. Kaut kas nepamanīts. Kā stāvot klints pakājē, bet neredzot to. Neredzot akmeņus, kas tūlīt kritīs uz galvas, vai jau krīt. Mānīgā mierā sajust mitruma lāses, kas kondensējās uz pieres. Tā brīdi pabūt. Ilūzijā, kura tāpat nebeidzami sabrūk. Bet ir kaut kas, kas nemelo. Neslēpjas. Liek ticēt, cerēt. Viss sajūk. Jo nav loģikas, starp šīm divām pusēm. Un, varbūt, tai arī nav jābūt. Ja kaut ko sajūt.
14.11.24 06:15 - ..
Kad atlaiž un ļauj nākt tam, kas nāk. Ir citādāk. Viss mainās, bet paliek. Paliek tas, kas tur sanāk. Un tuvāk pienāk. Tik tuvu, ka sevī ienāk. Vēl dziļāk, kā senāk. Spilgtāk, nu, tikai tā, kā tas māk. Un paliek. Pat tad kad nesanāk.
9.11.24 09:24 - ..
Psihopātiskas iezīmes.
Mazliet līmes.
Momenta.
No iepriekšējās dzīves.
Neturas tās konstrukcijas kopā.
Jeb nav turējušās.
Nekad.
Saprast.
Pieņemt.
Tad.
Jeb nepieņemt.
Lauzt kopā dzīvi.
Arī tad, kaut kur tikt?
Droši vien.
Šeit.
Nepalikt.
Uz iekšu, sevi satikt.
Bail.. Tik tālu tikt.
Un salikt.
5.11.24 04:57 - Par H2O veidiem
Piesieti akmeņi pie kājām, brīdī, kad tik ļoti gribās uz mājām. Kuru nav, bet varētu būt bijis. Kartona kastē, tramvaja galapunktā. Mazliet auksti. Ūdens sasalst. Vairs netek pār vaigiem lāses. It kā nekad nebūtu lijis. Nāk ziema. Sasalst tas, kas nesadzijis.
5.11.24 04:55 - Eju
Ar tik pilnu sirdi, kad klusumā savus sirds pukstus dzirdi. Kas atkal skrien par ātru, steidzas. Uz turieni, kur viss kā vienmēr nebeidzami beidzas. Uz sākuma galu. Sapnī apsolītu debess malu. Uz skaidrību tik spilgtu un reizē sāpīgu, kas ļauj apstāties tiem pukstiem ar vienu vienīgu impulsu trāpīgu. Es eju.
17.9.24 20:28 - Zīmes
Dzīvības pazīmes. Salauztas ceļa zīmes. Ar dēli pa pakausi un mutē mazliet sausi. Plastmasas maisiņš galvā un līme. Un dabūt pa ausi. Paslīd garām mēneši, bet dienas velkās gausi. Tu prasi par kalcija membrānu brīvo eletronu. A, man vēl pofig. Ātrums, rene un sapnis par skeletonu. Uz iekšu pazudušu balsi. Nesaprast tiem. Pulkstens uz pusvieniem.
5.9.24 06:35 - Migla
Kad zini, ka esi saplīsis un apkārt ir tik neīsts viss. Bet tā nav pasaule, tas esi tu pats, caur aizsvīdušu logu, tavs neko neredzošs skats. Bet skaņas jau iezogas, miglas smarža un tumsā lipīga nakts. Un zinot to ka neredzi, arī neredzot, tu vari būt pats.
31.8.24 02:46
He is the true Saint, who reveals the form of the formless to one's vision, who teaches the simple way of attaining Him.
25.8.24 10:28 - Solīšiem
Un, kad tu maziem solīšiem tipini un priekšu. Sevī uz iekšu. Vaļā palaistiem māņiem un rēgiem. Kas tā pat nāk līdzi, tikai jau ar citādiem spēkiem. Sajūti sevi un ļauj tiem. Palikt tur, kur tie bijuši, mēmiem. Ar solīšiem maziem, noteiktiem, lēniem. Tuvāk pie tā, kas ļauj būt. Ļauj palikt. Ļauj kļūt. Vienkārši - ļauj. Un nepazūd.
24.8.24 17:37 - Pamodos
Šorīt pamodos, lai ietu gulēt, Tu saki - lietot vielas, iziet ielās. Bet es gribu pabeigt. Tepat četrās sienās. Aizmirstot dienas. Kuras jau tā skrien. Nepamanot, nevienas. Pieskarties. Pie tā ar ko saskarties, bet doma neies. Saka ka tās palikušas trakas. Un jābūt plikiem, bez biksēm un jakas. Alkas un vēlmes. Realitāte, kas izplēnēs. Viss, iešu atkal gulēt. Nav patiesības zemenēs. Uz zemes lodes palikuši esam tikai mēs. Gravitācija, kaut kas tai sistēmā avarēs. Tai brīdī. Kad nebūs piesprausts pie kalendāra uzraksts. Ka viss ir izdzēsts. Kaut būtu vēss..
24.8.24 07:04
СТРЕЛЕЦ. 24 августа. Нихуя вы, конечно, артист, блять.
Осторожных пронесёт
А наивные – не важно
Микросхемы терпят всё
А сломаться может каждый
Мне хотелось быть как все
Не сорваться вне системы
На нейтральной полосе
Молча замыкаю клеммы.
Я — как все и мне плевать
Кто пойдет со мной в разведку
Накрываю на кровать
И не закрываю клетку
Я спокоен, я артист
Я не понимаю боли
За меня умрёт радист
Перепутавший пароли.
Это нервы, я не первый
Кто-то начал — это значит
Глупо злиться, всё простится
И совсем проста
Игра в себя..
18.8.24 05:13 - Ejam
Kad viss ir noārdīts. Saguris. Un uzausis rīts. Pazaudēts mīts. Tikai muskuļu sāpes. Kad viss ir tik glīts. Un vairs nevari paprasīt, kāpēc? Uz galvas pazudusi brūce. Negulēta nakts ar dejām. Un jautājums, kur mēs ejam? Kad ir tik daudz, ka nepietiek laika dzejai. Tikai īstām emocijām, kad redzu Tevi raudam, vai smejam.
10.8.24 14:07 - Ilūzija
Un ir drausmīgi dīvaina, tā sajūta, kad apstājies mirklī, lai ar sevi kopā pabūtu. Izraujot gabaliņu būtības. It kā no malas vērojot priekus un grūtības. Ar apturētu laiku, kurš tā pat rit. Un sirdi izrautu no krūtīm, kas vel pukstus sit. Un tikai mirkli tu tā esi, kad pievilkšanās spēkiem patiesības nepiemīt. Ilūzija, tās nav, bet viņa bija.
4.8.24 07:39 - IWM
Vairs nav soliņu un ārstu, kas pieskata. Un sākumā mazliet bail no drauga skata. Bet tomēr ir palicis mazliet laiks. Visos, kā atmiņa, atgādinājums maigs. Par to ka svešs plecs brīdī. Var kļūt par savējo uz laika sprīdi. Un var to nepazaudēt, ja esi un dzirdi. Pasakot otram vārdus ar siltu sirdi.
2.8.24 05:56 - Par lietu būtību
Spēles ar gravitāciju, tur kopā mūsu nāciju. Riņķojums elipsēs ar slēptu grāciju. Pievilkšanās un atgrūsšanās spēki.
Ķermeņu massa, izmēri, grēki. Kodoli, neitroni, mazliet elektrības un sajūsmas. Un iekšā pūlsējošo šķidrumu plūsmas. Tik vienkārši viss, bez slēptas retorikas un domām. Kad neturas pretīm, bet ļauj strādāt. Dabiskām, kvantu fizikas, jomām.
28.7.24 10:12 - ..
Tās ir bailes, ka nebūs. Grūtā brīdī pieķerties kā pie glābšanas salmiņa. Kas, patiesībā, par muklāju būs. Kur vēl dziļāk sevi grūst. Kā nevēlama atmiņa, kas pulsē, bet tā arī nekur nenokļūst. Bet kamēr tu nezini, ka tā ir viņa. Nekas vēl nesalūzt.
28.7.24 07:11 - Jumtus
Un naktīs zvēri nāk ciemos. Lai paliktu tevī. Un lēni, lēni aizpeldētu prom. Kliedz dzērves no rītiem un klusums tik mānīgs, jo tik pilns skaņu. Trausla migla ko izdedzina uzaustošās saules stari. Un tu ar kaplīti, kirzačos močī, jo vari. Neadaptēties vēl, modernajām maņām. Pārcilāt gadu tūkstošiem vecus uzvedības paternus, kad ar tulznām uz rokām dari. Tā liek atpakaļ jumtus.
27.7.24 06:59 - Nepazūd
Un es kaut kur peldu, tai sajūtu jūrā, kam nav krastu. Neatceroties vairs rūpes un domas, kas tikai par nastu. Bez jumta, bez robežām, ar kailu mastu. Blakus Tu, kaut vairs neesi šeit. Bet sajūtu. Un zinu, kad esi un būsi. Kopā pazust, varētu. Tur, kur nav nekā. Tur kur tikai kopā ar otru, kā viens vesels var kļūt. Tur, kur vienkārši būt. Tur kopā paliek, pārvēršas un nekad nepazūd.
25.7.24 10:42 - Līst
Kad lietus līst un tu nespēj saprast, vai viss ir īsts. Tavas lūpas, pleci, piere. Ziedi vāzē nomiruši, vīst. Maigās rokas, kakls un gurni. Manas domas, kuras ap Tevi klīst. Tas kā Tu iekod man lūpā, kas vairs nekad nesadzīst. Un tas, vai piles uz vaigiem, patiešām no tā ka lietus līst.
25.7.24 06:12 - Diena
Zibens un izklaidīgs lietus. Mitrums zem acīm tur skatienu nepiesietu. Balsis, peļķes rīta skrējiens, aptāšanās un valsis. Neviena nepamanīta meitene slapjiem matiem. Bet gaida, gaida, kad ausīs. Varbūt, drīz. Kad palaiž pusi gar ausīm. Paliek tikai mieles. Dzīvas dēles uz kājām, vēl sūc asinis. Sākās diena. Un ne kārtējā, vai vēl viena. Vienkārši - diena.