[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are 25 friends' journal entries, after skipping by the 50 most recent ones.
- The Cabinet of Dr. Caligari (1920) - 77 min, Germany, Robert Wiene
- Der Golem wie er in die Welt kam (1920) - 76 min, Germany, Paul Wegener & Carl Boese
- The Phantom Carriage [Körkarlen] (1921) - 107 min, Sweden, Victor Sjöström
- Entr'acte (1924) - 20 min, France, René Clair
- L'Inhumaine (1924) - 122 min, France, Marcel L'Herbier
- Ballet Mécanique (1924) - 16 min, France, Fernand Léger & Dudley Murphy
- A Page of Madness (1926) - 60 min, Japan, Teinosuke Kinugasa
- The Unknown (1927) - 50 min, USA, Tod Browning
- The Passion of Joan of Arc (1928) - 81 min, France, Carl Theodor Dreyer
- The Fall of the House of Usher (1928) - 50 min, France, Jean Epstein
- The Seashell and the Clergyman (1928) - 40 min, France, Germaine Dulac
- Man with a Movie Camera (1929) - 68 min, USSR, Dziga Vertov
| Sunday, September 20th, 2026 | ||
|
ulvs |
6:50p | meklējot vēsturisku sadarbības partneri Liste ar kino, kam man jāiziet cauri jaunas audiovizuālās pieredzes vārdā (vēlme uzbūvēt kaut ko lielāku par sevi): |
|
inese_tk |
6:06p | septembris līdz šim manas vienīgās personīgās atmiņas saistībā ar Skyforger bija no kkāda 2000. gada, kad Kabatā notika viņu albuma prezentācija un mēs (es neatceros, kas tie "mēs" bijām) sēdējām uz Peldu ielas apmales un dzērām. koncerts mums nekādā ziņā neinteresēja, bet tur bija tusiņš un pilns ar cilvēkiem - tikpat piedzērušiem kā mums. kopš vakardienas manām, ar Skyforger saistītajām atmiņām ir piepulcējies tas, ka ar Līgām pH3 iesildījām viņu soldoutu Kokaru zālē. gāja labi. tā kā K Grab-ēja Berlīnē, viņa vietā spēlēja Dāvis - mums bija veseli 4 mēģi, no kuriem 2 bez situminstrumentālista. bija interesanti, jo, lai gan Dāvis kopumā spēlēja to pašu, ko K, viņš ir liriskāks, citur liek uzsvarus un galu galā arī pedāļi pavisam citi. kad spēlēja Skyforger, ārā pie ieejas kurzemnieks "ar plašu sirdi" (to viņš pats teica), kurš esot gaismojis Skyforger Zvērā, iedeva man 10 EUR, jo gribot atbalstīt vietējos māksliniekus - Līgu uzstāšanos gan viņš bija nokavējis. vēl viņš gribēja mani iepazīstināt ar Kapli, jo Līgām esot jāspēlē Zvērā. +joprojām nebeidzu būt amazed kāds tīrradnis ir Guntis. |
|
inese_tk |
4:41p | septembris AKDIEVS KĀ MAN IR APRIEBIES LIETUS!!!!! |
|
putnupr |
11:50a | Sapnī tētis teica, lai viņu apglabā metāla zārkā, atbildēju: "tu jau esi urnā!" Šodien viņam dzimšanas diena |
| Saturday, September 19th, 2026 | ||
|
basta |
10:55p | Rasa ar draudzenēm taisot grupu. Šodien bija pirmais mēģinājums. |
| Sunday, September 20th, 2026 | ||
|
prtg |
12:13a | No visiem haikiem Tiger Leaping Gorge pagaidām bijis visiespaidīgākais. |
| Saturday, September 19th, 2026 | ||
|
ulvs |
6:44p | mana ciba in a nutshell Mana ciba rieksta čaumalā  |
|
dienasgramata |
5:22p | No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadsmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?” |
|
ulvs |
3:55p | par manu Gnozīni Tieši šī Satī Gnozīne ir mani aizkustinājusi visdziļāk, jo es to uztveru kā romantiskuma personifikāciju mistificētā realitātē. Romantiskums un cerības nots, kas retos brīžos pavīd cauri mistērijas miglai. Kā uzplaiksnījums, kam tavi sensori tika spodrināti jau kopš pirmo reizi iemīlējies vai, nezinu, nodarīji kādam ļoti, ļoti pāri. |
|
prtg |
3:15p | Rusas pārveidotājs |
|
prtg |
1:13p | Šodien plānveidīgs noskaņojums |
|
prtg |
1:12p | Spice up your file |
|
porcupine |
10:26a | Pasaulē nav daudz kleitu, kam tik labskanīgs nosaukums: Princess Diana The Revenge Dress More than three decades later, the Revenge Dress remains one of the most recognizable garments of the twentieth century. |
| Friday, September 18th, 2026 | ||
|
jan09 |
8:48p | va vakara atziņas: ...dziedāšana nozīmē ilgu mūžu, labāku veselību un izvairīšanos no demences... /Apiņu Pēteris no FB |
|
klusais_okeans |
10:29p | Dīvaino sajūtu šobrīd netrūkst, bet visspilgtāk no sirds klauvē disonanse, ka jādodas projām tieši tad, kad dzīve beidzot šķiet plus mīnus laba un (ļoti iespējams pirmoreiz dzīvē) spēju sevi redzēt pašreizībā pavadām ilgāku laiku. Oh well. |
|
jan09 |
8:23p | bk bober kurwa https://www.la.lv/foto-video-satrau /FB jau gadiem ir tematiska grupa |
|
dienasgramata |
1:52p | no noklausītajām sarunām: Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju": - Vai viņa sēž mūsu pusē? - Jā? - Vai tā zilajā žaketē? - Nē. - Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi? - Nē. - Vai viņai ir tumši mati? - Jā. |
|
lavendera |
9:41a | Mākslīgais intelekts varētu iznīcināt cilvēci līdz desmitgades beigām. Lūk, simptomi: https://www.tvnet.lv/8548070/openai-mak |
| Thursday, September 17th, 2026 | ||
|
prtg |
10:34p | The Power of the Dog (2021) |
|
scorpse |
7:41p | Pa reizei, kad mūsu tēta nav mājās, mēs ar bērniem ar rokām ēdam spageti ar sarkano maltās gaļas mērci pa taisno no galda. Tas, jāatzīst, nav tik šmucīgi kā varētu šķist - galdu no sākuma notinam ar pārtikas plēvi, tad ar foliju un visbeidzot katram šķīvja vietā ir viens cepampapīra gabals. Man ir pilns instagrams (un feisbuks, un pinterests) ar ļoti daudziem vērtīgiem un mazāk vērtīgiem bērnu audzināšanas (un sevis audzināšanas) tipiem un trikiem, sākot no neordinārām plastilīna idejām līdz padomiem, kā izaudzināt pusaudzi, kas uzticas vecākiem. Un, nē, es nedomāju, ka tas viss ir lieliski un pareizi, bet tā nu es daru - visu ko pieseivoju, lai nekad vairs neatcerētos. Bet šito es neaizmirsu un relatīvi drīz pēc tam, kad es šo ideju - šļakstīgu makaronu ēšanu ar rokām no galda, jo tas, redz, ir kaut kas aušīgs un neparasts, ko darīt kopā ar vecākiem un kas radīs paliekošas atmiņas un jautrību, un vispār nebūs rāmjos, jā, ieraudzīju un tātad neaizmirsu, un piedāvāju bērniem itin drīz. Tētīti mēs no šī izslēdzām jau pirmsākumos (neparko nemūžam, viņš tāds ļoti tīrīgi klīrīgs), bet es, kam ir divu bērnu baby-led weaning rūdījums, nebijos nenieka un TJ, tolaik četri gadi, šo uzņēma sākumā ar neizpratni, bet vēlāk ar sajūsmu. Arī šo reizi iniciēja TJ (pieci gadi), bet KT (divi gadi), īsi pirms vakariņām uzzinot, kas plānā, sāka jo gauži raudāt un kliedza: "Dakšiņu! Dakšiņu! Ēdīšu ar dakšiņu!!" Tā nu mēs ar TJ gardu muti sūcām iekšā mutē makaronus pa vienam, visādi smulējāmies un smējāmies tik ļoti, ka viņš, protams, beigās pievienojās un dakšiņu kaut kur nozūmēja un ēda vien ar rokām. Nākamreiz grasāmies sarūpēt tos 70 cm garos spageti no Lidla, lai var šo pasākumu pacelt |
|
prtg |
7:21p | Šī ir līdz panikai nodrāzta tēma, bet laikam jau jāgatavojas prasībām atzīt laulības ar MI un starp MI, MI pārstāvniecībai valstu parlamentos un ministrijās, kā arī MI eitanāzijai, kad "tas" pārmērīgi sagurs vai "sajutīsies" nesaprasts un pār mēru ierobežots izvēlēs. Ticu, ka būs sektanti, kas bērēs raudās pa īstam. |
|
ulvs |
5:06p | Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis. Tavs prāts tev saka: “Tu esi brīvs no piesaistēm!” Un tu uzreiz, bļaģ, vari zelt. |
|
citaantonija |
1:58p | Atrasts (mašīn)tulkojumā Planētu maisīšanas katli. |
|
au |
12:02p | es katru dienu domās ierakstu vienu divus cibas postus. tā ir kaut kāda ļoti dziļi iesakņojusies sajūta - domāt cibiski. man ir laima slimība, sestdien skriešu pusmaratonu, šķiet, vissliktākajā sagatavotībā, kāda man ir bijusi, darba daudz, bērniem visiem dažādas intereses un tikšana tām līdzi kļūst loģistiski izaicinoša. kā diviem pieaugušajiem paspēt vienlaicīgi uz trim vietām? nu jau mēs to mākam. darbs ir ļoti intensīvs, jūtu, kā skrienu visam pa priekšu, nesavācot aiz sevis neko. būs grūti pēc tam piņķerēt vaļā, bet vaļas visu kārtīgi darīt šobrīd nav. gribas saulītē un smiltiņās - kaut kādā karību jūrā. katru reizi, ka aizeju uz nodarbību infrasarkano staru siltumā, kā aizveru acis - uzreiz esmu vjetnamas pludmalē. vienā konkrētā vjetnamas pludmalē. un es esmu bijusi daudzās un dažādās vispasaules pludmalēs, bet tas infasarkano staru tiešais karstums ved tikai uz vjetnamas atmiņu kastītēm. |
|
citaantonija |
2:43a | Pēters Handke. Bērnības dziesma Kad bērns bija bērns, viņš gāja, vēcinādams rokas, viņš vēlējās, lai avots būtu upe, lai upe būtu straume un lai šī peļķe būtu jūra.
Kad bērns bija bērns, viņš nezināja, ka ir bērns, viss bija apdvēseļots un visas dvēseles bija viena.
Kad bērns bija bērns, viņam nebija viedokļa, nebija ieradumu; viņš bieži sēdēja, sakrustojis kājas, atvilka elpu pēc skriešanas; viņa matus rotāja cekuls un viņš netaisīja grimases, kad tika fotografēts.
Kad bērns bija bērns, bija laiks jautājumiem: kāpēc es esmu es, nevis tu? Kāpēc es esmu šeit, nevis tur? Kad sākās laiks un kur telpai ir robeža?
Ja ir zināms, ka ir cilvēki un ir ļaunas lietas: vai Ļaunums eksistē? Kā tas var būt ka es (kas esmu es) nebiju pirms tam, kad es sāku būt? Un kā tas var būt, ka kādudien es (kas esmu es) vairs nebūšu, kas es esmu?
Kad bērns bija bērns, viņš aizrijās ar spinātiem, pupiņām, ar rīsu pudiņu un sautētiem ziedkāpostiem, un to visu viņš ēd arī šobaltdien, un ne jau tāpēc, ka “tā vajag”.
Kad bērns bija bērns, viņš reiz pamodās svešā gultā, un reizi pa reizei dara tā vēl arvien. Tolaik daudzi cilvēki viņam likās skaisti – nu tikai daži, un arī vien laimīgas sagadīšanās pēc.
Viņš bija skaidri iztēlojies, kāda ir Paradīze, un tagad ik pa brīdim saprot, ka viņam nebija ne jausmas par Neesamību, un, to, saprotot, viņam allaž jānodreb.
Kad bērns bija bērns, viņš aizrautīgi rotaļājās; arī tagad viņš rotaļājas tāpat, bet tikai tad, ja šīs rotaļas nozīmē darbu.
Kad bērns bija bērns, viņš varēja paēst, notiesājot vien ābolu vai šķēlīti maizes, un arī tagad tas ir tāpat.
Kad bērns bija bērns, ogas piepildīja viņa plaukstas tā, kā tikai ogas to var, un arī tagad tas ir tāpat; svaigi valrieksti mēli padarīja raupju, un arī tagad tas ir tāpat; katra kalna virsotnē viņš ilgojās pēc vēl augstāka kalna un katrā pilsētā viņš ilgojās pēc vēl lielākas pilsētas, un arī tagad tas ir tāpat; viņš ar sajūsmu sniedzās pēc ķiršiem galotnes zaros un arī tagad viņam piemīt šī sajūsma; viņš bija kautrīgs pret svešiniekiem un arī tagad tas ir tāpat.
Kad bērns bija bērns, viņš ielaida nūju koka stumbrā kā šķēpu. Tā dreb tur vēl tagad. Atdzejojis Toms Treibergs |