es šodien vietējā rimčikā noskatījos kā sievietei ratos histēriski raud zīdainis, kuram acīmredzot ir daudz par karstu, un ar savu ķiparu uz rokām ļoti ātri tinos prom. realitāte ir diezgan atšķirīga katram indivīdam, bet...
jā, protams, no malas VISIEM vnm ir VISlabāk pasakāms, kāpēc zīdainis raud, un ko ar viņu māte dara nepareizi, un ko vajadzētu/nevajadzētu darīt. Labi, ka devies prom. Ja man šitā kāda/s sāktu mācīt, ka bērnam redz par karstu/aukstu vai tml. šķiet "pie dirsas" būtu vispozitīvākais teiciens, ko tādam cilvēkam veltītu.
labi, labi, miers virs zemes un cilvēkiem prāts. protams, ka sitācijas ir dazādas, bet ja man bērns histēriski raudātu pa visu veikalu jau 10 min., es viņu visnotaļ paņemtu rokās, lai nomierinātu.
Un pēcāk tu iespējams visnotaļ stieptu viņu uz rokām līdz mājai dažus kilometrus stumjot vēl tukšus ratus, jo atgriezties ratos šis vairs negribētu. Tai pat laikā bļaujošs ratos jau pēc 2min būtu ārpus veikala un mierīgs. Bērni ir dažādi un katra bērna mamma labāk zin, kā būs labāk viņas bērnam. Pat ja apkārtējiem liekas, ka viņi zin labāk pirmo reizi redzot konkrēto bērnu.
Tēvi iespējams jēdz. pie saviem bērniem. Man ir 4 bērni un es varu apgalvot, ka katrs bērns veikalā taurē dēļ saviem iemesliem un katram bērnam var būt cita pieeja šādās situācijās, kas der vienam tas galīg neder citam. Tāpēc visādiem gudrajiem no malas labāk vienkārši paklusēt un domāt par savām rūpēm. Arī viens 'pie dirsas' bez situācijas zināšanas ir štrunts, rupji gan bezgala pret savu bērnu. 'man vienalga' būtu pilnīgi normāli, nevajag no vienas dzirdētas frāzes pūst ziloni.
es nekādā gadījumā negribēju izraisīt šāda virziena diskusiju. kā mēs visi labi zinam, man nav bērnu, nebūs un es ļoti cenšos savu viedokli paturēt pie sevis jautājumos par bērnu audzināšanu.
šī situācija man sāpīgi iesita pakrūtē. tā nebija šī viena frāze, kā mazrajona maksimā, mēs tur visi mīcijāmies pāris minūtes... nē,es laikam nemāku aprakstīt tā,lai neizklausītos,ka tiesāju. vienkārši tā ģimene - tur bija vēl arī tēvs, vecāks, bet tikpat pelēks, dzīves nomocīts kā māte... un tas puika - es viņu,pirms šī sarunas fragmenta, lūdzu paiet malā,lai tiktu pie stenda - viņš tur stavēja tāds slapjš izlijis, un absolūti koncentrējies uz māti, vispār uz mani nereaģēja...
tas viss bija par to,ka es kārtējo reizi aizmirstu, cik ļoti man šai dzīvē ir paveicies.
Sorry par piespamošanu, es jau zināju, ka tādas lietas nav ko spļaut ārā. Patreiz guļu blakus savām pirmajam un ceru ka vēl kādu kāpostlaukā atradīšu. Un par to paveikšanos piekrītu par visiem 100%
100% piekrītu. Pie tam zinu, ka mana vispār ļoti reti mēdz raudāt NEhistēriski. Lielākoties izkalusās it kā kā minimums bērns būtu vai nu jau izcepies (jo momentā kā sāk ķērkt paliek sarkana), pa pusei nomiris badā (2h pēc pēd. barošanas!!) vai kā minimums viņai kāds ādu vilktu pār acīm nost..
A ja par tēmu, td nu jā - nekomentēšu- nezinu sistuāciju. Mufs redzēja labāk/vairāk, bet nu arī noteikti nezina visu un var tiešām priecāties, ka savu bērnu audzināšana iet secen :) Man agrāk šķita, ka tas ir vieglāk.. :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Labi, ka devies prom. Ja man šitā kāda/s sāktu mācīt, ka bērnam redz par karstu/aukstu vai tml. šķiet "pie dirsas" būtu vispozitīvākais teiciens, ko tādam cilvēkam veltītu.
protams, ka sitācijas ir dazādas, bet ja man bērns histēriski raudātu pa visu veikalu jau 10 min., es viņu visnotaļ paņemtu rokās, lai nomierinātu.
atgriežamies "pie dirsas"
Man ir 4 bērni un es varu apgalvot, ka katrs bērns veikalā taurē dēļ saviem iemesliem un katram bērnam var būt cita pieeja šādās situācijās, kas der vienam tas galīg neder citam. Tāpēc visādiem gudrajiem no malas labāk vienkārši paklusēt un domāt par savām rūpēm.
Arī viens 'pie dirsas' bez situācijas zināšanas ir štrunts, rupji gan bezgala pret savu bērnu. 'man vienalga' būtu pilnīgi normāli, nevajag no vienas dzirdētas frāzes pūst ziloni.
šī situācija man sāpīgi iesita pakrūtē. tā nebija šī viena frāze, kā mazrajona maksimā, mēs tur visi mīcijāmies pāris minūtes... nē,es laikam nemāku aprakstīt tā,lai neizklausītos,ka tiesāju. vienkārši tā ģimene - tur bija vēl arī tēvs, vecāks, bet tikpat pelēks, dzīves nomocīts kā māte... un tas puika - es viņu,pirms šī sarunas fragmenta, lūdzu paiet malā,lai tiktu pie stenda - viņš tur stavēja tāds slapjš izlijis, un absolūti koncentrējies uz māti, vispār uz mani nereaģēja...
tas viss bija par to,ka es kārtējo reizi aizmirstu, cik ļoti man šai dzīvē ir paveicies.
Patreiz guļu blakus savām pirmajam un ceru ka vēl kādu kāpostlaukā atradīšu.
Un par to paveikšanos piekrītu par visiem 100%
A ja par tēmu, td nu jā - nekomentēšu- nezinu sistuāciju. Mufs redzēja labāk/vairāk, bet nu arī noteikti nezina visu un var tiešām priecāties, ka savu bērnu audzināšana iet secen :) Man agrāk šķita, ka tas ir vieglāk.. :)
vaine?