20 September 2012 @ 09:22 pm
 
i mean, i know this is very low, bet es vienkaarshi gribu izteiktties sheit internetaa, ka es kaa individuaala cilveekbuutne esmu ljoti viilusies dziivee. es domaaju, ka man buus sarkana mashiina, blonds viirs un maaja, vai arii melna mashiina un sarkana kleita. liidz 20 gadiem, bet man ir 25 un neviens nekad man nav teicis, ka mani miil, un viss ir taada huinja, ka es nezinu vai smieties vai raudaat. un es nezinu vai es esmu es vai aadams, kursh apdzeraas un uztaisa 20 ieraktus feisbukaa par random petty bullshitiem.
oh man, ja man nebuutu darba, es zinu, ka es aizietu neceljos. vieniigais labais dziivee ir agri celties, saposties svaigi mazgaataas dreebees, izdzert kafiju un pa crispy aukstu riitinju iet straadaat pie datora.

es nezinu kaada ir atshkjiriiba starp gudrajiem, prieciigajiem un veiksmiigajiem cilveekiem un mani. ko es izdariiju nepareizi. jo man reaali shkjiet, ka es biju jauka maza pieklaajiiga meitene un neko sliktu neizdariiju, bet viss ir tik stulbi un dranjkjiigi sanaacis, un man birst par to ruugtas karstas asarinjas
 
 
( Post a new comment )
[info]bordeaux on September 20th, 2012 - 11:38 pm
labāk, lai nesaka, nekā saka to stulbi. paskaties apkārt, tu redzēsi. tas komforts no visām, es nezinu, aizmigšanām blakus - jā, tas droši vien izskatās vilinoši, vismaz uz brīdi noteikti, bet, kad tas nonāk pie tām sacīšanām, tad gan tas viss pēkšņi šķiet atbaidoši pliekani. nu tieši visās tajās formālajās, īstajās, precīzajās attiecībās, nevis sapistajās un rūgtajās, kur var būt tam arī var ticēt. es visvairāk esmu novērtējusi to sacīšanu, kad to saka cilvēks, kurš diez ko mīlestībai netic, bet vienalga to saka, zinot, cik kādā brīdī daudz tas var nozīmēt. es nezinu, mani tas liekas jaukāk, nekā ja sacītu kāds, kas tam patiešām arī tic. tie man liekas tādi truši un aitas. tas ir tāpat kā pisties ir mīļāk, nekā drāzties, bet daudz tuvāk īstenībai, nekā mīlēties.
(Reply) (Link)