Es biju Indijā pie Ammas, vismaz kkādu nedēļu nodzīvoju viņas ašramā, daršanu jeb to apķeršanu arī dabūju.

Ēst viņa ēd gan. Un dzied. Un stāsta diezgan jaukus stāstus iz dzīves.

Tu izstāvi rindu nometusies ceļos, viņas palīdzes tavu seju iespiež viņas krūtīs aptuveni tā kā Cīņas klubā galvenais varonis vēža grupā, viņa latviski nolasa no lapiņas tekstu 'mana mīļā meitiņa' un tu dodies tālāk, no šīs satikšanās emocionāli ieguvusi tieši tik daudz, cik proporcionāli esi izvēlējusies sagaidīt no šī apskāviena.

Ja man nebūtu jāizvēlas starp viņu un D., es droši vien aizietu sentimenta par Indijas ceļojuma laikiem.

Ja gribās emocionālu siltumu, ir vērts. Bet man šķiet, ka rezultāts ir ne tik daudz Ammas, cik Tevis pašas iepriekšējo gaidu izraisīts. Kā citās reliģijās...