pagātne | atmiņas | nākotne
 

methodrone
20 September 2012 @ 09:22 pm
 
i mean, i know this is very low, bet es vienkaarshi gribu izteiktties sheit internetaa, ka es kaa individuaala cilveekbuutne esmu ljoti viilusies dziivee. es domaaju, ka man buus sarkana mashiina, blonds viirs un maaja, vai arii melna mashiina un sarkana kleita. liidz 20 gadiem, bet man ir 25 un neviens nekad man nav teicis, ka mani miil, un viss ir taada huinja, ka es nezinu vai smieties vai raudaat. un es nezinu vai es esmu es vai aadams, kursh apdzeraas un uztaisa 20 ieraktus feisbukaa par random petty bullshitiem.
oh man, ja man nebuutu darba, es zinu, ka es aizietu neceljos. vieniigais labais dziivee ir agri celties, saposties svaigi mazgaataas dreebees, izdzert kafiju un pa crispy aukstu riitinju iet straadaat pie datora.

es nezinu kaada ir atshkjiriiba starp gudrajiem, prieciigajiem un veiksmiigajiem cilveekiem un mani. ko es izdariiju nepareizi. jo man reaali shkjiet, ka es biju jauka maza pieklaajiiga meitene un neko sliktu neizdariiju, bet viss ir tik stulbi un dranjkjiigi sanaacis, un man birst par to ruugtas karstas asarinjas
 
12 atziņas | teikt
 
( Post a new comment )
[info]bordeaux on September 20th, 2012 - 11:38 pm
labāk, lai nesaka, nekā saka to stulbi. paskaties apkārt, tu redzēsi. tas komforts no visām, es nezinu, aizmigšanām blakus - jā, tas droši vien izskatās vilinoši, vismaz uz brīdi noteikti, bet, kad tas nonāk pie tām sacīšanām, tad gan tas viss pēkšņi šķiet atbaidoši pliekani. nu tieši visās tajās formālajās, īstajās, precīzajās attiecībās, nevis sapistajās un rūgtajās, kur var būt tam arī var ticēt. es visvairāk esmu novērtējusi to sacīšanu, kad to saka cilvēks, kurš diez ko mīlestībai netic, bet vienalga to saka, zinot, cik kādā brīdī daudz tas var nozīmēt. es nezinu, mani tas liekas jaukāk, nekā ja sacītu kāds, kas tam patiešām arī tic. tie man liekas tādi truši un aitas. tas ir tāpat kā pisties ir mīļāk, nekā drāzties, bet daudz tuvāk īstenībai, nekā mīlēties.
(Reply) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on September 20th, 2012 - 11:38 pm
inspirational quote (šo noteikti varētu iebāzt kādā romantiskā komēdijā vai paulu koelju grāmatā): it's not what you did, it's what you didn't do.

deeeeep, eh? :D
(Reply) (Link)
zan[info]zan on September 20th, 2012 - 11:50 pm
jāmēģina atmest tas "līdz n gadiem man būs x", es mēģinu un jo vairāk atmet, jo vieglāk paliek.
a ja par mīlu, tad jā, man ir teikuši, bet nu un, jo tie bija vieni vienīgi meli. citreiz jau tie, kas pa īsto mīl, nemaz nepasaka.
(hug)
(Reply) (Link)
rūsganais sprakšķis[info]mufs on September 21st, 2012 - 09:37 am
bet nevienam jau nav nekas perfekti, un liela daļa to,kas saka,ka viņiem ir, melo. melo citiem un visbiežāk arī sev. dzīve vispār ir viena sadrāzta padarīšana.
ar to domāšanu,ka x gados man būs y... ir jau cilvēki,kam tāda shēma strādā, bet ne visiem un varbūt tiešām,kā te saka zan, nav,ko iespringt uz to,jo tas tikai čakarē,nevis palīdz.

man ir 32 un dzīve pilnīgi galīgi nav tāda,kādu es to iedomājos 20 gados. un man ir teikuši,ka mīl, bet neviena no vieņiem tāpat vairs nav blakus. bet es cenšos iemācīties to figņu - priecāšanos par sīkumiem un konkrēto brīdi. un neko no dzīves negaidīt, ja nu kas labs notiek,lai ir pārsteiguma moments.
(Reply) (Link)
[info]skaudri on September 23rd, 2012 - 11:32 pm
nevis gaidi, kad kāds teiks, ka mīl, bet Tu pasaki visam un visiem, ka mīli. vai, vismaz, vienam, arī tas ir labs izejas punkts. iniciatīvas pārņemšana. mēs neko neesam inherently pelnījuši, tāpēc mēs nedrīkstam prasīt, lai kāds x mīl mūs. ir jāsāk ar to, ka mums ir jāmīl x. un bieži vien ar to pietiek, la viss pārējais atklātos kā uz delnas.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on September 24th, 2012 - 10:25 am
es zinu, ka tev ir taisniiba, bet taa ir auksta un neiejuutiiga taisniiba.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]skaudri on September 24th, 2012 - 12:04 pm
auksta un neiejūtīga tikai tādā nozīmē, ka viens cilvēks otram nevar uzrakstīt eksistēšanas un mīlēšanas programmatūru, sistēmu un pamācību. vardi ir tikai vārdi. katram pašam, aci pret aci, ir jāizasiņo līdz tai taisnības atziņai, un tajā viņš stāv, pastāv un pārstāv ieejot viens.
lai gan nav izslēgts, ka reizēm citi cilvēki, citu cilvēku vārdi, atsevišķi padomi un ieteikumi var palīdzēt ietaisnoties taisnībā, tomēr tas vienmēr būs aptuveni kā Vitgenšteina kāpnes.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on September 25th, 2012 - 02:01 pm
taisniiba jau ir saprotama, bet biezhi vien bezspeeciiga
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]skaudri on September 25th, 2012 - 07:26 pm
tu pareizi rakstīji par tām ķīmiskajām reakcijām, kur vajag enerģijas katalizatoru, šoku, un tad ir sprādziens. lai ielēktu taisnībā tiešām ir jāizdara lēciens, kaut kas tāds, ar ko sevis uzkonstruēto "Es" pirmajā brīdī, iespējams, nespētu identificēt. t.i., jānoārda kaut kāda daļina no sava priekštata par savu "Es" , jāuzspridzina, un tad ir liela iespējamība, ka sāksi kursēt pa citu trajektoriju. vienkārši pamēģini kaut ko Citu, bet tā nedrīkst būt bēgšana vai eskeipisms, ar šo domājot ne tikai piepešu dislokācijas maiņu, bet arī nebēgšanu (neuzsēšanos uz) visādās teorijās, fantāzijās, acu nemālēšanu ciet ar skaistiem vārdiem. lai gan var arī tā - var mēģināt sev melot par sevi tik ilgi, radikāli, konkrēti un konsekventi, kamēr meli kļūst par īstenību, proti, "reālais" pieskaņojas priekšstatam, bet šis ir nedaudz riskantāk.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on September 26th, 2012 - 10:02 pm
bet vai tu tieshaam no sirds domaa un tici, ka cilveeki speej radikaali mainiities? es mazliet negribiigi un aizvien vairaak domaaju, ka eksistee tas nomuljljaatais 'liktenis'
man shkjiet, ka cilveekiem ir lemts izmociities un izdziivot kaut kaadu specifisku dziives un rakstura modi, lai kaut kaadaa mistiskaa kosmosa kopainaa speetu noveerteet to, kas vinji nekad nespees buut (vienaa spacetime mazajaa dziivee)
un tad vinjiem tas ir jaapienjem un jaabuut prieciigiem un mieriigiem, kas ir ljoti gruuti.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]skaudri on September 26th, 2012 - 10:20 pm
es tieši domāju, ka cilvēki vispār nevar mainīties. un sliecos uz liktens jeb plāna pusi, tāpēc ir ļoti svarīgi vienā brīdi zināt savu vietu. man pašam savas vietas nezināšana ļoti ilgi grauza un ik pa laikam iegraužas no jauna a la sašaubos par savu vietu. piemēram, manā gadījumā ir tā - ja ieraugi sevi kaut vai kā sīku elementu visā kopējā mehānismā, tad sajūtos ļoti kruti un pacilāti, apzinoties, ka esmu faktiski neatņemama daļa no visa brīnišķīgā veseluma, proti, es ļoti bieži brīnos par to, ka šāds "plāns" jeb liktenis, sauckāgribi, vispār ir iespējams, es brīnos par to, ka tas ir, kā tas ir, apbrīnoju to, ko es vēl nezinu un nekad neuzzināšu par šī mehānisma-organisma niansēm, un savā ziņā jūtos pateicīgs, ka arī man tajā visā ir ierādīta viena konkrēta (jā, arī atbildīga) vieta.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]skaudri on September 26th, 2012 - 10:23 pm
un tas sprādziens ir nepieciešams nevis lai kaut ko mainītu vai mainītos, bet gan saprastu. un (paš)sapratne, ieraudzīšana arī būtu tā lielā pārmaiņa, ja to vispār tā var nosaukt.
(Reply) (Parent) (Link)