rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
tā jau es esmu diezgan apmierināta ar savu nesabiedrisko dzīvesveidu, vienīgi pavisam reizēm sanāk tā stulbi, piemēram, rīt nudien gribētos aiziet sieviešgājienā, bet kā tad tu lai tā ej, nevienu nepazīdams? piestāties maliņā vai? nemaz nerunājot par to,ka tas tomēr būs pūlītis, ar cilvēkiem.
  • O jā, es arī bieži par to domāju. Ja neaizgulēšos, varam satikties pirms tam un iet kopā neērtā klusumā.
    • Tas tak būtu vēl briesmīgāk, man būtu jāuztraucas arī par to, ko Tu par mani padomāsi
      ( es zinu, kā tas izklausās; bet, ja nekur nav jāiet, tad problēmas nav, lol)
      (Un man nudien gribētos, bet tad toč rīt piemestos migrēnas un kas vel. E)
  • nāc! tieši tā arī var darīt, vnk piestāties maliņā. nu, vai paņemt kādu plakātu un ierušināties pašā vidū! jo lielāks pūlis, jo labāk, šai gājienā īstenībā ir milzīga nozīme tam, ka people simply show up
  • Tas katram, protams, atšķiras, bet tur parasti ir tāds foršs pūlis, kas neliek justies neērti vai lieki.
  • un tieši pie maliņā paslēpušamies pienāks žurnālisc un filmēs un intervēs ;-]
  • Normali - es, piemeram, eju viena un stavu viena - vietas tur daudz.
  • Man līdzīgas izjūtas, bet saņemšos un iešu.
  • Kāda ir Tava motivācija ier? (tīri interesanti vnk, jo man tādas nav)
    • *iet
    • ilgi domāju,kā noformulēt

      laikam visprecīzāk būs lakoniskais - man nepatīk sajūta,ka "nav godīgi/taisnīgi".
      un mani tāda sajūta pārņem pārāk bieži

      • nevis pret sevi personīgi,bet pret sievietēm , īpaši tām,kas atļaujas runāt.

        man iekšā viss vārās,kad kāds prasa "ko var ņemties"
        piemēram, mans vīrs pirms vairākiem gadiem.
        es viņam pajautāju,vai viņš zin,kad eiropā sievietēm tika piešķirtas fakin-elementāras balsstiesības.
        kopš tā laika viņš pieraujas.
Powered by Sviesta Ciba