Tu esi droša, ka šis ir sievišķības/vīrišķības jautājums? Nevis tas, vai tu vispār konkrēto lietu gribi vai negribi darīt, vai tev tā vispār der?
Visus tos jautājumus, par ko te raksti, var risināt, bet, lai būtu rezultāts, tas jādara ilgstoši, nepietiek tikai ar vienu citātu vai iedvesmas brīdi. Kāpēc tu nepamēģini meditāciju? Tā ir laba lieta, lai kaut uz mirkli atkāptos no visādām teorijām, konstrukcijām un vārīšanās galvā, un sāktu ievērot, kā tu īsti jūties, nevis, kā varētu, vajadzētu vai kādā no iespējamajām pasaulēm būtu iespējams justies.