Šugā faiv
 
4.-Mar-2021 01:37 am
Šeit man būs jāpadalās ar kādu ļoti personīgu stāstu, kurš nav intīms, vienkārši tas ir kas tāds, par ko gribētos pastāstīt Cibai kā tādam gadījuma ceļabiedram vilciena kupejā.

Pavisam agros tīņa gados man bija bāls un rudmatains draugs, kurš dzīvoja mājā pretī.
Mēs pavadījām praktiski visu brīvo laiku kopā: braucām pie viņa uz vasarnīcu, ķērām samus strautā, iztēlojāmies ka esam roboti no citas planētas, gājām satikt viens otru uz skolu pēc stundām, tecinājām bērzu sulu, slēpāmies no viņa mātes dusmām un pat slimojām kopā.
Tad atnāca liktenīgais gads, kad man bija jāaizbrauc no bērnības dzīvesvietas un mūsu draudzībai pienāca beigas.
Viņa vecmamma pēc kāda laika uzrakstīja vēstuli, ka, redz, draugs neko neēdot, ir kļuvis gluži dzeltens un ir galīgi jocīgs. Viņa esot izgājusi ārā, atradusi mazdēlu uz soliņa ar dzeltenu seju un dzeltenām rokām. Aizveda uz slimnīcu. Viņai esot lielas bažas par viņa veselību.

Vēlāk, kad atgriezos Latvijā, mēģināju viņu atrast un atradu arī. Viņš mani nepazina, vai izlikās nepazīdam un kad centos uzrunāt gāja projām ne vārda neteikdams.
Vienreiz viņš piezvanīja pie mājas durvīm un pajautāja kaut kādu pilnīgu nejēdzību. Man šķita, ka viņam ir aizbraucis jumts vai viņš ir sanarkojies un es viņu padzinu projām.
Kopš tā laika neesmu viņu ne redzējis, ne dzirdējis, bet paskat nu, saņēmu Sejasgrāmatas uzaicinājumu. Paskatījos profilu, sapratu, ka kopīgas valodas mums vairs nekad nebūs un te man būs jāliek tam stāstam punkts.
Comments 
3.-Mar-2021 07:11 pm
izklausās skumji
4.-Mar-2021 07:27 am
Tikai mazliet!
3.-Mar-2021 07:14 pm
skumji, bet stāsts.
4.-Mar-2021 07:27 am
Varbūt nostaļģiski - bērnības bezrūpība un dalīts prieks ir jauka pieredze. Bet tomēr, draugs pats izdarīja savas izvēles, dažas lietas nebija mūsu spēkos, tāpēc ir tā, kā ir.
3.-Mar-2021 07:21 pm
mans bērnības draugs tagad staigā pa apkārtni, diedelēdams piecīšus ar visādām pasaciņām, tipa "sieva slimnīcā"...
tā gadās.
4.-Mar-2021 07:18 am
Diezgan labi parāda pareizo lēmumu agrā vecumā un vides iespaida spēku, vai ne.
3.-Mar-2021 09:52 pm
Sērīgi.
4.-Mar-2021 07:26 am
Ne visai. Viss nāk un aiziet.
3.-Mar-2021 10:58 pm
Stāstā pietrūkst skaidrojuma, kas tad ir noticis ar tavu draugu, ka viņš ir kļuvis tāds.

Viens variants jau ir, ka narkotikas. Bet tas dzeltenums liecina, ka varēja būt sabojātas aknas – tātad kāda smaga slimība, kas ietekmē arī smadzenes (kā encefalopātija).

Tāpat ir iespējams, ka var būt arī šizofrēnija.

Tā uzzināšana gan nepadarītu šo stāstu par mazāk skumju, bet kaut kāds closure tomēr būtu.
4.-Mar-2021 12:42 am
Man tieši patīk, ka mēs paliekam nezinot. Kā dažkārt dzīvē.
4.-Mar-2021 07:29 am
Vai ne. Man liekas, ka tā nepateiktā daudzums tieši dara to stāstu smuku.
4.-Mar-2021 09:24 am
Nu nezinu. Ir tūkstošiem līdz galam nepateiktu lietu. Viena vairāk vai mazāk neko daudz nemaina. Interesanti ir tieši uzzināt atrisinājumu kādai no šīm lietām.
4.-Mar-2021 09:29 am
Es nezinu kas ar viņu notika toreiz, kad viņš bija jocīgs, bet tagad viņš, spriežot pēc visa, ir veselīgs jauneklis labākajos gados. Ne pārāk gudrs, ne pārāk vieds, bet vismaz viss pārējais viņam ir normāli.
4.-Mar-2021 07:28 am
Jā, man jau ienāca prātā, ka rakstīt par to, ka izmetu cilvēku ārā, jo viņš izskatījās garīgi slims, būtu nesmuki, bet tas ir tas, ko tolaik darīju. Tagad es to nedarītu, bet tagad ir tagad.
4.-Mar-2021 01:23 pm
Ko gan citu tu būtu varējis darīt? Tas, ka cilvēkam varētu būt piemēram šizofrēnija vai psihoze, jau nekādi nemaina faktu, ka tu ar viņu nevari normāli komunicēt.
5.-Mar-2021 02:55 am
Man tomēr liekas, ka gan ar šizofrēniķiem, gan ar cilvēkiem ar psihozēm ir jākomunicē. Katrs gadījums ir savādāks, bet cilvēks paliek cilvēks un cilvēkam parasti ir svarīga komunikācija ar citiem, neatkarīgi no tā, cik tas cilvēks ir "jocīgs".
5.-Mar-2021 11:14 am
Nu droši vien ar šizofrēniķiem smagā krīzes periodā komunikācija ir lai pasargātu viņus no suicīda vai citas sevi apdraudošas situācijas, varbūt arī lai pierunātu lietot zāles, pārtiku, režīmu utt. Bet pārējās lietas tādā brīdī vienkārši nestrādā. Protams, daudzi ir vieglāki gadījumi, bet nu mēģināt atrast komunikācijas punktus viņu “jocīgumā” parasti nestrādā.
6.-Mar-2021 10:03 am
instinktiem jāuzticas. kas zin ko viņš toreiz nākot gribēja, idejas šķībās smadzenēs var visādas oportūniskas uzpeldēt.
8.-Mar-2021 02:50 am
Piekrītu. No tā lēmuma nekas sliktāk nekļuva, tāpēc tas bija labs lēmums.
This page was loaded Apr 17. 2024, 1:06 am GMT.