Es jau stiprāk saožu ģeneratīvā AI burbuļa plīšanu un Microslop izgāšanos Operētājsistēmu un MI tirgū. Es to asinskāri un entuziastiski gribu.

Tas brīdis, kad Slopinya Nutella - Microslop Galvenais izpildīblis (CEO), sāk raudāt un teikt cilvēkiem, lai tie beidz saukāt AI vēmekļus par "slop", ir šāda un pārējo pielīdzināmo ībļu beigu sākums. Sākums ir publisks izsmiekls, iztirzājums ir tas, ka arī daļa normiju redzēs, ka pimperatoram nav drēbju, bet kulminācija un beigas - jau tagad daudzi migrē uz Linux, jo Windows ir pārlieta vircas bedre, kas jau 2 pilsētas tālāk smird - ne tikai konceptuāli, bet arī tehniski - prasa neadekvāti daudz resursu.
Linux vēl 5-10 gadus strādās lieliski ar dzelzi, no kura Microslop ir atteicies, paziņojis par nespējīgu. Nespējīgu strādāt ar paviršu kodu, bloat un harmware. Nevis dzelžu resursu lieta, bet Microsoft līkās rokas un Vibe Coding. Linux tikmēr - tērē mazāk, skrien ātrāk... Tavs 5-10 gadus vecais kompis var strādāt vēl tikpat.
Tā dēvētais Mūra likums pēdējos 10 gadus tā kā stagnē. Attiecīgi - pirms gadiem 5-10 ražotais kompis ar Linux tajā nodrošinās gana lielu resursu rezervi, lai kompis ilgi vēl pildītu ofisa un mācību, interneta pārlūkošanas un filmu skatīšanās vajadzības. Izmest labu kompi nav māksla, lai kā arī Microslop un jaunākā sūda neoptimizētā videospēlīte to nemotivētu darīt... ( ... tālāk ... )

Spēcīgi zīmēts, muzikāli baudāmi un saturā/metaforās: kā kulaks pa aci! Ja ir iespējams - silti iesaku redzēt viņus dzīvajā!

https://www.youtube.com/watch?v=_d1AmMt6A9s

Šobrīd manā skaņuplašu vēlmju sarakstā man ir 268 unikāli albumi. Latvijas veikalos no tā visa var dabūt... Nevienu, tāpēc diži pa fiziskajām plašu bodēm nevandos, lai gan tur forši. Bet nu - ko tur meklēt, ja tur īsti nav, ko atrast! Tāpēc prieks par Ģertrūdes ielas eLPee bodi - līdz šim tur veiktā pasūtījuma piegādes cena nav baigi sadārdzinājusi pasākumu un atšķirībā nu vinylla - pasūta un piegādā ātri.

Šodien man dolbī šis teatrālais koncepts un skanējums. Februārī iznāk jaunā plate - redzēs, vai pārējās dziesmas tur līdzi. Ja tur - būs vien jāiegādājas un jāpatur kolekcijā. Līdz šim Puscifer netika klausīts.

https://www.youtube.com/watch?v=NfQb5-NEyr8

Fočēt jaunpamestu rūpniecības objektu: mans labākais antidepresants, radoša "smilškaste", templis un maize garam :)
Arī šoreiz atstāju savas vizītkartes: izfočēto filmiņu kastītes glītās vietās - kaut kur turpat, kur lieku iekšā jaunu. Šoreiz Kentmere 200 un Ilford FP4 Plus 125. Kādam ieraugot šos artefaktus, var rasties jautājumi: kā te nonāca kaut kāda filmiņas kastīte un kāpēc tai derīguma termiņš ir 2027. gads? Ražo vēl filmiņas, vai? Un kāpēc ar filmiņu fočēts, mazohisms, vai? Nē, draugs, bauda!

Šajai vietai mazliet piemīt Rīgas alus noskaņa - kārtīga un jau gadsimtu sena arhitektūra ar interesantiem ražošanas telpu labirintiem. Kaltes un autoklāvi, boksi... Cehi un atdalītas maiņas meistaru būdiņas. Pabradāji un pastudēji vietas vēsturi - pilns dzīvās vēstures izziņas cikls.

Pamešanas gadu telpas pašas bieži pastāsta - atliek vien atrast kalendāru pie sienas. Modernajos laikos - ja objekta dokumenti un drošības norādes pie sienām vaid par kovidnieku, tad arī periods skaidrs - telpās iesaldēta interesanta un sociāli sarežģīta vēstures lapaspuse.


P.S.
Man vienīgajam akūti sāp, ka lielu bijušo rūpnīcu vietā kā likums tiek satupināti tupi tirdzniecības centri? ( ... tālāk ... )

- E?
- Šķita, ka pa Lost Highway esmu klaiņojis.
- Hmmm

Vakarvakara tumsā un salā devos uz plašu bodi pēc emocijas, īsāka RCA vada atskaņotājam un vinila plašu slotiņas. Vajag jaunu un perfekti tādu pašu, lai gan man jau esošā nav nolietota. Kritienā sabuktēta, ģeld nekam, kad kapots lec vaļā pats par sevi, izbirdina pasažierus un čakars būt.

Pārnācu mājās ar Lost Highway plati - nebija.
- O, šis ir labs! Noteica glīša meitene ar maigu balstiņu aiz letes.
- Oh, jā, absolūti! Baigi sen arī neesmu redzējis. Un tūdaļ acīs vēl skaistāka. Nosaucu Nr. un vārdu - došot zināt, kad atnākt vēl.


Uzlieku mājās plati un atskan smaids - tik plaši tas smaida, ka kutina ausis un dvēseli, kā no jauna redzēt, un just perfekti, daudzbalsībā. Un filma? Šķita, ka Lost Highway bija redzēta... Skatos un šķiet, ka varbūt. Tomēr nē. Neatceros. Miglaina bilde un tinīts. Otram čalim gan tāds nav, bet trešais nav informēts - viņam bāla āda, bet otrajam šāviens galvā - pirmais nav informēts

Noskatos, aizeju uz IMDb - stāv devītnieks pirms nez cik tūkstošiem nakšu likts.
Devītieks der, telpa norūca. Paklausīju, bet neko neatceros, kā no jauna atkal pirmā reize vēlreiz. Filmai mierīgi 8/10 un smaidam līdz ausīm - 9.5/10. Pusīte acs nost, jo Rammstein augšas biiik duļķaini tek, kamēr viss pārējais runā skaidri. Spiests secināt, ir grūti sūdzēties.

Neapmaldies! Vai arī apmaldies - vienalga, ja? Dažreiz man

Heh, uzzināju, ka eksistēja šāda lietiņa - īss laika periods (aptuveni 5 gadi) ASV skaņas kino pašā sākumā, kad Holivuda vēl nenodarbojās ar pašcenzūru un rādīja nepieradinātu, tiešu, patiesu un no puritānisma brīvu kino, atspoguļojot reālo dzīvi, tā laika slengu. Šī brīvība jaunajās pļāpājošajās filmās ilga aptuveni no 1929. līdz 1934. gadam. No 35. līdz 68. gadam spēkā bija Heisa pašcenzūra, bet pēc 68. gada ārēja spiediena ietekmē (TV satura pieaugošais reālisms un ārvalstu kino saturs) Holivuda beidza baidīties aplūkot "kontroversiālas tēmas" un neviena neprasīto pašcenzūru aizvietoja ar šobrīd spēkā esošo MPAA vērtējumu skalu. Tikai ārēja spiediena ietekmē.

Kas tad Holivudai tolaik šķita pašcenzējams?
Nepilngadīgu personu seksualizēšana, ekspluatācija aizkadrā un citi mēģinājumi izskaust netīras lietas industrijā? Vai kas krietni triviālāks un cenzūra tikai šaipus ekrānam? Čekoju Wiki:

Totālas Tabu tēmas: ( ... tālāk ... )

Diapozitīvu attīstīšanas eksperimentos, kuros esmu sevi slīcinājis kādus 3 gadus, ir aptuveni apjausts, kurš parametrs ko ietekmē un to savstarpējā mijiedarbība - parausti vienu elementu, pakustās arī pārējie:
- maisīšanas biežums: kontrasts, vidustoņi un hailaiti;
- sudraba šķīdinātāja daudzums: hailaitu spozme un, ja par daudz, melnumu posts - jāpanāk precīzs balanss katrai filmiņai;
- attīstītāja koncentrācija: kontrasts;
- attīstīšanas laiks: attēla gamma, balanss.

Pēc vakardienas tīstiena vadoties, biju šodien nolēmis palielināt šķīdinātāja daudzumu, par 15% samazināt attīstīšanas laiku un maisīt konstanti. Bet tad izdomāju pakonsultēties ar botu un tā ieteikumi man šķiet gana loģiski, lai ziedotu atlikušo filmiņu eksperimentam. Tas iesaka:
- saglabāt veco laiku;
- palielināt maisīšanas biežumu no 60 līdz manis piedāvātajām 30s, lai vidustoņi tiktu pie labas attīstības un hailaiti klārētos nost;
- palielināt sudraba šķīdinātāja daudzumu, lai beigās čista tiktu pie klāriem hailaitiem. Intereanti, ka bots izzīda 0,7g uz 500ml - cipars, pie kura biju nonācis, attīstot citu šī ražotāja filmiņu: Kentmere 100

Tad nu pamēģināšu, moš ko jaunu uzzināšu.
Drošībiņai un vidustoņu bagātībai gan maisīšanu paņemšu ik pa 45s un piedāvāto 0.7g vietā - 0.6g likšu. Čujs saka, ka būs trāpīts :)



EDIT pēc pamēģināšanas:
Bota virziens šķiet uz labo pusi vedošs un labi, ka apšaubīju tā piedāvāto sudraba šķīdinātāja daudzumu, kuru viņš izvilka no Ilford receptes. Lieta tāda, ka, sekojot Ilford instrukcijai vārds vārdā, rezultāts būs pavisam bēdīgs un pārdedzināts. Bet, kritiski vērtējot bota savārstījumus, šis tīstiens ir diezgan tuvu patiesībai! Vien mazliet jāsamazina blāvumu caur īsāku laiku. Nākamreiz pamēģināšu -2 minūtes un izskatās, ka būs zelts! Un tas, cik rezultāts ir labs, ņemot vērā, ka fočēts ļoti nabadzīgos gaismas apstākļos - heh, kaut ko pa šiem gadiem būšu apguvis.

Kentmere 200 izskatās pēc krietnas filmiņas bradāšanai - paceltas gan detaļas aiz loga, gan uz sienas tūdaļ zem tukšā loga - color me fucking impressed! Patīkamais papildfaktors: lētākā filmiņa!
Testi, testiņi! Tie nesāp, kad horizonts tuvojas. Gemini man rādās bik labāks meklējamais un izprotamais par veco Google un sāk būt noderīgs, vai? No AI denial uz acceptance? :)

Fototerapija - kad aizej uz blakus kvartālu pafočēt pamesta objekta piesnigušo interjeru. Hops pāri sētiņai un cibric, cibric telpiņās! Gājēji noskatās un lai jau šiem tiek! Vajag vairāk sniega sirreālākam paskatam, bet tāpat jauki un atmosfērīgi - papildināju logu un gaiteņu sēriju.

Līdu iekšā pa šauru šķirbu, bet izrādījās, ka parādes durvis uzlauztas - apmeklēta lieta un manīts, ka jaunieši tur nereti nolien zaļo kūpināt... Riskē čalīši - jācer, ka dūmošanu praktizē drošajā ēkas galā. Reiz tur eju un skatos - kā Stranger Things čalīši atbraukuši uz objektu pīpot, tikai pie objekta nomestu velo vietā - el. samokrati. 3 balsis, 3 boltiņi.
Šim objektam ar 4 caurbrukušiem stāviem miera nav un nebūs, kamēr to nenojauks. Tas labi, vēl ir laiks tur māksliņu taisīt :)

Trauma - atkal paķēru vēl nefočētu filmiņu, kuras attīstīšana būs jāatkož - patīk čalim slimi, pacietību prasoši izaicinājumi, šķiet. Tikai apnikuši jau, jānoslēdz šī ideja fočēt ar visām pasaules filmiņām, pauzi jāpaņem, citādi totāli vēl izdegšu.
Tagad priekšā dienēšana vannas istabā, lai no Kentmere 200 dabūtu dziedošus melnbaltos diapozitīvus. Un kamerā - tur palika objektā pusizšauta Ilford FP4 Plus 125 filmiņa - krietna manta!


EDIT:
Ik pa laikam nāk prātā doma pamēģināt no savas fočēšanas un attīstīšanas taisīt video - varētu būt niša, bet neesmu pārliecināts, vai to spētu pacelt un, vai es būtu interesants... Process arhaisks, bildes rādītos caur diaprojektoru - tas man pašam skan interesanti, bet Sašam?

Hehe, pieķēra.

Izskatās baigi labā māla animācijas filmiņa - aka Avārijas brigāde jeb Claymation stils. Un pati tēma, un tas, cik smuki uztaisīta. Un kaķis Straume! Straumi arī noslinkoju/aizmirsu un neesmu vēl redzējis :/

Šobrīd depresso nedod fočēt, bet - gan jau, ļauju sev būt un nogaidu. Un, tā kā mans ierastais foto subjekts - pamesti objekti - pilsētā kļuvis par deficītu, jāatrod kas jauns or something. Šķiršanās no dvēseles drauga un sava skatītāja... Bet jā, atnāks pavasaris, tā ir.
Svētīti sezonālie depresņaki, jo tie neiepazīs ilgtermiņa tumsu, kuras dēļ padevušies vismaz 2 man zināmi cilvēki, bet trešais un ceturtais - iet šo ceļu lepni pašdestruktīvi...

https://www.youtube.com/watch?v=mGw_WObqcbI

Kā šodien atceros to piemīstās dvēseles sajūtu, kad MTV uzmeta Metālu - vienkārši kāds puņķains īblis uzvalkā bezceremoniāli izdomāja un izdarīja, nevienam neko neprasot, neuzskatot, ka ir atbildi un atbildību parādā. Metāls vairs nebija ķīpa stilīgs, jo glumjš pidars uzvalkā tā izdomāja. Tā bija pirmā reize, kad uz savas ādas izgaršoju sabiedrību pārvaldošās korporatīvās naudas mašīnas vienaldzību, ka tikai nauda svarīga, ne kultūra, ne principi, ne mugurkauls. Nauda, naudas dievi un naudas reliģija.
Mana agrīnā interese pret metālu tika uzmesta un tā nodevības sajūta īsti nav aizmirsta. Psihoanalītiķi varbūt tur saskatītu rebela sākumposmu un iemesls - pati sabiedrība, ne es tāds. Sabiedrību diktē nauda, bet nauda kā gala mērķis ir slima lieta. Bariņš pārdotu mauku, nekas mazāk un vairāk. Tolaik neta nebija, pieeja metālam bija ekstrēmi ierobežota un tad MTV dienā jaukā uzmet veselu subkultūru, bet citā dienā - mūziku kā tādu lol, jo seko dolāra mirāžām, nevis kultūrai.

Joke's on them - kamēr popsas pasaule sevi atgremo nez kuru reizi, kamēr "mākslinieki" dzied citu cilvēku rakstītas dziesmas (karaoke, nekas vairāk, dzīvajā pat atļaujas tēlot, jo "mākslinieks" nespēj) un uztur legalizētu laupīšanu (straumēšanu), tikmēr es turpinu pirkt fiziskas relīzes un tagad - plates. Metāls nekur nepazuda, pieņēmās tik spēkā un dažādībā, kļuva skaļāks un niknāks, episkāks un atmosfērīgāks, vairāk gan pro, gan anti, vairāk visa. Būtiski pieauga muzicēšanas prasmes globāli, grupu konkurences lietas kopā ar vēlmi but labākajiem savā žanrā - ne tikai vēlme, bet arī darbs tajā virzienā. Metālisti ir savas lietas entuziasti un nežēlo naudiņu savam hobijam, materiāli atbalsta savas iecienītās grupas, jo saprot, kas un kā, un saož liekulību pa gabalu, trenēta maņa.

Un kur tagad ir MTV?

Vēstures mēslainē, kur tam pieklājas būt. Gribēja eitanāzēt metālu, bet sanāca tik sevis kastrēšana - rakstu un rēcu par taisnīgumu ilgtermiņā, par to, kur reaktīvs lēmums bez jēgas un poņas noved. Pie pārdotām un jau sagrabējušām, neaktuālām maukām. Un tad ieradās YouTube - TV izmira kā suga un pārējais jau ir vēsture. Kā saka Skyforger - nekas nav aizmirsts, nekas netiks aizmirsts.
Integritāte, mugurkauls, šķaudīšana virsū mirkļa trendiem.

Runājot kāda YouTube komentētāja vārdiem: "This album sounds so arrogant and confrontational, ready to pick a fight."
Perfekti raksturots šis plēsīgais albums, labi nes jumtu nost - islandieši te tukšu nedirš:

Misþyrming - Með Hamri
https://www.youtube.com/watch?v=RxWW5VqnFrw


Nāk arī ļoti liriska, melodiska un patīkama Black Metal skaņa ar ļoti skanīgu dāmu priekšgalā šai liriski citādajai bleķmūzikai, kas nebaidās metālam pievienot visādas lietiņas no visurienes citurienes. Ļoti cēli, gōtiski, introspektīvi un satriecoši. Dolch plati gaidu vairāk par Misþyrming, jo te atrodama pavisam oriģināla, citāda skaņa - kā vesels muzikāls trips no A-Z.
Kā saka leibls: "Be prepared for a personal and cathartic album featuring atmospheric, sustained music for the heart, soul and brain!"

(DOLCH) - Feuer
https://www.youtube.com/watch?v=XYIszi33WrQ
Reku šamējie dzīvajā: https://www.youtube.com/watch?v=9vWj34F1tQg

Malacis - godīgi pateica, ka integrēties krievam ir zobu sāpes, jo pimperiālists iekšā sēž un tas atsakās pielāgoties mazai valstiņai.
Pat tad, kad mēģina to apzināti darīt, pat tad, kad saņem Vārda brīvības balvu. Tāpēc arī balva, ka publiski pasaka, kā ir. Daugavpilī!

Ārpus soctīkliem dzīve daudz mazāk smird pēc miskastes indeed un ir skaidri nodalāms, kur ir reālā dzīve un kur ir (a)soctīkls. Visu cieņu!

https://www.youtube.com/watch?v=y4Xi_zxUJio