Naktstauriņš
Naktstauriņš. Tik skaists viņš. Kad naktī lido. Blondie mati, augums, gaišā āda. Var redzēt ka netēlo. Liek pukstēt ātrāk sirdīm, kas vēro. Kaut kur nolaižas tumsā un paliek, līdz rītausmai, kas atkal visu pa savām vietām saliek. Bet dienā tik bail. Bail būt vienai, bail no tā ka viņu kāds ieraudzīs, pazīs. Tik bail no sevis. Pat bail ka sadzīs. Pa dienu. Pa dienu naktstauriņš sēro.