mugursoma's Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are 25 friends' journal entries, after skipping by the 50 most recent ones.
[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]
Sunday, March 9th, 2025 |
inese_tk
|
8:09p |
marts 1d Straumei Oskars. nedabūjām neko KKF. karma joga. "Vecāku sapulce" Smilčas kīnō 2d "Tramps aptur ASV militāro palīdzību Ukrainai" 3d "ASV aptur arī izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu". Ances dzd ballīte cirkā. love 4d pavasaris un drusku pohas. gandrīz aizmigu pie zobārsta. pusgads kopš dzērām džinu 5d LKNVOA sapulce un BALs 6d country roads take me home 7d pavasaris un plikas, netīras pēdas krokšos. daudz pirmo taureņu, pirmā kafija nojumē. izķemmēju centrālo pagalmu un daļu necentrālā. izmazgāju grīdas
daudz oksitocīna un maiguma. pārāk daudz cigarešu. mazliet par maz miega. pavasaris. |
f
|
10:00a |
pēdējās reizes, kad es lasīju vismaz kaut ko attāli par modes tendencēm pasaulē vai kaut ko par modes analīzi vai vēsturi, varētu būt pirms manām pēdējām nopietnajām attiecībām. |
Saturday, March 8th, 2025 |
basta
|
10:55p |
1) 2 sek. 2) šodien vedu bērnu mazpadsmitgadīgos draugus kalnos. Noliku Tomu priekšā par galveno ceļvedi, pats beigās pieskatīju atpalicējus, kamēr Rasa tapat pa vidu plivinājās. Vārdsakot, bija patīkami salīdzināt kā uz grūtībām reaģē dīvānā augušie bērni un kā kalnos augušie. Toms vispār kā zivs ūdenī. Nesaprotu no kurienes tādam skaliņam tik liela izturība. |
kramers
|
8:12p |
|
begemots
|
7:35p |
Kontinuitāte Ludvigs Bolcmans, kas lielāko daļu savas dzīves veltīja statistiskās mehānikas studijām, 1906. gadā izdarīja pašnāvību. Pauls Ērenfests, kas turpināja viņa darbu, nomira līdzīgā veidā 1933. gadā. Tagad ir mūsu kārta studēt statistisko mehāniku. // Deivids Gudsteins, "Matērijas stāvokļi", ievads. 1975 ( States of matter. David L. Goodstein, N.J.: Prentice-Hall, 1975) |
aivars_666
|
4:14p |
Nav viss tik slikti NAV VISS TIK SLIKTI Ja kaut kas arī var pazudināt Ukrainu, tad ne jau moskaļu ordas, kas lien no Austrumiem, bet tikai viņu pašu iekšējie sakāvnieki, kapitulanti un “viss pagalam” sludinātāji. Jau trīs gadus rit pilna mēroga karš. Paša lielākā mēroga karš cilvēces vēsturē pēc Otrā Pasaules kara, ar pašu bīstamāko ienaidnieku uz Planētas, ar Absolūto Ļaunumu, kas ieguldījis sagatavošanās procesā šim karam triljonu (!!!) dolāru. Un vēl apmēram ap 200 miljardiem dolāru moskaļi izlieto kara vešanai katru gadu. Kādi tad ir ienaidnieka panākumi šai karā? Kopš 2014.gada līdz pilna mēroga ielaušanās brīdim moskaļi kontrolēja apmēram 10-12% Ukrainas teritorijas – Krimu, daļu Doņeckas un daļu Luganskas apgabala. Patlaban viņi kontrolē apmēram 20% Ukrainas teritorijas. Tas ir, šo 3 gadu laikā, iztērējot vairāk kā pusotra triljona dolāru, zaudējot 370 lidmašīnu, vairāk kā 10 000 tanku, pusi Melnās jūras flotes un gandrīz 900 000 savējo orku, maskavija spēja iekarot tikai apmēram 8% Ukrainas teritorijas. Nu labi, maksimums – 10%. Kuru pie tam nemaz nespēj tik droši kontrolēt – pietiek kaut vai atcerēties Ukrainas aizsardzības spēku spēcīgos uzbrukumus Krimai, kas pati pirmā tika anektēta un ierakstīta t.s. krievijas konstitūcijā. Ukraina 90.gados tika atbruņota ar Rietumu rokām pilnīgi apzināti, lai izpatiktu maskavai. [Bijušais ASV prezidents] Klintons tagad nožēlo un pārdzīvo, ka tieši viņa administrācija savulaik piespieda atdot tās kodolieročus [krievijai]. Tika iznīcinātas Ukrainas raķešu šahtas, sagriezta stratēģiskā aviācija, “nultajos” gados tika iznīcināts pat viss kājnieku mīnu arsenāls (un patlaban frontē to ļoti trūkst !!!). Kopš moskaļu pilna mēroga iebrukuma Ukraina saņēma, kā raksta daži žurnālisti, “pipešu” palīdzību no Rietumiem: ieročus deva niecīgā skaitā (salīdzinot ar reāli nepieciešamo), pie tam vēl ar lielu kavēšanos. Lai piešķirtu Ukrainai kara aviāciju, aizgāja divi gadi (!!!), veselu pusgadu (!!!) ASV Kongress nevarēja likt uz balsošanu kārtējās naudas summas piešķiršanu palīdzībai Ukrainai… Lūk, uz šo notikumu fona maskavijas ieguvumi trīs kara gadu laikā izskatās īpaši nožēlojami. [No Ukrainas viedokļa] tāds stāvoklis ne tikai izskatās ne slikti – kā nekā Ukrainai tagad ir pati stiprākā un pieredzējušākā armija Eiropā – bet arī drīzāk. liecina par Ukrainas uzvaru, nekā sakāvi. Katrā ziņā Somija, kas pazaudēja daļu savas teritorijas padomju-somu karā 1939.-1940.gadā, bet spēja atsisties un saglabāt savu neatkarību, tradicionāli tiek uzskatīta par uzvarētāju tajā karā. Moskaļi savā melu propagandā sociālajos tīklos mīl rakstīt, ka karš it kā vilkšoties “līdz pat pēdējam hoholam”. Un vietējie sakāvnieki un panikas cēlāji viņiem piebalso: jā, šausmas-šausmas, drīz Ukrainā vairs neviena vīrieša nebūšot… Ukrainas iedzīvotāju skaits līdz [moskaļu] pilna mēroga iebrukumam bija apmēram 40 miljoni. Varam pieļaut, ka apmēram 15 miljoni no tiem bija iesaukuma vecuma vīrieši. Bojā gājušo un bez vēsts pazudušo karavīru skaits – pēc ukraiņu aprēķiniem – trīs kara gadu laikā ir apmēram 100 000. Ir, protams, arī ievainotie, bet vairums no tiem tomēr cenšas atgriezties ierindā. Ir arī nevis vienkārši, bet smagi ievainotie, kas kļuvuši par invalīdiem, kuri vairs nespēj pārvietoties bez ratiņiem..utt. Pieņemsim, ka to varētu būt ap 50 000. Kopā sanāk apmēram 150 000 ukraiņu karavīru zaudējums triju gadu pilna mēroga kara laikā. Līdz kara beigām iebildumus par šo ciparu patiesīgumu es nepieņemu. Lūk, un tas ir tikai viens procents no aprēķināmā Ukrainas vīriešu iesaukšanas vecumā daudzuma – 15 miljoniem! TIKAI VIENS PROCENTS !!!. Tātad, nekādas katastrofas nav. Tie ir vismazākie zaudējumi no visiem, kas bijuši ukraiņu tautai visos iepriekšējos karos pēdējo tūkstoš gadu laikā. Tādos tempos, pie šiem zaudējumiem, ja būs nepieciešams, Ukraina vēl var karot apmēram 5o gadu. Bet, ja moskaļiem izdosies iekarot Ukrainu – tad gan arī bez kara ukraiņi ies bojā MILJONIEM, kā tas jau bija viņu [moskaļu] varas laikā iepriekšējās reizēs. Ukrainai viss nemaz nav tik slikti. Raudas un vaidi, ka viss esot pagalam, zaudējumi esot milzīgi, sakāve neizbēgama…utt., utjp., ir krietni pāragri. Uz Eiropu izbraukuši laikam ne mazāk karot spējīgu ukraiņu vīriešu kā gājuši bojā frontē, varbūt pat vairāk [Nav gan zināms, kā piespiest šos atgriezties un ņemt ieroci rokā – tulk.piezīme]. Moskaļiem tai pašā laikā tuvojas kārtējais uzvaras trakums. Mega-svinēšana, kā nekā 80 gadi tak! Karo viņi arī šodien tieši tāpat kā Otrajā Pasaules karā: vienkārši noklāj ar saviem līķiem ienaidnieka ierakumus, dzen lopus, kuri tiek pievilināti šoreiz ar gigantiskiem, pēc viņu mēroga, atalgojumiem – un piekrāpti! – gaļveida triecienos, absolūti nerēķinoties ar zaudējumu lielumu. Līdz galam neizārstētos ievainotos dzen atpakaļ uz fronti no hospitāļiem; videokameru priekšā piekauj un nogalina tos, kuri dažādu iemeslu dēļ atsakās doties gaļas triecienos un tur iet bojā…utt., utjp. Tas ir, tiek saglabāts stila noturīgums, 80 gadu laikā tas necik nav mainījies. Saprotams, ka viņi ļoti grib apkopot, nosvinēt uzreiz divas savas “uzvaras” vienlaikus: gan pār reāliem vācu nacistiem pirms 80 gadiem, gan izdomātiem ukraiņu – šodien. Un ar Trampa palīdzību mēģinās bīdīt šo savu ideju kā vien varēs ! Neprātīgais pēdējo 30 gadu uzvaras trakuma kults, kas izaudzis moskavijā, mudina uz domu, ka katra kapacu kara būtība nav uzvara, bet tieši gigantiskie zaudējumi, upuri, kas pēc tam kļūst par pielūgsmes objektu. Pielūgsmes rituāls, betona stabu uzstādīšana nezināmajam varmākam un mūžīgo uguņu, pie kurām svinīgajās dienās paredzēts nest ziediņus, jūra – lūk, tas ir galvenais viņu uzvaras trakumā. Kults, pielūgsme, rituāls – bet ne rezultāts! Jo pašus karus moskaļi – pie visa viņu, kā tiek uzskatīts, neizmērojamā potenciāla, gigantiskajiem ieguldījumiem..utt., veic diezgan neefektīvi. Lūk, to pašu Ukrainu triju gadu laikā tā arī nespēja iekarot! Un arī turpmāk nespēs, nepārdzīvojiet !!! Viņiem nāksies sekot principam “nesasniedzot vēlamo, viņi radīja iespaidu, ka gribēja sasniegto”: pasludināt par savu “uzvaru specoperācijā” piecu Ukrainas apgabalu sagrābšanu UZ PAPĪRA. Tas ir, to iekļaušanu sava konstitūcijā. Patiesībā no šiem pieciem apgabaliem moskaļi PILNĪBĀ kontrolē tikai Krimu. Protams, par galīgo Ukrainas uzvaru var uzskatīt tikai maskavas ieņemšanu un pilnīgu asiņainās moskavijas ordas iznīcināšanu reiz un uz visiem laikiem. Ukraiņu teritoriju atgūšanu, ko moskaļi sagrāba ne tikai pēc 2014.gada, bet arī pirms 100 gadiem (Belgoroda, Starodubščina, Taganroga..u.c.). Visas ukraiņu zemes ir jāsavāc vienā valstī !!! Taču arī patlaban, ja kāds īslaicīgs pamiers ar moskaļiem tomēr tiks parakstīts [būtu jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu – tulk.piezīme], runāt par Ukrainas sakāvi, izjukšanu, krahu..utt. (kā to pastāvīgi uzkurina moskaļu propaganda) nav nekāda pamata. Ukraina pašlaik ir stipra kā vēl nekad! Tā nevar zaudēt karu moskaļiem, bet diemžēl var savējiem kapitulantiem, sakāvniekiem un panikas cēlājiem….
Borisa Stomahina rakstu latviskojis Aivars Gedroics |
pajautaa
[ petro ]
|
1:04p |
Grāmata par hipijiem uz salas Sveiki! Kaut kad sensenos laikos, kad varavīksne vēl nozīmēja tikai varavīksni nevis LGBT kopienu, tika lasīta grāmata par hipiju komūnu uz salas kaut kur āzijā, tur bija arī kaut kādi bandīti kuri audzēja zālīti un tie hipiji viņiem to zālīti fenderēja. Viņiem niki bija multeņu varoņu vārdos un lai nokļūtu tajā vietā, kur tā komūna bija apmetusies vajadzēja nolekt no diezgan augsta ūdenskrituma. Ceru ka cibas kolektīvais intelekts zinās, kā to grāmatu sauca. Paldies. |
dienasgramata
|
10:09a |
no noklausītām sarunām:
Kādā pasākumā divi skolas vecuma jaunieši: "Pagājušoreiz te bija visa Prāta Vētra. Pilnā sastāvā. Es viņus labi pazīstu. No Engures. Tur gan vairāk Roga, man ar viņu, nu, tā, ne pārāk. Bet galvenais viņiem ir... nu, galvenais... vokālists ar to saldo balsi... (ātri ieguglē telefonā) Reinis Kaupers!" Viņš viņai uz ielas ar sunīti: "Piecdesmit? Piecdesmit?!!! Es dvieļus uz septiņdesmit mazgāju!" Velosipēdists koši oranžā apspīlētā tērpā un spoguļsaulesbrillēs, šķērsojot pāreju pie sarkanās gaismas, stāsta līdzās skrienošajam mazāk košās drēbēs, bet arī spogulenēs: "Es, kad krītu, zin, ko es daru?" (tālāk nedzirdu, jo gaidu iedegamies zaļo) Viņš un viņa skrien līdzās, viņa saka krieviski: "Ņemot vērā, Koļa, ka tava dzīve jau ir sabeigta, nu, ko es tev varu dot?" (man šķiet, ka turpinājumā viņa teica "Ja nu vienīgi seksu", bet neesmu drošs, jo biju jau pabraucis garām uz riteņa un nesadūšojos piebremzēt, lai noklausītos līdz galam) |
f
|
10:08a |
viss jau būtu forši, bet vakar bija algas diena, un algas nebija, kas ir vispār pirmo reizi, kopš es te strādāju, tagad man būs neplānota finansiālā askēze, kas varbūt ir labi, jo man varētu būt kaut kādas šopaholisma pazīmes.
gribēju arī uztaisīt pavasara revīziju garderobē, jo šķiet, ka velku kādas 4 drēbes no visām, kas man ir, līdz ar to man te tāds paradokss. iespējams būs jāpāriet uz vienas drēbes pirkumu mēnesī - kā saka - vienu, bet labu, bet tad var sanākt, ka man nav, ko vilkt, jo īpašos "izmet lieko" uzplūdos es mēdzu pieiet tam tik centīgi, ka beigās izmetu par daudz...
tomēr, nē, esmu īpaša sniegpārsliņa, un man vēl nav sindroma nosaukuma.
|
Friday, March 7th, 2025 |
basta
|
10:55p |
|
prtg
|
11:25p |
daiņojums ar dižrunu drīzumā būs rodams arī dižpasākumos |
f
|
8:26p |
iegāju šodien rimčikā, mazajā, un ledusskapjos viss ir plastmasas iepakojumos. es te nešausminos par plastmasu, par to citu reizi. bet to, ka viss ir iepakots un sapakots. nekas no tā, kas varētu būt svaigs un apetītlīgs, tāds nav. es skatos uz tiem plauktiem un neko no tāman negribas ņemt un nopirkt un pagatavot. absolūti neiedvesmojoši. tādā ziņā rīgā vai kādā lielākā pilsētā gan jau ir foršāk, bet te... kaut kas nav. tirgus aukstajā sezonā arī nepiedāvā neko baigi labo. es jau tik ilgi ēdu vienus salātus, ka jau sāk drusciņ pieēsties, bet arī negribu gatavot tur lazanjas un tamlīdzīgi, kas noteikti būtu garšīgi, bet mans organisms gan jau būtu tādā šokā, ka uzreiz pieņemtos svarā par 5 kg. no way back now, jāturpina vien ēst dārzeņi. bet nu labi, labi, kad es aizbraucu uz darbu, tad vietējā ēstūzī ēdu kotleti un ko jau nu vēl viņi tur uzurnājošu tajā dienā ir pagatavojuši. kaut kad arī lazanju. cheat day, vai? |
prtg
|
3:16p |
Tarifā nav iespējams nenopeldēties |
ulvs
|
11:44a |
Video, kur MMA featherweight leģenda Demetrious "Mighty Mouse" Johnson simulē citus leģendārus MMA cīkstoņus. Perfekcija.
|
dienasgramata
|
9:02a |
Pamanīju sludinājumu, kurā tiek tirgota šī grāmata. Viena no bērnības traumām - tā jebkurā brīdī spēja uzdzīt pusaudžu depresiju, atšķirot un izlasot pāris rindkopas ar jautru rotaļu un saviesīgu izklaižu aprakstiem (paredzēta pieaugušo auditorijai) |
slepkava
|
8:32a |
Kur tad neļķes? |
Thursday, March 6th, 2025 |
ulvs
|
10:57p |
Cilvēka kvēls pienākums pret sevi ir ik pēc laika, teiksim, ik pēc 3 - 5 gadiem atgriezties atpakaļ noteiktos izvēļu/cēlonības-seku krustpunktos (fiziski vai ideju līmenī) un pārvērtēt savu pagātnes es izvēli. Darot tā, atklājas, ka uzticēties pagātnes es izvēlēm nav viedi, jo tagadnes es ir ar bagātāku pieredzi, daudz citiem skatu punktiem, kas nepastāvēja agrāk, kad krustcelēs pieņēmi attiecīgos lēmumus.
Tev ik pēc laika jāpārskata sava attieksme: 1. Pret cilvēkiem, kurus tu nesaprati vai kuri tev nepatika; 2. Pret mākslu, ko neuztvēri, nesaprati vai kas klaji nepatika; 3. Pret jebkuru aspektu, kā pārvērtēšana tev, atrodoties uz nāves gultas, varētu radīt skaidru apziņu par to, ka tu jūties ļoti laimīgs, ka tomēr to izdarīji; 4. Utt.
Jo visskumjākās dzīves ir tās, kur katru gadu, katru piecgadi, desmitgadi tu ej cauri vienam un tam pašam ceļojumam. Vieni un tie paši cilvēki, tās pašas domas, tas pats darbs, tā pati miesa. Nākotnes tu, kurš atskatīsies no nāves gultas, nebūs apmierināts ar pagātnes es neizdarībām. |
_re_
|
4:07p |
ko es šodien darīju. strīdējos ar chatgpt, jo duraks nemāk rēķināt, turklāt. ar stundas atstarpi uz pilnīgi to pašu jautājumu (pārkopēju no pirmā) iedeva nozīmīgi citu rezultātu. es viņam teicu, nu camõn!
klau, bet man jautājums. piemēram, līgumus cilvēki dod pārskatīt, sastādīt utt. kādā formātā tas notiek? iesniedz worda failu? vai iekopē visu 10 lappušu tekstu jautājuma lodziņā? |
missalise
|
4:00p |
|
f_g
|
2:37p |
Labots 6.marta nacionālais siltuma rekords Ceturtdien līdz plkst.16 augstākā gaisa temperatūra bija +15,5 grādi Daugavpilī, un tas ir jauns 6.marta rekords visas valsts mērogā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. |
f
|
12:41p |
šorīt braucu uz servisu, jo mašīnai iedegās check engine lampiņa, un tā kā esmu apņēmusies pret šo mašīnu attiekties atbildīgi - uzdot jautājumus par nezināmo un sekot līdzi (gana daudz punu pierē sasisti no iepriekšējām mašīnām, bet man tāpat kaut kā pa vienu ausi iekšā un pa otru ārā tās mašīnu lietas, bet es cenšos un mācos #adulting), tad, manuprāt, noorganizēju diagnostiku diezgan operatīvi. gatavojos sliktākajam (lielam rēķinam), bet sāka spīdēt saule (burtiski), un ceļš bija tik gluds, un mašīnu maz, neviens nebremzēja satiksmi, man beidzot bija laiks mierīgi paklausīties savu pleilisti veselas 35 minūtes bez pārtraukumiem, un tas patiesībā bija pat relaksējoši.
rezultātā tika konstatēts, ka vaina ir kaut kur par/ap/pie svecēm, kas varētu neizmaksāt pusi algas, un tas jau ļāva uzelpot mierīgāk, jo kaut kā to stresu pēdējā laikā pietiek, esmu gatava pavasarim un esmu gatava lietas ņemt vieglāk, bet lietas vēl tur mani cieši un negrib laist vaļā. |
pinjons
|
12:33p |
Par ļaunumu “In my work with the defendants (at the Nuremberg trials 1945-1949) I was searching for the nature of evil and I now think I have come close to defining it. A lack of empathy. It’s the one characteristic that connects all the defendants, a genuine incapacity to feel with their fellow men.
Evil, I think, is the absence of empathy.”Captain G. M. Gilbert, the Army psychologist assigned to watching the defendants at the Nuremberg trials |
klusais_okeans
|
11:20a |
man patīk, ka līdz šim izmērāmi lielākos panākumus Latvijas kultūrā saņēmis cilvēks, kurš acīmredzami dara sirdslietu savam priekam, nevis aiz godkāres un vēlmes paspīdēt. Ļoti atsvaidzinoši pēc small talka maigās varas dominances, mazajām parisām hiltonēm un japijiem, kuru galvenais radošais iegudījums ir dzīves veiksminieku tipa selfpromoušans.
Žēl, ka nemākam atmaksāt ar cieņpilnu (ne)sagaidīšanu, tā vietā mokot nogurušus introvertus pēc transatlantiska lidojuma. Skatīties tās reportāžas bija fiziski nepatīkami (īpaši neskatījos). |
Wednesday, March 5th, 2025 |
basta
|
10:55p |
Rasa dabūja 2.vietu pilsētas dzejoļu skaitīšanas pasākumā. |
prtg
|
9:42p |
Laiks īties un ināties |
[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]
|