Nesen atnācu no autoskolas pirmās palīdzības nodarbības. Ja vēl sākumā likās ļoti pat ok, tad uz beigām viss tika ļoti sasteigts, es nepaspēju rakstīt, kā slaidi nomainīja viens otru un pasniedzējas info plūsma lidoja ārā pa logu. Tas viss dēļ karstuma. It kā saprotams, ka grūti izturēt šādu cepšanos un tā, bet tomēr es būtu ar mieru paciest, jo šīs lietas tiešām var noderēt.
Anniņas (tas gan izskatījās pēc vīrieša) elpināšana notika pēc konveijera principa, ok sirdi es atradīšu, bet, vai spēšu pareizajā ritmā un dziļumā spiest? It kā tika izdarīts, saprasts, bet man ir šaubas, ka panikas brīdī, kad situācija sit pa nerviem, manas rokas vadīs atmiņas un nojausma par to, kā tas ir jādara.