rūsganais sprakšķis

saķerei ar realitāti

rūsganais sprakšķis

saķerei ar realitāti

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
- mamm, es gribu...
- man pie dirsas,ko tu gribi, LIEC MAN MIERU

~10gadīga puikas saruna ar mammu rajona maksimā
  • es nekādā gadījumā negribēju izraisīt šāda virziena diskusiju. kā mēs visi labi zinam, man nav bērnu, nebūs un es ļoti cenšos savu viedokli paturēt pie sevis jautājumos par bērnu audzināšanu.

    šī situācija man sāpīgi iesita pakrūtē. tā nebija šī viena frāze, kā mazrajona maksimā, mēs tur visi mīcijāmies pāris minūtes... nē,es laikam nemāku aprakstīt tā,lai neizklausītos,ka tiesāju. vienkārši tā ģimene - tur bija vēl arī tēvs, vecāks, bet tikpat pelēks, dzīves nomocīts kā māte... un tas puika - es viņu,pirms šī sarunas fragmenta, lūdzu paiet malā,lai tiktu pie stenda - viņš tur stavēja tāds slapjš izlijis, un absolūti koncentrējies uz māti, vispār uz mani nereaģēja...

    tas viss bija par to,ka es kārtējo reizi aizmirstu, cik ļoti man šai dzīvē ir paveicies.
    • Sorry par piespamošanu, es jau zināju, ka tādas lietas nav ko spļaut ārā.
      Patreiz guļu blakus savām pirmajam un ceru ka vēl kādu kāpostlaukā atradīšu.
      Un par to paveikšanos piekrītu par visiem 100%
Powered by Sviesta Ciba