Žāvēju pēdējo kurkumas čupu.
Pirms bija lietus sezona un nežuva gluži nekas, ne drēbes, ne kurkuma, ne kas cits.
Interesantā veidā, zeme žuva pa smuko un zālītes bija jālaista lai nenovīst pagalam.

Pa to laiku, runāju ar bijušo kolēģi. Viņš esot no Osakas, kas ir Kansai novada lielākā pilsēta un ar tādu lepnumu stāsta par Kansaja priekšrocībām:
- Mums, saproti, vilcienā katru rītu brauca sieviete, kura nekad nevilka apakšbikses un bija tikai priecīga, ja kāds pačamdās.

Šķiet, ka šajā zemē nepārsteidz jau nekas, tāpēc, domājot par to, ka jāuztur arī tāda veida sarunas viņām raksturīgajā valodā komentēju:
- Oho. Tad jau, laikam, kāds viņai turpat vilcienā arī iešpaktelē, ko?

Kolēģis redzami apvainojies:
- Nu ko tu tādu runā. Mēs, kansajieši, neko tādu nedarām! Jums, edoītiem*, ka tik iešpaktelētu! Kur tu to visu samācījies?

Paliku diezgan savādā neizpratnē par kansajiešu morālo sistēmu.

---

* Edo (Tokijas) iedzīvotāji.