302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2015-05-22 02:49:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:working
Mūzika:The Beauty Of Gemina - A Stranger To Tears: Colours Of Mind
Entry tags:annoyance-fuel, brains, idtimwytim, thoughts

To everyone talking about how the human brain is the most complex object in the Universe: Stop that. It’s not. An equivalent amount of completely random molecular combinations is far more complex. The most complex mathematically possible thing is an infinitely long string of random bits. The most complex arrangement of matter is hot gas. Raw complexity doesn’t do very much.

Belief update: I’m starting to think that the “complexity” in question might actually be [closer to] complexity-compressible-by-observer, à la Schmidhuber. In this revised version the original claim might still be an overstatement but at least it makes actual technical sense (and the new hypothesis seems to justify and uplift to precision my initial one, namely that the sentence actually translates to “brains are very impressive”).



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2015-05-22 18:47 (saite)
Tā sanāk, ja unhapiness ir mentāls analogs traumai jeb bojājumam. Traumēts < vesels.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-05-23 00:22 (saite)
Ja kāds atsevišķs mentālais stāvoklis dominē visus pārējos, tad, kamēr tas ir spēkā, kompresijai pieejamās kompleksitātes robeža tiešām būtiski samazinās (ko var nodemonstrēt ar, piemēram, dažāda veida RNN, tos "piesātinot") un paliek šādi samazināta līdz piesātinājuma zudumam. Interesantais moments šeit — tieši tas pats arguments attiecas uz citiem ilgstoši dominējošiem stāvokļiem neatkarīgi no to labsajūtas zīmes vai moduļa, kā adikcijām, wireheading utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?