Tu aizmirsi, ka kristietība nemēģina uzspiest ienākumu pārdali un iekļaujošu empātiju durkļa galā - kas ir kreiso galvenais princips.

Jā, marksisti šo ideju pārņēma un realizēja totalitāri.
Es domāju, ka vietējiem galēji kreisajiem tas nav dīlbreikeris, ja ir vismaz kaut kāda nodokļu progresivitāte.

Par ko tu runā? Arī tādās socdemokrātijās kā Norvēģijā pārdale taisnīgākas, sociāli iekļaujošākas un vienlīdzīgākas sabiedrības labad notiek "durkļa galā". Kā redzi, speciāli lietoju pēdiņas, lai norādītu, ka durklis šeit ir metafora piespiedu vai dažāda veida valstiski un centralizēti īstenotu spaidu mehānismam, kurš marksismā, skandināvu socdemokrātijās, Latvijas Progresīvo partijā (un vēsturiski LSDSP), pie maoistiem, trockistiem, demokrātiskajiem sociālistiem un woke vai #BLM aktīvistiem (rasu komunisma, islamo-komunisma) un ekofeministēm izpaužas kā viens princips - piespiest sabiedrību būt kā jēzuliņiem. Or else! Ja neesi jēzuliņš ar čegevaras kreklu un pozitīviem iekļaušanas, saprašanas, pieņemšanas vaibiem, tad kreisums paredz pār tavu galvu novelt visu valsts disciplinējošās mašinērijas spēku. Esi vienlīdzīgs, devīgs, pārdalošs, dāsns, OR ELSE! Jēzus nekur neko tādu nesaka. Viņš saka, kur ir tava manta, tur ir tava sirds, un ka tu nevari būt divu kungu kalps, un ka Viņa valstība nav no šīs pasaules. Viņš neko nesaka par valstiski īstenotu piespiedu sociālo integrāciju, vienalga, vai burkāna vai pātagas metodi. Vēl vairāk - ja abstrahējamies no visas kristietības nonivelēšanas līdz banālam un modernizētam evanģēliju (ie)lasījumam, un, ja lasām v i s u s Rakstus kā veselumu, tad redzēsi, ka arī Sīnajā dievišķi pavēlētā sociālā ētika Israēlam nav nekāds sociālisms, kaut arī ir skaidri nolasāma YHWH rūpe par nabagajiem, parādniekiem un kaut vai minimālu sociālo provīziju (vienlaikus stipri sargājot to, ko šodien sauktu par privātīpašumu, kas, protams, VD un JD ētikā ir visai nosacīts un atvasināts jēdziens, jo visa zeme, īpašumi un manta patiesībā pieder Tam Kungam, nevis indivīdam, saimei, ciltij, valstij, kopienai vai sabiedrībai).

Es gan neteiktu ka grupējumu "mākslīgi sašaurināti" Jēzus tomēr bija Dievs un viņa zināšanas kā visas pretrunas atrisinās pārsniedz mūsējās. Viņš arī nedarbojās politikā un nav mums atstājis vadlīnijas šajā jomā. Tik daudz, ka viņa laikā Romas politika bija konservatīva un viņš neplānoja to gāzt vai mainīt likumus. Tikai ārkārtīgi aizkustinošā veidā mīkstināt kādas sekas individuālā personīgā līmenī pie konkrētiem cilvēkiem.

Nevis bija/ir dievs bet kristiešu reliģijās tioek uzskatīts ka bija/ ir dievs. Bet citādi viņš bija jūdaistu disidents ar uzsvaru uz nevardarbīgu pretošanos, tika represēts no toreizējās organizētās reliģijas darboņiem, ļoti tipiska situācija. ne viņš pirmais ne pēdējais kurš nostājas pret oficiālo baznīcu un tiek nobendēts par to.

Nu, vismaz nodokļus aicināja nomaksāt, bet arī būt sociāli atbildīgam par atraitnēm un bāreņiem. Tā ka, pat ja individuālā līmenī, tās tomēr ir valstslietas.

Tas gan. Bet valstsvīram būs ne tikai jāaicina maksāt, bet jānosaka, kādi un cik lieli būs nodokļi,kam tiks virzīti. Par sociālo budžetu nevar saprast, vai labāk ļaut tikai līdzcilvēkiem darboties, vai tomēr arī no valsts kko vajag.

Te visiem trūkst dievišķās godības, tāpēc sociālās iemaksas jāatstāj.

Kāpēc? Kur pie Jēzus tu dzirdi, ka sociālās iemaksas (institucionalizēta liekulības, paštaisnuma, farizejisma, elkdievības un zagšanas paveids) ir jāatstāj? Jēzus taču tev saka: esi samarietis savam sasistajam, ceļmalā izmestajam tuvākajam. Tu bez valsts pātagas nespēj atvērt sirdi ubagam?

Kam, kuram viņš aicināja būt sociāli atbildīgam par atraitnēm? Cēzaram? Hērodam? Centurioniem? Tu dzīvo kristīgā valstī? Vai tavu valsti vada Dieva bērni, kuri ir atdzimuši no augšienes Svētā Gara spēkā, pateicoties Kristus izlietajām pestījošajām asinīm, kuras noslaucīs visas asaras no vaigiem un kuras uz nabagu, atraitni, bāreni un vareno apceltu grūtdieni sauc: "nāciet pie Manis visi, kuri esat apgrūtināti un sociāli apspiesti, es jūs gribu atvieglināt?"