2008.g. matus vēl neviens neplēsa, jo tika novembrī sūdu būšana uzstartējās.

Un nevajag te visu novelt uz indivīdiem. Jā, es arī diezgan ok izkārpījos cauri, bet man tobrīd nebija ne sievas, ne bērnu. Un arī hipotekārā nebija (nav vēl joprojām, hahaha).

Tas, ka cilvēki simtiem tūkstošos emigrēja un neatgriezās, ir ļoti liels mīnuss. Tāpat arī tā nevienlīdzība, kuru griešana un taupīšanās radīja, ir ļoti liels mīnuss, un tas nav ne tuvu izlabots.

Nezinu, vai tiešām bija prātīgi, piemēram, pamatīgos apmēros griezt Latvijas Radio budžetu. Es tur tobrīd strādāju, un situācija bija tiešām dramatiska, vienu brīdi pat tiešām tika apspriesta bankrota iespēja.