Diapozitīvs - Man kompi vispār vajag?

Atminos - bērnībā skolā bija bekas.
Uz tām garajos starpbrīžos piestaigāju Arkanoid uzspēlēt, kamēr skolas gaiteņos garajā starpbrīdī skanēja skolas radio, kuru kustināja vēlākais Saldus radio DJ. Šķita forši un moderni, ka tā darījās - neatkarīgi no tā, vai sakrīt gaumes, jo muzons te nebija vienkārši ierastais radio troksnis, bet gan bik atlasītas, mazāk nodrāztas lietas. Atceros, ka nereti skanēja The Cranberries - Zombie, cepīja tolaik un cepī arī šodien!

Vēlāk parādījās pirmais IBM dators.
Es tāds skatos uz viņu un domāju - kam tāds sūds vispār vajadzīgs? Skola nav rūpnīca, ko ar to verķi vispār var darīt? Te neviens nezina, ko ar to darīt. Pat skolotājs nē. Viss notiek, bet te kaut kāds Alien technology piemērs uz galda, bet kluss.
Šodien arī man brīžiem šķiet, ka datoru katram īsti vairs nevajag. Cita gan argumentācija - kad lietas ir pārsvarā internetā, operētājsistēma un dzelžu veiktspēja paliek sekundāra. Iz šī aspekta arī šķiet, ka tablešdatori atrod sev nišu - būt kā konsole rēķināšanai mākonī. Tas pats ar ChromeOS datoriem, kurus var kustināt pat uz baaaigi veca dzelža.

Vai man ikdienā vajag kompi?
Reti! Vai man ikdienā vajag Windows kompi? Vēl retāk par iepriekšējo retumu, lai gan W11 grib man iestāstīt, ka man jāpērk jauns kompis. Man gan sava galva uz pleciem un e-waste ģenerēšu tikai tad, kad vecais dzelzis vai nu mirs, vai totāli nespēs apmierināt nevienu pašu manu digitālo vajadzību. Microslop kā uzņēmumam te ir precīzi nulle teikšanas manā universā. Mūra likums pēdējos ~10 gadus stagnē (ar dažiem lux klases izņēmumiem), kas nozīmē tieši šo realitāti - vecs kompis šodienas lietas rēķina gana adekvāti, ja vien nav nepieciešams regulāri veikt top slodzes - grafika, fotošops, video montāža, jaunākās neoptimizētās spēlītes.

Kādām funkcijām man kalpo mājas dators?
1: YouTube - varētu piekļūt kaut caur Smart TV, ja tā vēlētos (caur reklāmas bloķējošu rūteri). Windows kā OS nekādu lomu šīs vajadzības apmierināšanā nespēlē, šis neparedz datora apgreida izdevumus, Microslop var ieskrieties.
2: YouTube music vai Spotify, vai kas cits - varētu kaut pa taisno strīmot uz resīveri, kontrolējot atskaņošanu ar mobilo. Chromecast Audio, piemēram. OS izvēle te nekādu lomu nespēlē. Dators kā tāds šeit lomu nespēlē. Nevienu jaunu dzelzi man nevajag, lai arī ko krapitālisms aiz stūra nepukstētu. Es par ilgtermiņa lietām. Balsot ar maciņu, pirkt plates un beidzot noņemt deķi no ausīm, dzirdot visu!
3: Kino. Kad katrs no straumēšanas kantoriem velk sedziņu tikai uz savu pusi, brutāli sadrumstalojot tirgu - es vienkārši uzmetu šo otstoju un pievēršos pirātismam. OS izvēle te nekādu lomu nespēlē. Torentus kaut caur mobilo un failu tad var strīmot uz TV vai skatīties no fleškas. Nekas nav jāapgreido un rezultātā baudu daudz labāku kvalitāti un skaņu.
4: 35mm filmiņas skenēšana ar nu jau diezgan senu risinājumu, kas paredzēts konkrētai Windows vai MAC operetājsistēmai. OS izvēle beidzot sāk spēlēt kaut kādu lomu. Taču šķietami, jo nekas man netraucē rūcināt virtuālo Windows XP un skenera softu kaut no Linux. Un manā rīcībā esošais un pirms manis 2 cilvēku lietotais kompis labi velk offline Lightroom versiju. Man, tātad, nav jāapgreidojas.
5: Videospēles? Meh, tas tirgus ir kapitālistiski degradēts un man vairāk retro gala spēles interesē, kad visa šī padarīšana vēl bija entuziastu rakstīta mīlestības vēstulīte faniem. OS izvēle te nekādu lomu nespēlē. Retro vajadzības apmierina LAKKA (Linux distro, kas ieslēdzas kā konsole un kustina tikai RetroArch emulācijas risinājumu) un nākotnē varbūt gribēšu GabeCube - ar nosacījumu, ja tirgū atgriežas akcents uz mākslu, nevis turpinās atraugāšanās un tīra ekspluatācija. Es balsoju ar maciņu un par šo es īsti šodien nebalsoju. Turklāt - videospēlītēm man ir konsoles. Citos vārdos - nē, Microslop, man tavu jauno OS nevajag nevienā pašā brīdī - pat jaunus dzelžus nevajag. Man vispār kompi no tevis īsti nevajag, tu man esi lieks! :)

Kā redzams, manā ikdienā neaizstājama kompja vajadzība parādās tikai 4. punktā - visam pārējam ir alternatīva un specifiski dzelži.

Diversifikācija ir zelta standarts. Ja tu visu dari no PC un tas tev beidzas - tu paliec bez šī visa. Bet, kad tev ir alternatīvas/specifiski dzelži, datora slimības tevi vispār nerausta. Nu, vispār, jo manā gadījumā apstājas tikai skenēšana un YouTube pie lielā ekrāna un lielās skaņas. Viss pārējais notiek - platēm, Bluray diskiem, DVD un CD stulbi kompji ar cilvēkdatus aiz muguras gopījošiem internetiem nav vajadzīgi. Turklāt aspekts psiholoģiskais - ko tu nopērc, to tu vērtē daudz, daudz vairāk. Pirkšana ir zāles pret digitālo tukšumu, kas lēnām rauj caurumu dvēselē.


Offline skaidrība globālas digitālās narkomānijas laikā.