pagātne | atmiņas | nākotne
 

methodrone
09 October 2016 @ 07:02 pm
fofomo pleen  
man shodien uzradaas it kaa sirdi plososha it kaa vienaldziiga dilemma. es biju sataisiijusies otrdien vakaraa iet klausiities richardu daavkinsu runaajam. lai arii man shkjiet ljoti negliiti tas, kaa vinjsh nievaa gariigumu, jo gariigums realjna ir vieniigais pasaules, cilveeka eksitences, dveeseles, naakotnes, buutiibas glaabinjsh, man ljoti aizkustina tas, cik vinjsh kaisliigi un no sirds, un skaidri, pat dzidri, runaa par pasauli, kaa vinjam kljuust saarti vaidzinji, kad vinjsh runaa being all cute & earnest. bet tagad shodien es rulleeju instagrammu, un uzduuros reklaamai, short notice much paldies, ka otrdien londonaa buus amma the hugging saint. es neko daudz par vinju nezinu, bet lielaakajaa daljaa zen video intervijaas un runaas ko saktos, vinju vienmeer piemin kopaa ar taadiem kundzinjiem kaa nisargadatta un ramana maharishi un veel. vinja ir sveeta un apgarota pasaules maate un apskauj jebkaadus cilveekus 24 stundas no vietas neko needot. tagad es nezinu, ko izveeleeties, iet pie ateista vai iet pie sveetaas.

vispaar jau, es nezinu, varbuut iespeeja, ka es kaadreiz no kaada mutes dzirdeeshu vai no kaada klaatbuutnes ieguushu jebkaadu ideju par to kas un kaada ir dziive, un iedvesmu, pleen
es jau dzirdu, un paklausiigi ticu tam, ka visa pasaule ir manii pashaa, un jebkad kad es kaut kur eju, kaut ko daru, kaut ko domaaju, es sniedzos aarpus sevis un projaam no sevis, un attieciigi projaam no pasaules, buutiibas. bet prieksh kam tad tas ir vajadziigs. vai lietas man sniedzas pretii, vai es sniedzos prom no sevis? un ja viss ir viens, tad vai vispaar kaads kaut kur sniedzas?

es saaku intereseeties par filozofiju un gariigumu, lai saprastu, kas ir realitaate, bet es tikai esmu sapratusi, ka realitaate ir jebkas, ko tu domaa un pasaki ka taa ir. realitaate ir kaa non-descript objekts ko tu apgrozi, apskati un tad vienkaarshi kaut kaa randomly apziimee un nosauc, un tad tas objekts taa arii izturaas.

par sho domaajot mans fear of missing out veershas par fear of the fear of missing out, bet tad atskaarshot, cik bezgaliigi var no visa kaa baidiities, bez justifiable source nor end, ka inertaa bailju kjeediite sapluust ar to non-descript realitaates vielu, kas fundamentaali ir neredzama, nejuutama, nedzirdama, neeksisteejosha
 
 
simfonija: sigur ros - isjaki
 
18 atziņas | teikt
 
( Post a new comment )
[info]krishjaanis on October 9th, 2016 - 10:09 pm
"realitaate ir jebkas, ko tu domaa un pasaki ka taa ir. realitaate ir kaa non-descript objekts ko tu apgrozi, apskati un tad vienkaarshi kaut kaa randomly apziimee un nosauc, un tad tas objekts taa arii izturaas"

- bet kā tu skaidro kļūdu, false perception, self-deception, maldus, falsity utt? jo es visu laiku atduros pret savas apziņas robežām. vai tiešām tava apziņa liecas pāri un ietver visu pasauli tā, ka ne brīdi neparādās nekādi asumi apziņas želejas noklātajā telpā?
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 10th, 2016 - 12:40 am
es nevaru izskaidrot asumus, un, ja arii apzinja ietver visu pasauli, tad mans personiigais apzinjas fokuss jeb praats paarsvaraa, protams, ir orienteets uz vispaareejaa kontekstaa mikroskopiskiem siikumiem, kas biezhi izraadaas maldi.

bet es domaaju maldi, briidii kad saprot ka tie ir maldi, ir kaa aicinaajums panjemt realitaati kaa objektu rokaa un nosaukt to vaardaa, 'nodefineet', izveeleeties, ka tie vairs nebuus maldi bet kas cits, un ja tas cits izveershas atkal maldi, tad realitaates objekts jaaskata veel uzmaniigaak, un atkal jaaizveelas.

proti es rakstiiju par to, cik realitaate ir pakljaaviiga, bezgaliigi. izveele ir viss. vienu un to pashu objektu var nosaukt simts dazhaados vaardos, pieshkjirt simts dazhaadus meanings, kas var buut gan false gan true, good or bad atkariibaa no perspektiivas.

taapeec arii zuud iniciatiiva mekleet jebkaadus realitaates aprakstus aarpus sevis, jo the truth is not out there
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis on October 10th, 2016 - 12:44 am
nu es nezinu. ja es eju ilgstoši eju pa tuksnesi un man ļoti vajag dzert, un es sev iestāstu, konceptuāli ar apziņas palīdzību šķietami plastiskoju šo stāvokli, ka man neslāpst, ka this is ok (kas man šķita visproblemātiskākais Vitgenšteina valodspēlēs, jo no viņa izrietēja, ka pietiekami ilgi un uzstājīgi atkārtojot, ka sarkans ir zils ar laiku šī valodspēlē ieiesies un sāks strādāt, war is peace, freedom is slavery, šis man šķita slidenais), un balstoties uz šo platiskoto, nogludināto realitāti speciāli paeju garām tām pāris akām, kuras gadījās pa ceļam, tad vienā brīdī, manuprāt, the reality kicks in, un es nosprāgstu tuksnesī, kamēr mana apziņa vēl līdz pēdējām elpas vilcienam lolo konceptu, ka šīs kuņģa spazmas un nogurums patiesībā ir svētība un dzīvība - nogludina asumus
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 10th, 2016 - 12:50 am
nee nu izveele sheit nav tas pats kas briivaa griba, kur tu piespied praatam domaat ko taadu kas ir irracionaals. bet driizaak likumsakariibu kjeede, likumsakariiga izveele, kas noved pie likumsakariigas realitaates nodefineeshanas. vienkaarshi atklaajas, ka cilveeks var dziivot gan maldos gan naakamajaa patiesiibaa, kas var izraadiities atkal maldi, un tad veel aiznaakamajaa patiesiibaa ar vienaadu realitaates izjuutu. realitaate sanaak ka ir tas peec kaa tev taa izskataas. un tas peec kaa tev taa izskataas var vairaak vai mazaak mainiities. un es domaaju, ko tas man pasaka par realitaati
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis on October 10th, 2016 - 12:56 am
gribi teikt, ka tu katru gadu esi pavisam cits cilvēks, pavisam citā realitātē? gribi teikt, ka tev nekas patiess un neapgāzts neiet līdzi jau no bērnības? gribi teikt, ka pasaule ir radusies tikai vakar?

paskaties uz ozolu. zīle jau nekur nepazuda, nevarētu teikt, ka ozola patiesība ir apgāzusi zīles patiesību.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 10th, 2016 - 08:47 pm
cilveeks ir varbuut pati sarezhgjiitaakaa muusu zinaamaas pasaules struktuura. ko noziimee buut pavisam citam cilveekam? shajaa struktuuraa, kas kaa saknes iesniedzas nenosakaami, varbuut bezgaliigi daudzos ceelonjos apkaartnee, pagaatnee, tagadnee, shajaa struktuuraa, kas ir civleeks var izmainiit kaadu vienu aspektu - teiksim tevis dotaa gada laikaa, vai tas izmaina cilveeku 'pavisam'? vai ja cilveekaa izmainaas viens aspekts vai tas veelaizvien ir tas tieshi tas pats cilveeks, kas pirms gada vai pavisam cits, vai daljeeji cits? vai tas ir kaut kaads spektrs driizaak?

es noteikti zinu, ka konkreetas lietas, kas mani, manupraat, raksturo kaa cilveeku man ir shkjitushas par 180 graadiem citaadaakas pirms meenesha vai gada vai pieciem. un tas citaadums tad bija tik pat reaals kaa tagad. vai arii lietas ko es domaaju par pasauli un ralitaati. realitaate ljauj par sevi domaat ko vien gribas un tad taa attieciigi pimeerojas.
(Reply) (Parent) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on October 10th, 2016 - 12:05 am
Garīgums ir kļūda
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 10th, 2016 - 12:06 am
tu arii esi gariigs, tu tikai to nezini
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on October 10th, 2016 - 02:31 pm
Pilnīgi noteikti nē. Es esmu matērijas struktūra.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 10th, 2016 - 08:39 pm
manupraat gariigums un mateerijas struktuuras ir labi draugi. veel arii, manupraat, gariigums rada/ir visu mateerijas struktuuru pamataa
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on October 11th, 2016 - 10:25 am
Tad nodefinē, kas tas ir.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 11th, 2016 - 06:40 pm
manupraat, gariigums ir apzinja par 'to' ar ko tu pieredzi, noveero un domaa par pasauli un lietaam pasaulee. 'tas' ir prasti izsakoties gars, zinaatniskaak izsakoties apzinja - consciousness. gariigums ietver taadu pieeju dziivei, knowledge and beliefs, dazhaadiem praata konstruktiem, kas vienmeer patur praataa, ka pats praats un visi praata objekti ir ceelushies un izshkjiist apzinjaa. un taa kaa mees veelaizvien nezinaam kas iisti ir apzinja - consciousness, tad gariigums arii ir viss, kas to apcer un meegjina izprast un izdibinaat. mateerija ir apzinjas objektu paveids, citi paveidi ir domas un sajuutas. kaapeec es saku, ka gariigums ir mateerijas pamataa, taapeec laikam, ka tas ko mees saprotam ar 'mateerija' ir ceelies no prata un praats rodas apzinjaa. a kaa tu nodfineetu, kas ir mateerija?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on October 11th, 2016 - 07:08 pm
//to' ar ko tu pieredzi, noveero un domaa par pasauli un lietaam pasaulee.//

Tās ir smadzenes, precīzāk neokortekss jeb lielo pusložu garoza. Nu un pārējās smadzenes arī peidalās, protams.

//zinaatniskaak izsakoties apzinja - consciousness.//

Jā, apziņa ir smadzeņu darbības izpausme.

//un taa kaa mees veelaizvien nezinaam kas iisti ir apzinja - consciousness,//

Nu vispār jau zinām, sk.augstāk. Vēl precizējot - apziņa ir pašaskaņoto dinamisko elektroķīmisko smadzeņu procesu kopums, kurš spēj attiekties pats uz sevi (pašrefleksija)

//ka tas ko mees saprotam ar 'mateerija' ir ceelies no prata//

Tā nu gan nebūs, ir tieši oatrādi - prāts un apziņa ir vienas konkrētas matērijas formas - sarežģītu oglekļa un slāpekļa (pamatā) savienojumu dinamiskas eksistences veids. Droši vien iespējami arī citi prāta vaidi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 11th, 2016 - 07:22 pm
ljoti labi, taadad gariigums ir smadzenju darbiibas izpausme. ja tas stiumulee cilveeku funktiereet, apcereet, reflekteet, izzinaat un empatizeet tad, manupraat, taa nav kljuuda
(Reply) (Parent) (Link)
J. S. Badger[info]217 on October 10th, 2016 - 04:27 am
Es biju Indijā pie Ammas, vismaz kkādu nedēļu nodzīvoju viņas ašramā, daršanu jeb to apķeršanu arī dabūju.

Ēst viņa ēd gan. Un dzied. Un stāsta diezgan jaukus stāstus iz dzīves.

Tu izstāvi rindu nometusies ceļos, viņas palīdzes tavu seju iespiež viņas krūtīs aptuveni tā kā Cīņas klubā galvenais varonis vēža grupā, viņa latviski nolasa no lapiņas tekstu 'mana mīļā meitiņa' un tu dodies tālāk, no šīs satikšanās emocionāli ieguvusi tieši tik daudz, cik proporcionāli esi izvēlējusies sagaidīt no šī apskāviena.

Ja man nebūtu jāizvēlas starp viņu un D., es droši vien aizietu sentimenta par Indijas ceļojuma laikiem.

Ja gribās emocionālu siltumu, ir vērts. Bet man šķiet, ka rezultāts ir ne tik daudz Ammas, cik Tevis pašas iepriekšējo gaidu izraisīts. Kā citās reliģijās...
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 10th, 2016 - 08:34 pm
wohou, forshi! njaa, es gribeeju varbuut iet paskatiities, kaada vinja ir un vai vinjas klatbuutnee es justos kaut kaa iipashi vai apgaismoti, muljkjiigi really. bet, manupraat, buutu kaa tu saki, ieguutu tikai to ko sagaidu, un taa kaa esmu diezgan skeptisks cilveeks, un tomeer visa taa taalo austrumu religjiskaa vibe man neshkjiet familiaara, tad visticmaak neko neieguutu :)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
J. S. Badger[info]217 on October 10th, 2016 - 09:39 pm
Man šķiet, ka viņa ir gan otrdien, gan trešdien btw. Moš var paspēt gan uz Dawkinsu, gan Ammu :)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on October 10th, 2016 - 09:55 pm
jaa es skatiijos, ka varbuut varu uz otro dienu, kaut gan tieku tikai no riita. gribeejaas peec programmas tieshi uz 11. datumu, bet biljete uz daavkinsu jau kabataa. tad jau redzees!
(Reply) (Parent) (Link)