pagātne | atmiņas | nākotne
 

methodrone
22 September 2019 @ 12:15 pm
Kaa iztureeties pret viirieti?  
Es tik ljoti veelos izprast savu esiibu un taas uutiijumu!

Varbuut mana kljuuda ir taa, ka es par sevi domaaju taadaa "diivains kartupelis" dimensijaa. Jo arvien vairaak mani paarnjem aizdomas (smiekliigi, bet jaa..) ka varbuut man ir kaut kaada iipashaa "sievietes suutiiba", ko es totaali esmu paarskatiijusi / nepamaniijusi.

Es tik ljoti gribeetu, lai kaads atnaak un pasaka man, kas es esmu kaa sieviete, kaa man ir jaaizturas pret viirieti un pasauli, kur ir mana vieta pasaulee, un kas man ir jaadara, lai tos godaatu? Varbuut, ka Biiblee ir kaut kaadi paragraafi par to?

Jo es juutu, ka manii ir daudz protesta pret to, kas ir evolucionaari un kulturaali sievishkjiigs, jo manas smadzenes, kas veidojushaas shajaa postmoderniskajaa pasaulee, vienkaarshi pie taa nav pieradushas. Ir izveidojusies kaut kaada twisty sajuuta, ka no vienas puses sievishkjiigais ir awesome, no otras puses pateetisks seksisms. Shis paradokss un probleema jau visiem it kaa ir zinaami, bet savaa dziivee es neesmu par to pietiekami domaajusi un runaajusi. Kaa lai es sabalanseeju to ko vajag, ko gribas, ko negribas, ko nevajag?

Pat shajaas attieciibaas - no vienas puses es gribu buut chill draugs, kas var dariit visas taas pashas lietas un hastlot. Skatiities UFC un futeni un dzert pintes un ljaut sunim guleet gultaa, un nerunaat par draamu un noriit emocijas. Bet no otras puses man gribas pateikt - bet es esmu sieviete, sho es dariit neveelos, man ir shitaas juutas, un es veelos dariit sho, kas nesapas sar to ko tu gribi dariit. As in, es nezinu vai es vienkaarshi gribu aizvandiities un hastlot pasaulee kaa vinja cutesie, mazaa kopija. Varbuut es gribu taisiit gjimeni un dariit sievishkjiigas / maajiigas lietas? Bet varbuut es negribu? Bet varbuut tas ir mans suutiijums un man nav izveeles?

Es juutos kaa shroodingera kartupelis, kas veel nav izdomaajis, kaada sieviete es esmu. Varbuut viss, kas no manis tiek prasiits ir lai es pielaagotos un atbalstiitu, lai kas un kur notiktu. Varbuut pashai savas iegribas ir saatana chuksti?

What a schism!

No vienas puses pasaule (gan sievietes gan viirieshus) maaca buut maksimaali egocentriskiem un pakaartot pasauli savam lietu topam. Bet no otras puses taa pati pasaule / gariigums maaca, atteikties no savaam neirotiskajaam fiksaacijaam un buut altruistiskiem un laipniem. I am really having a hard time with telling things apart and I am utterly confused.

Dazhreiz tad es vienkaarshi paarstaaju malt smadzenes, un pienjemu, ka taa kaa notiek taa arii Dievs ir nolicis. Arvien un arvien, cik labi ka es veel taa speeju.
 
9 atziņas | teikt
 
( Post a new comment )
[info]divas_zosis on September 22nd, 2019 - 03:28 pm
No sevis var atteikties, ja ir ļoti nopietns iemesls.
(Reply) (Link)
Heda[info]heda on September 22nd, 2019 - 05:31 pm
Nav modē runāt par to, cik ļoti mirkļa vai īstermiņa iegribas un izvēles ietekmē dzīves piepildījumu ilgtermiņā. Bet tieši par šo ilgtermiņu ir vērts domāt, lai saprastu, ko ir vērts darīt vai nedarīt šodien.
(Reply) (Link)
adele_varbut[info]adele_varbut on September 22nd, 2019 - 05:49 pm
Tu esi droša, ka šis ir sievišķības/vīrišķības jautājums? Nevis tas, vai tu vispār konkrēto lietu gribi vai negribi darīt, vai tev tā vispār der?
Visus tos jautājumus, par ko te raksti, var risināt, bet, lai būtu rezultāts, tas jādara ilgstoši, nepietiek tikai ar vienu citātu vai iedvesmas brīdi. Kāpēc tu nepamēģini meditāciju? Tā ir laba lieta, lai kaut uz mirkli atkāptos no visādām teorijām, konstrukcijām un vārīšanās galvā, un sāktu ievērot, kā tu īsti jūties, nevis, kā varētu, vajadzētu vai kādā no iespējamajām pasaulēm būtu iespējams justies.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]divas_zosis on September 22nd, 2019 - 06:30 pm
Jā, atmest ierakstā minētos seklos murgus (ko "pasaule māca"? Sūdus viņa māca). Bet tas nemaz nav viegli.
(Reply) (Parent) (Link)
Skabičevskis[info]begemots on September 22nd, 2019 - 08:05 pm
> Varbuut es gribu taisiit gjimeni un dariit sievishkjiigas / maajiigas lietas? Bet varbuut es negribu?

Te ir diemžēl tā lieta, ka tas ne vienmēr ir skaidri saprotams, pirms pamēģina. Bet kas ir diezgan skaidrs ir tas, ka pat, ja šķiet, ka grib un ir ar mieru mēģināt, pretī vajag tādu cilvēku, kas to diezgan definitely grib pats. Lai vismaz vienam no diviem nav par to jautājuma. Tas palīdz.

> Bet varbuut tas ir mans suutiijums un man nav izveeles?

Par to es būtu skeptisks. Drīzāk es teiktu tā, ka pieaugot bieži vien rodas (šaujiet mani, bet es teikšu -- instinktīva) vēlme par kaut ko rūpēties un būt par kaut ko atbildīgam. Tas tā kā mēdz sniegt gandarījumu par dzīvi.

Ģimene un bērni ir izplatīts šīs vēlmes apmierinājums, un, iespējams, ir kaut kā papildus smalki saķīmiķots mūsu organismos. Tas ir pietiekami izplatīts apmierinājums, lai būtu radušies stereotipi par to, kāda ir kura dzimuma "misija". Citiem vārdiem, tā ir viena no pirmajām lietām, ko ir vērts nočekot, ja nav skaidrības.

Bet tas nekādi neizslēdz, ka jebkuram cilvēkam var būt dajebkāds cits piepildītas un gandarītas dzīves modelis, kas neietver ģimeni. Tādu piemēru arī ir gana.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on September 22nd, 2019 - 08:57 pm
Tu kaa vienmer tik mieriigi uzraksti.

A ka tie tevis aprakstiities cilveeki vienkaarshi nonaak pie concise secinaajuma? A la "O, shis man patiik, o, shis ir labais, o, shis nudien ir tas."

Liidz shim esmu nonaakusi pie secinaajuma, ka vienkaarhsi gribu miileet, bet nezinu kaa tam jaaizpauzhas. Ai eh..
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Skabičevskis[info]begemots on September 22nd, 2019 - 10:15 pm
Gribēt mīlēt taču nevajadzētu būt problēmām, kamēr vien mēs runājam par to, ko TU dari. Gribi mīlēt? Mīli.

Ja tu gribi, lai tevi mīl, tad jau tas ir gan kaut kas cits.

Un par patiku un nepatiku. Es, protams, neņemtos izteikt neko baigi apgalvojošu, jo, ko gan es zinu, bet tā no malas izskatītos, ka ja tev pašai nav skaidrs, kas tev pat patīk, tad tev ir lielākas lietas, ko noskaidrot, nekā savi dzīves plāni.

I mean, mēs taču neesam 16-18gadnieki, kuru vienīgā pieredze ir bijusi dzīve pie vecākiem. You have lived, you have experienced, maybe you have reflected on the things you like and dislike, and why?
(Reply) (Parent) (Link)
kihelkonna[info]kihelkonna on September 23rd, 2019 - 07:45 am
Es neesmu necik kristiiga, bet lasot tevi rodas prieksstats, ka religija liek cilveekiem kluut par moceklljiem un visos iespeejamos veidos dariit sev paari. Nereligija saka, ka nevajag dariit to visu, ko tu ar religiju attaisno kaa obligaatu.

Manupraat, visu to sev netiikamo lietu dariisana ir solis attieciibu sadirsanas virzienaa. Vai tu domaa, ka tas otrs cilveeks jutiisies laimiigaaks no taa, ka tu vinam blakus juuties nelaimiiga? Vai tev patiktu, ja kaads tev blakus justos nelaimiigs, bet mociitos un tev neteiktu? Vai tu gribeetu ilgi dziivot kopaa ar cilveeku, kam attieciibas ar tevi noziimee slepenu mociisanos? Vai religija tev saka, ka taa vajag?
(Reply) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on September 26th, 2019 - 10:38 pm
reliģija tieši atbrīvo no personīgām iekšējām ciešanām, bet nereliģiskos atmasko kā vislielākos cietējus, “dzīvi būdami, tie jau ir miruši”.
(Reply) (Parent) (Link)