rūsganais sprakšķis

izlasīju Unpija vakardienas jautājuma atbildes un kārtējo reizi saskumu par to,ka tik vēlu daudz ko savā dzīvē sāku un tik maz esmu eksperimentējusi.

man nav bijuši zili, lillā, balināti, dredaini vai daijebkādi interesanti mati un nevainību arī zaudēju 23 gados.
kas ta vispār par dzīvi???!

diena,kad saņem NīN paziņojumu laikam ir viena no retajām,kad es baigi nepriecājos par sava dārza izmēŗu
lai gan arī, tikai tāpēc,ka februārī vēl neko nevar stādīt.

bet - tas būtu netaktiski jautāt - cik jums zeme maksā kvadrātā? es izmeklējos, bet neatradu nekādu pārskatāmu tabulu/karti par kadastrālajām vērtībām Rīgā.

man,lūk, zeme čierī ir 52 centi, zeme zem ūķmājas āgenskalnā - 69 centi. bet tās laikam nav salīdzināmas kategorijas.

p.s. es par NīN dalīts ar m2 runāju

es nudien biju domājusi turēt muti, un visus uzrakstītos,bet neiepostotos komentārus pie sevis. bet, jeibogu, man viss kakls aizpampis, naktī smaku nost,visu dienu rīstos.neturēšu sevī. ( ĻOTI gari, sargies suņi, kož )

( fui. )

es tā nespēlējos!

vakarā, nevarot aizmigt, izdomāju,kā es visu tā smuki uzrakstīšu, viscaur smalki un asprātīgggggi
pienāk diena, pienāk nākamā, un viss nogrimst vēstures mēslainē.

šoreiz tas ir mans neapmierinātais viedoklis ar Liepājas teātri, 1984, Fontainu un bezgaumīgi interjerēto Promenādes restorānu,kura pavārs nezin,kā jāsadala lasis.

( labi, UPD par 1984 )

šitas video

kā Tev šķiet? vai tā ir paša cilvēka atbildība/saklātā gulta/veiksmes un kļūdas,kamdēļ pie viņa vecumdienās bērni brauc vai nebrauc?

es nerunāju par to,cik reizes mēnesī, bet tieši,lūk, Ziemassvētkos. (bet katrs var ielikt sev nozīmīgu svētku dienu,ne visiem Ziemassvētki ir tradīcijas laikam)

uzreiz,pirms kāds atvēzējas,- jā,man nav bērnu un most probably nebūs, suņi vienmēr dzīvos kopā ar mani, vienkārši nepiedienīgi interesējos. jo,ja neskaita tos pāris gadus,kad ar māti bijām uz nažiem, man prātā neienāktu svinēt Ziemassvētkus (un dz.d. ja kas arī) bez viņas. Savukārt, ja viņa atkal sāktu izpildīties kā toreiz, tad viņa sēdētu viena.

eu, nevaig burt drāmu, mkei?

there are people and there are people, biodiversitāte'n'shit

mīunžē,kas te notiek?!?
šitādus visādus cepienus esmu palaidusi strādādama garām

laikam lasīju no nepareizā gala un tagad tikai žagojos,i neko negribas piebilst.

laikam mans sajūsminātais paziņojums,ar kuru vēlējos nākt klajā, tobiš,ka arī līdz mūsu laukiem ir nonākuši kālkāposti un kādā mēs esam sajūsmā, nekur nekotēsies, kamēr no tiem kāpostiem neuzšūšu vismaz bikini.kleitu

gaidot,kad vīrs iznāks no depo, ieraudzīju FB kaukādā pārdotuves grupā pirms 5 min ieliktu postu ar 60to gadu stāv-dakter-lampām, pēc pusstundas mēs, visi tādi līksmi un lampas apčamdījuši, stiepāmies uz mašīnu
vīrs aizstiepa augšu, es ar apakšu paliku gaidīt mašīnu piebraucam

gaidu,lasu cibu, pēkšņi ar muguras smadzenēm sajūtu sev pievērstu uzmanību,kas sāk verbalizēties

garām iet jaunēklis ar gladiolu pušķi (sic!!!) rokā un saka: "foršs skrituļdēlis"

( apakšas kopskats )

vakarnakt Unpija ieraksts mani diktan sabaidīja, jo visai tādai nogurušai un aitas pārskaitījušamies likās,ka tiek māts virzienā personiskā, a izrādās - viņš par flokšiem.

bet es nekautrēšos apgalvot,ka man nudien laksti ļoti iet pie sirds, vasaras sezonā stiepju no dārza iekšā un krāmēju vāzēs.

jāpiebilst gan,ka pēc manas saprašanas lielākajai sabiedrības daļai iztrūkst dajelkādas izpratnes par to, kas ir skaisti grieztie ziedi, ko tas polls arīdzan apliecina.

then again, tas, ko es redzēju spānijās - tur laikam vispār nav cilvēku,kas runātu grieztos ziedus. apstādījumi - jā, burvīgi. bet tas, ko puķu bodes met pakaļ ... lai dies stāv klāt tam,kas iedomātos man ko taāādu atnest. tad jau labāk desu.

(jā, es esmu drausmīgs fašists uz puplakšiem, man ir nesatricināma pārliecība par savu izsmalcināto gaumi. bet labi,ka cibai puplakši vienalga,kaškis nesanāks)

mīļā ciba

ne viss,kas izklausās,kā problēma, patiešām ir problēma

estaču pajokoju par tām olām, tas tiešām ir kautkas,kam varu pārkāpt pāri,ja otram tas sagādā prieku

tobiš, sākās no rīta, bet ir jau iestiepies dienā

lasu, nenopriecāties

bet pēc tam ielīdu komentāros ielinkotajā cosmo diskusijā.

un tagad hujeju un hujeju, pardon mai frenč.

čo ta bija aizmirsies, cik daudz stulbu cilvēku uz pasaules, kas nespēj divus vārdus bez kļūdām uzrakstīt, toties viņiem ir Viedoklis.

iešu iztīrīt wc. lai jums jautra sestdiena!

mufs dura, jo grib lai visi viņu apbrīno par to, ka viņa dara visu, bet visu darīt vloms un pārējie viņu vnk sāk jāt.

absolūta taisnība.
bet kā man savādāk būt, karmas punktus gluži nepārskaitīsi kā eiro bankā, vot tad i barojos no jūsu apbrīnas, nu


ja nopietni, mani reāli besī,kad man saka,ka mani apbrīno vai ko tml, jo tādi cilvēki atrodas arī irl
es rakstu tāpēc,ka es gribu dzirdēt jūsu domas, jo man nav lietderīga viedokļa bērnkopībā.
jo izsijāt graudus no pelavām nav grūti, toties ir jautri.

vienmēr esmu uzskatījusi,ka labāk es emocionāli izvemjos cibā un mājās esmu mierīga kā izslēgts ledusskapis, piedodiet dārgie

vakar redzēju unpija bikšturus. uz ielas.
nezinu,vai tas bija modes blogera lepnums vai mans šarms, bet viš izģērbās līdz bikšturiem pie pirmā pieprasījuma.

vispār šausmīgi dīvaini, es esmu pieradusi staigāt pa ielām nekad nevienu paziņu nesastopot, vēl arvien nevaru atgūtiesno šoka.

es esmu šausmīgi piekususi
lokāli - no šķūņa krāsošanas, globāli - no remonta

un dusmojos uz cibu, kur pēdējās nedēļas laikā ir kaitinoši daudz ieraksti
a) par maziem bērniem (man nepatīk mazi bērni, bet tas ir temats, kur man neceļas izteikties, jo labi zinu,ka frontes katrā pusē šauj neklausoties)
b) par to otru tēmu

un man nav,ko lasīt.

nesaprotu

es tika neskaidri izsakos, jeb tomēr visiem liekas,ka jāliek sava olekte klāt un savādāk nemaz nevar būt?

Lielais Cibas Dievs

lūdzu, dari tā,lai cibā uzveidojas kāds milzu cepetis,vēlams tāds,kur es arī varētu kādu pagali ar kāju paspārdīt.

man ir iztukšītis galīgākais iestājies, pastrādāt nevaru, stundas jāatsēž, mirstu kā sekundes rāpo atmuguriski galvā. vismaz būtu kāds neproduktīvs veids,kā izciest pēdējos metrus.

Unipija veģetējiens nelīdz,man šķiet,ka tā tēma ir līdz mielēm apzelēta.

tūkstots un vienas nakts pasakas, šodien, šeit un tagad, šis ieraksts, vienstūkstotspirmais

re,kā esmu aizrakstījusies.

mīļie draugi, jūs esiet LIELISKI, man jau griežas galva un ņirb gar acīm no padomiem, receptēm un linkiem uz vēl receptēm

lielumliels PALDIES!

jo galvenais jau,ka sapratu to,kas visiem citiem bija skaidrs,ka neba esmu saskārusies ar man vienai unikālu problēmu,un,ka tas viss ir pavisam elementāri risināms, vajag tikai rakt!