[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are 25 friends' journal entries, after skipping by the 25 most recent ones.
| Wednesday, December 31st, 2025 | ||
|
putnupr |
3:25p | Netieku ārā no auto - visas radio "Naba" dziesmas šodien spešl for mī |
|
jan09 |
12:55p | cdz cic dzejolīc: Latvijas vēsture (Jaunākie laiki) Mūsu zemes vēsture Jāstāsta bez jokiem. Mēs vēl nesen Latvijā Lēkājām pa kokiem. Pārtikām no mušmirēm, Krūmos velnu dzinām Un nekādu kultūru, Protams, nepazinām. Baiga tumsa valdīja, Nepārtraukti badi, Kamēr beidzot pienāca Gaišie laimes gadi. Austrumzemes valdniekam Laba daba bija. Sērdienīšiem palīgā Tankus atsūtīja. Mūsu zemes tirānam Bailēs kājas stinga. Kas tad šim par ieročiem — Sētas miets un linga. Pretī tādam pārspēkam Necelās tam roka. Viņš tad arī padevās, Nokāpis no koka. Austrumzemes valdniekam Kuplas ūsas bija. Sērdienīšu asaras Prom viņš «izslaucīja. Un, lai mums vairs nebūtu Ciešanu un moku, Daudzus nosūtīja viņš Tur, kur vairāk koku. Tā, lūk, vienā rāvienā Tikām saules vizmā Un no akmens laikmeta Gandrīz komunismā. Tālāk mūsu vēsturi Nav ko stāstīt gari. Plūcās lieli valdnieki, Bija lieli kari. Kam mēs, mazie, piederam, Lielie noprast lika, Un, pa kājām maisoties, Mums visvairāk tika. Nu jau mēs par cilvēkiem Pilnvērtīgiem kļuvām. Nu jau varam uzskaitīt, Ko tad īsti guvām: Kultūru un haltūru, Kubiešu, «greipfrūtus». Klāt vēl vienu valodu Un gaļas subproduktus. Bet, ja kāds no iedzimtiem Grib vēl rāpties kokā, Piezvanām uz Maskavu — Un atļauja ir rokā! /(c) tas pats V.Artavs |
|
jan09 |
12:42p | dz dzeja, iespējams, ka jau publicēta šeit: Bij jauka dzīve zaķīšiem Un vietas bija daudz, Bet savairojās jenoti, Un zaķi korī sauc: — Ar jenotiem, ar jenotiem Ir pilni meži jau. No jenotiem, no jenotiem Mums glābiņa vairs nav!— Grib zaķīt uzkost burkānu, Skat, jenots to jau ēd. Grib zaķīts alā sildīties, Bet tur jau jenots sēd. Kā kungi jūtas jenoti, Jo kauns ir viņiem svešs. Tiem pieder visa pasaule, Ne tikai zaļais mežs. Kad sērga mežā ielaista, Nav viegli vaļā tikt. Gan zaķīšiem, gan ezīšiem Būs prātus kopā likt! /(c) V.Artavs |
|
martcore |
10:40a | no elektrisko spēļu hronikām 12.janvārī pārstās darboties bioware magnumopusa anthem serveri (ir cilvēki, kas pret to iebilst) tā teikt, var aiziet atvadīties |
|
fjokla |
10:09a | Gada kopsavilkums, ja tā paskatās iezīmīgs ar 2 pareiziem lēmumiem - "Balto Dāmu" un "lai deg, elles liesmās, visi tilti" Sāksim ar pirmo tas bija ap ceriņu ziedēšanas laiku, kad nu mums šovasar tas bija, viss ar klimatiskām nobīdēm taču, bet, vārdsakot, sirds asiņošana pēz Zaķīša bija nedaudz pierimusi un sāku pastiprināti sekot visādām patversmju lapām feisbūkā, bet viss tik sarežģīti, tik sarežģīti. Tobrīd vēl strādāju un jauno likumu pa suņu adopciju nu nekādi nevarēju izpildīt. NU, tur tagad prasa 4 vizītes pie noskatītā sunīša un, Rīgā pieejamajām tādi jokaini darba laiki, no desmitiem līdz trijiem, lai. Karočīt, kaut kas neizpildāms fiziski. Reiz aktīvi iesaistījos Ķengaraga garāžās mītošā netveramā Džo epopejā, bet ne pagaidu auklēm patiku nevirtuāla es, ne suns, satikts jau patversmē, tomēr beidzot sagūstītais bija manējais pēc abpusēja ņuha. Nulūk, bet vienā tādā jaukā dienā, ap to ceriņu ziedēšanas laiku, skatos klejo pa internetu palīgā sauciens,sak, tā un tā, saimniece nopietnos gados un gaida rindā uz pansionātu, radinieki sunīti uzņemt nevar, jo pašiem pilna māja, bet omes luteklis baismas izvēles priekšā, jo 11 gadu, tā un šitā. Rakstu, domāju, grēks neapjautāties, otrā galā omes vedekla uzreiz līksmi pretim, katrā gadījumā, viss norisa tik zibenīgi, ka nākošā kadrā es jau spaidījos, līdz augšai pilnā, mikrorajona, busā ar procesā aizvien saņurckātāku un sašļukušāku ceriņu pušķi. Starp citu, kak šas pomņu, ka tai pušķī atradu laimīti un to arī, pēc visiem priekšrakstiem, apēdu. Nulūk, un te jau es esmu, karsts pēc velna bija todien un tai sasvīdušā rokā tie cietušie ceriņi, izbirstu es kaut kādā Bolderājā, tur mani sagaida forša dāma ar sunīti. Nuko, metu visu pa zemi un pati metos iepazīties un sabučoties ar vienu tādu baltu, teiksim godīgi, kantaini nobarotu, baltu dāmsīti. Tad virzĀmies caur daudzstāvenēm uz mitekli, tur posta aina, pie gultas kalta sirmmāmiņa, sunītim štābs zem tās, visi trīs dēli miruši un vīrs,palikusi tikai gādīga vedekla, un pirms pansionāta tikai viena bēda, ko darīt ar balto kunkuli. Ēdām kēksu un likām vāzē ceriņus, vedekla savējā un pīpmane, ome tikmēr sit plaukstas un saka, kāda laime, kāda laime, kāda šausmīga laime, aiz satraukumiem pat nedaudz apvēmās, bet vedekla gādīgi pielika glāzīti apakš, nu, vārdsakot, bučoju viņu uz pieres un teicu, ka viss būs labi, Vispār, tā bija apskatīšanās vizīte, bet pēc kādām divām stundām jau sēdēju vedeklas izsauktā pet taksī ar suņa gultu, lāci, pilnu maisu paikām, ar varu kabatā iebāztu simtnieku un visu balto kunkuli, oriģinālvārdā - Šēru. Nuja, un tā nu, iekšā manā dzīvē mēs abas bijām. Iesākumā mūsu attiecības bija, kā simis pareizi izteicās -abpusēji viegli rezignētas. Iekšas arī pretojās, sak, Zaķīša vietu jums ne mū žam neaizņemt, gereontoloģisko mazulīt! Vārds arī mainījās te Ma Šerī, te - Pinkertons, jo baigā pēddzine. Nu, vārdsakot, iesākums tāds rēns. Sunīti gribēji, sunīti dabūji. Bet nu, ilgs laiks nepagāja, kad sākām viena otru atklāt, suņa gultiņa un lācītis tika aizmirsti jau sākumā, bet tad palēnām atklājās, ka Šēra tā glāsmaini badās un mīļojās un tā tālāk un tā joprojām, vārdsakot šobrīd viņa guļ man ceļgalu ielokā, jo aizdzinu no spilveniem un kopumā maiguma pilns viss mums tagad, ķepa uz sirds, ļoti labs vārdu salikums, jā. Par lielās mājas Balto Dāmu viņa kļuva, kad tikko kā iebraucām Ezerniekos. Izrādījās, nabags, nekad dzīvē nav bijusi laukos. Nulūk, tad nu viņa kādu nedēļu vai vairāk, lavījās čurāt kā ēna un momentā spruka atkal atpakaļ mājas sienu drošībā. Ieraugot ezeru, viņa vispār pieplaka pie zemes, visu spalvu gaisā. Tagad jau riktīga pāķene, bet Baltā Dāma vai vienkārši Dāma pielipa. Nuja, tāda man tagad, sirdī un purnu maigU kakla ielokā, ir. A par otro punkti, paņēmu koferi un aizmukām abas no Rīgas, ar cerībām uz ilgu palikšanu, mentālu veselību un kādu oriģinālu biznesa ideju, kas pēkšņi iespers man beidzot pa pieri. |
|
putnupr |
10:03a | Novēlu 2026. visiem: mājas, mieru, maizi, veselību. Mīlestība ir privilēģija, to arī. |
|
putnupr |
10:01a | 2004. g. 31. dec. rakstu: 18:21 MIERU un GAISMU piektajā gadā |
|
fjokla |
6:59a | Tātad, lai viss nepaliktu, starp citu, man ir klaviatūra, kas spīd visās varavīksnes krsāsās, ļoti atbilstoši, gan praidā ejot, pasist padusē, nu, un, atzīsim jau nu beidzot, nepaliekam jaunāki arī, pēc kāda gadiņa vajadzēs brilles, pagaidām es tikai atejā esmu bezspēcīga, jo nevaru vairs literatūru, uz gaisa atvaidzinātāja uzlipināto, u.c. sīkbutiņus, salasīt. Kā mēs līdz tam nonācām? Es nesaprotu. Nu, līdz vecumam, krunkām un vājredzības. Tātad, lai viss nepaliktu tikai teorijā un zem segas pie muļķikiem, publicēju darbu sarakstu šodienai un apņemos, pie tik zīmīga datuma, arī tos izpildīt, daži psihologi saka, ka sarakstiņi esot veselīgi, un tātaT: 1. joga līdzi foršajai palmu meitenei, bet līdz 45tai minūtei, būsim reāli; 2. viesu atstātie, visi mājsaimniecībā iespējamie, trauki netīrie- nokopti; 3. viesistaba - visa atkal skaista, izsūkta un gatava prezidenta runai; 4. kaudze sagrieztu egļu zaru, rožu klāšanai, mammai to ir visās vietās; 5. ja ne ideāli, tad vismaz pieņemami, salodēt kopā vismaz 3 atsevišķas stikla detaļas; 6. te man jau pašai rokas nolaidās. Sanest šķūnī briketes, kas zem plēves. 7. sagriezt rOsolu... oi, nē, šito atstāsim mammai. Labi, vismaz palīdzēt. Taka būtu! Dadzeru kafiju un eju pie punkta pirmā, savādāk būs kauns atzīties, viena lieta sev solīties, otra - aculieciniekiem. Par briketēm gan jau tagad jūtu, ka nebūs šitas |
| Tuesday, December 30th, 2025 | ||
|
putnupr |
10:40p | ::::: |
|
putnupr |
9:37p | Kā gan atkal var nākt laimīgs nelaimīgs Jaunais gads, ja tikko jau bija. Vecumā labi ir tas, ka vairs nav gaidu. Esi šeit un priecājies. Vai nepriecājies. Nopirkšu biļetes uz biatlona Pasaules kausa posmu Igaunijā. Tas varētu būt labs piedzīvojums. Kādreiz vēlos uz Olimpiskajām spēlem. Uz PJ Harvey koncertu arī. Ir reizēm diezgan labi. Dzimšanas diena gada beigās ir labi, jo visi cepas par aizejošo gadu līdz ar mani. Es neesmu viena. |
|
virginia_rabbit |
5:00p | haha, KONSERVzāle |
|
prtg |
11:59a | "“Labāk neieguldi!” teica neviens prātīgs cilvēks. Ar cieņu Jūsu XXX banka" |
|
pajautaa [ lavendera ] |
11:56a | kratās un rīb Centrifūgai darbojoties, veļasmašīna vibrē vienkārši briesmīgi. Kāpēc tā un ko darīt? It kā ir līmeņota. |
|
fjokla |
6:31a | Šitas lipīgais muzikālais materiāls, savukārt, tādā man topā, ka iet pa riņķi dienām cauri: https://www.youtube.com/watch?v=LY2L_xx P.S. Atgādiniet, lūdzu, kā varēja te ievietot te bildes un kā bija ar to lj cut? Danke |
|
fjokla |
6:16a | Labrēt Jā, jā, rakstu, rakstu, jau,pa bišķim, rakstu par to ļohu un mandarīniem, fonā un zem actiņas,... šorīt es tikai atnācu pateikt, ka das experiment ar ziemošanu laukos pagaidām ir kaifīgs. Šobrīd fonā šņākuļo krāsniņa un pie muguras maigi piegūlusi Baltā Dāma (tas mans sunīts), vakar iekārtojām, pareizāk, atbrīvojām vietu, lai es varētu iekārtot darbistabu/darbnīcu savai potenciālajai "mazai sveču fabriciņai", redzēs vēl, kuda poņesjot - stiklā vai porcelānā, bet kaut kur ir jānesas, ibo, a ja nu kaut kas man tomēr šai dzīvē sanāk. Karočīt, liels, stabils darba galds pie loga, ar skatu apsnigušās eglēs, man ir. Šodien braucu uz pakomātu pēc lodšķidruma, patinas un vara bantes, jo jāatjauno trenāža ar kvalitatīviem izejmateriāliem. Kopumā, tā mājīgi lielā mājā sāk palikt, krāsoju durvis un pēčāk stenderes apzīmēju ar viskādām trafaretu puķītēm. Darba vēl daudz, bet ciemiņus pieņemts tagad, toč, var, vink vink. Depresīvā ziņā, pilnīgi noteikti ir tūkstotkārt labāk kā Rīgā, socfobijas - sliktāk, nedodies tās bodes un cilvēkus bez narkozes. Var jau būt, ka tomēr ceļas tas d vitamīns, kuru man gādīga družka no medicīnas sfēras atklāja 4.4, no minimālajiem 30it, esam. Tagad nu ecepšu ampulas jaudīgas iet iekšās regulārīgi, aptiekā ar prasīja vai negāžos no kājām ar šitādu analīzi. Vārdsakot, esmu meža sanatorijā un kaifīgi staipos, konkrētā muzikālā materiāla pavadījumā: https://www.youtube.com/watch?v=rjdYViL Ja atdzimt, tad tikai šeit. Turiet īkšķus. Bučas |
| Monday, December 29th, 2025 | ||
|
lavendera |
10:07p | Poll #21742 Garšīgākie veikalā nopērkamie skābētie kāposti Open to: All, results viewable to: All Garšīgākie veikalā nopērkamie skābētie kāposti View Answers Garīšu Dimdiņu Ezerkauliņu Rimi Kauč kādi īpašie, pateikšu, kuri |
|
iztulko [ dienasgramata ] |
4:17p | kā latviski sauc Beaker people vai Bell Beaker culture? ok, pēdējo atradu - zvaniņtrauku kultūra (LOL), bet kā sauc tos cilvēkus? |
|
jan09 |
11:56a | lgri laba, un galvenais - reāla ideja: *** Latviešu lielāko uzņēmēju domnīca "Laser" sagatavojusi Latvijas nākotnei četrus scenārijus. Visbēdīgākais no tiem saucas "Vientuļā" Latvija. Taču arī tas man liekas balstīts uz nepamatotu optimismu. Pie šī scenārija Igaunija jau galīgi aizgājusi līdz ar Somiju, Lietuva - galīgi savienojusies ar Poliju un Latvija palikusi - arī galīgi viena pati. daudz ticamāks pareģojums būtu, ka Latvija tiks sadalīta divās daļās - Vidzemes teritorija kļūs par Igaunijas pagarinājumu (ja ne juridiski, tad ekonomiski), bet Kurzeme, Zemgale, Latgale ar laiku taps par Lietuvas ekonomisko telpu. Faktiski (kas attiecas uz Kurzemi (un Latgali, un Vidzemi)), tas jau ir sācies. Katras valsts labklājības pamats ir resursi, ko tā spēj piedāvāt. Cilvēki, daba, ģeogrāfiskais novietojums, citi faktori. Kādi tad ir mūsu rīcībā? Ja pieņem, ka Latvijas unikālie resursi ir daba un klimatiskā josla uz globusa, tad jājautā: ko tad mēs varētu iesākt ar šo gigantisko tukšo mežu, kas saucas Latvija? Varbūt piedāvāt to kā ideālo vietu, uz kuru vecumdienās pārcelties Eiropas turīgajiem iedzīvotājiem? Kuru veselība vairs nespēj sadzīvot ar Dienvideiropas neiespējami karstajām vasarām vai kuriem vairs nav komfortabli palikt Rietumeiropas musulmaņu pārņemtajās valstīs, kur pilsoņu karš kļuvis par ikdienas fonu? Līdzīgi kā bagātie amerikāņu pensionāri pārvācas uz Floridu pavadīt pārtikušas vecumdienas, Eiropas naudīgie seniori varētu pārvākties uz Latviju? Varbūt mūsu "Nokia" būtu masveidīga kompaktu ciematiņu būvniecība, kas speciāli paredzēti turīgu ārzemju pensionāru vajadzībām. Ar atbilstošu infrastruktūru, veselības aprūpi, kultūras programmu? Šādam mega biznesa projektam, kurā iesaistītos visa valsts, mums visi resursi it kā būtu - daba veselīgām pastaigām priežu mežos, kokmateriāli celtniecībai, cilvēku resursi apkalpojošam un medicīnas personālam. Arī kultūras piedāvājums, kas daudziem vecajiem eiropiešiem no svara. Latviešu arhitekti varētu izstrādāt veselus ciematus ar unikālu konceptu - "ideālās vecumdienas". Nevis veco ļaužu pansionātus nevarīgiem un nespējīgiem, bet ciematus aktīviem un vēl sprauniem turīgiem pensionāriem. Mazas mājiņas 1 vai 2 cilvēkiem (bērni jau vairs pie viņiem nedzīvos), veselības centri ar augsti kvalificētu medicīnisko aprūpi, baseini, restorāni ar deju zālēm, kur latviešu mūziķi spēlē 70.-80. gadu vecos labos gabalus un tādā garā. *** https://nra.lv/viedokli/alvis-herma //atjaunojam hercogisti, robeža pa Lielupi, Puzē pie ezera iežogotā teritorijā jau ir gatavs pirmais viesu nams. |
|
f_g |
9:09a | īsumā par vēlmēm Iepriekšējā nedēļa bija nogurdinoša. Darbs. Pēkšņi uzkritusī galda klāšana ar visu sagatavošanos pirms tam. Paši braucām ciemos. Vakar vienkārši gulšņājām pie Tv un interneta. Šo nedēļu gribu mierīgu. Ar čībām kājās un mājas drēbēs. |
| Sunday, December 28th, 2025 | ||
|
basta |
10:55p | Aizvakar pasūtīju jaunus cimdus, jo vecajiem kreisajā plaukstā ir pamatīgs caurums. Ir arī nopietns vecums - ~40k km. Bet, pēc to piemērīšanas vajadzēja pārbaudīt vai akumulators vēl stradā un pēc pozitīva apstiprinājuma, ģērbos prikidā un devos kalnos. Nosala tikai rokas, un mazliet seja, jo pinloks atkal un vajadzēja visu laiku turēt vējstiklu pavērtu. Vēl, tā kā kalnos nepārtraukti parslēdzos (2-4), dēļ nepārtrauktās sajūga spaidīšanas sāka mazliet sāpēt kreisā roka. Tas ir kas jauns, bet viegli novēršams. |
|
panacea |
8:09p | No The Guardian, I likey Atvainojos, ja bilde par lielu, rakstu no telefona, nemāku uztaisīt mazāku.  |
|
honeybee |
7:04p | Tavs lielākais prieciņš: a) kādam kaut kas izdevās b) kāds pelnīti dabūja ciest Tavs lielākais kreņķis: a) kāds mēģināja izdarīt labu, bet ne tā, kā tu saproti labu b) kāds mēģināja izdarīt kaut ko nejauku |
|
lavendera |
3:38p | Tad, kad krimiķī vienā laidā jālasa, kā slepkava vairākkārt spiež pistoles gaili un līķim sirdī ir iešauta patrona, un vēl citas dumības, tas mudina pagūglēt, kā gan izskatās tas tulkotājs... Ieskatīties viņam sejā. |
| Saturday, December 27th, 2025 | ||
|
f_g |
9:46p | Katru decembri manā pasta kastē iekrīt divi "Teātra Vēstnesis" numuri. Nesaprotu, kādēļ. Tagad otrajam jāmeklē jaunas mājas un lasītājs. |
|
prtg |
8:46p | F1 The Movie (2025) |
1 (12.5%)