Tu smaidi
Tu smaidi. Ar perifēro redzi redzu. Gaidi. Es atkal raisu nost savas bruņas uz kurām tik daudz lāstu un vaidu. Jo tikai kails varu izstāstīt. Tu klausies. Es nedroši stāstu un gaidu. Zinu, visu var pamanīt. Tu brīžiem jautā. Par to kas man kurā smadzeņu plauktā. Un es ļauju sevi neaizsargātu stūrī dzīt. Bet Tu klausies un smaidi.