jūtos kā tai teicienā par cīkstēšanos ar cūku un nošmulēšanos ar mēsliem.
nekad laikam nevienu cibas fleimu nebiju ņēmusi tik personīgi, nekad vēl cilvēku stulbums, paštaisnums un nevēlēšanās dzirdēt nebija tik ļoti aizskāris.
pareizi vien ir,ka šeit neko par TO nerakstu. skaidrs tač,ka jūs visi ziniet visu labāk, sūds ar maniem kinoloģijas kursiem, apmācības semināriem, treniņnometnēm, galvenais taču piekārt birku, pohuj, ka runāju tikai par sevi un nevienu neaicināju darīt kā es, pohuj kā ir patiesībā, galvenais,ka nu tač nevar zināt kautko labāk par jums, pat ja tā ir tāda sūda kategorija kā lopi
nē,un es nerunāju par Unpiju,bet pārējiem dirsējiem. jā, jums, tik ļoti pareizajiem.
bet man vispār sāpe sakrājusies, katru dienu ar velosipēdu mēģinot nenosisties vismaz pāris cilvēki konkrēti kautku uzdirš. uz veloceliņa. un tad uzbrūk suņiem, SUŅIEM, JA!!!
Un vispār, ja par bērna un vīra audzināšanu vēl varētu strīdēties :D, bet vot par to, ka tu esi kruta, īsta, laba suņu saimniece, man nemazākās šaubas nav un būt nevar. :)
pie Unpija sākās
un Tevis teiktais man ir saprotams, es taču zinu,ka es pārkāpju likumu, bet jūs neviens neziniet, vai tas vispār rada kādam sarežģījumus - which i do not!
mani aizskāra brēkšana par to,ka es eju bez pavadas, kaut neviens taču man nav pa ielu pretī nācis un izņemot Tevi pat nezin cik un kādi suņi man ir.
to nenormālo naida vilni es nespēju sagremot
(un pēkšņi arī tu, kā izskatās, sacepies - kaut kas cibā šodien ir sprādzi (un ne nomirījušā ziņā, bet gan gaisā)... )
Vari tik stāvēt un taisnoties, ka ar "tiem, kas..." tev ir ļoti maz, vai pat nekā kopīga, taču ar katru izdvesto zilbi tiec aizvien dziļāk ierauts tajā šļurā.
Atliek tik mācīties neņemt galvā. man pašai pagaidām nesanāk.