eskperiments izgāzies
šodien brokastīs apēdu nevis augļus, bet sēklu maizi ar avokado un olu.
ir 10.13 un pēc dažām minūtēm es noteikti atkal izslēgšos, ekseļa rindiņas jau griežas kā zvaigznes gar acīm.
ehh, es tiešām biju bezgala cerējusi,ka tas varētu palīdzēt. šon dikti daudz darba, jūtos kā abzolūts idejots.
ir 10.13 un pēc dažām minūtēm es noteikti atkal izslēgšos, ekseļa rindiņas jau griežas kā zvaigznes gar acīm.
ehh, es tiešām biju bezgala cerējusi,ka tas varētu palīdzēt. šon dikti daudz darba, jūtos kā abzolūts idejots.
es jau pusotru gadu, ja vien tiešām nav jāapēd kas cits, kas vienkārši jāapēd, (nu, un brīvdienu brokastis mēdz atšķierties) brokastīs patērēju auzu pārslas ar sēklām un riekstiem, vienkārši aplietas ar karstu ūdeni. reizēm ap 2iem dienā atceros, ka vajadzētu paēst, bet tā vispār enerģijas ir gana.
pasties apakaļ, vakar žēlojos un man teica,ka mož augļi vainīgi
bet laikam vainīgs ir tomēr mans pūcisms vulgaris. miegu ciet un viss.
Btw nevar būt, ka vnk birojā par maz gaisa? Mums iepriekš tā ir bijis, ka ventilācija izrādās nestrādā vispār un attiecīgi vai nu vislik jātur logs vaļā (baigais "prieks" ziemā) vai arī tiešām visi smok nost.. Jutīgākie ātrāk..
Ā - vēl esmu dzirdējusi, ka tā esot (un arī man tā dažkārt ir) - ka trūkst gluži elementāri šķidruma. Ķip izdzeru kādu puslitru ūdens un visi miegi pāriet...
Kgan lūziens/nogurums, u.tml. man tāpat nāk ap kādiem 15:30-16iem - bet man tas tā ir gandrīz jebkurā gadalaikā, jebkuros apstākļos, darbā/mājās - vienalga, principā cik sevi atceros. Un ap 17iem pāriet (un es esmu dzimusi 17os - lai arī cik tas nebūtu dīvaini).
gaisa skaidrts,ka nav, bet tur īsti neko nevar darīt.
dzert papildus kafijām ūdeni es biežāk atceros,kā neatceros, nelīdz.
pēcpusdienās man nekādi miegi nenāk.
hū iz glikēmiskais indekss un kā līdz tam esmu nodzīvojusies...
nekad neesmu ēšanu saistījusi ar miegu.
Re: hū iz glikēmiskais indekss un kā līdz tam esmu nodzīvojusies...
Re: hū iz glikēmiskais indekss un kā līdz tam esmu nodzīvojusies...
Re: hū iz glikēmiskais indekss un kā līdz tam esmu nodzīvojusies...