Krīzes
2008. gada krīze Latvijā tika atrisināta ļoti efektīvi. Tā vismaz to pasniedza Dombrovskis, tika pat izdota grāmata par šo veiksmes stāstu. Šodien mēs jau diezgan daudz zinām par šī "veiksmes stāsta" negatīvajām blaknēm. Izskatās, ka pamatrisinājums - mehāniski griezt izdevumus - nebija optimāls.
Nupat tviterī manīju, ka cilvēki šēro kaut kādu rakstu angliski par Latvijas drosmīgo un veiksmīgo Covid-19 apkarošanu. Atļaušos izteikt minējumu, ka ilgtermiņā atkal atklāsies, ka Latvijas pieejai bija nepiedodami lielas negatīvās blaknes.
Publika tā vien gaida, ka es izteikšu salīdzinājumu ar Zviedriju? Lūdzu. Paskatieties, kā Zviedrija tika ārā no tās pašas 2008. gada krīzes, ko viņi darīja, un kāds bija rezultāts. Un tad paskatieties, ko viņi tagad dara Covid-19 sakarā. Atļaušos izteikt minējumu, ka ilgtermiņā Zviedrijas pieeja atkal izrādīsies labāka.
Te krietna daļa lasītāju jau droši vien konstatē, ka es esmu arogants un pašnāvniecisks zviedru aizstāvis. Tāpēc te nu būs vēl pēdējā piebilde. Es esmu izteicis tikai un vienīgi minējumus. Var jau būt, ka es kļūdos. Bet kļūdās arī Toms Bricis savās laika prognozēs. Nebūsim fanātiķi. Šis ir lielo neskaidrību laiks, to ir vienkārši jāpieņem. Kas savukārt netraucē drusku pareflektēt par esošo, bijušo un gaidāmo.