20 September 2012 @ 09:22 pm
 
i mean, i know this is very low, bet es vienkaarshi gribu izteiktties sheit internetaa, ka es kaa individuaala cilveekbuutne esmu ljoti viilusies dziivee. es domaaju, ka man buus sarkana mashiina, blonds viirs un maaja, vai arii melna mashiina un sarkana kleita. liidz 20 gadiem, bet man ir 25 un neviens nekad man nav teicis, ka mani miil, un viss ir taada huinja, ka es nezinu vai smieties vai raudaat. un es nezinu vai es esmu es vai aadams, kursh apdzeraas un uztaisa 20 ieraktus feisbukaa par random petty bullshitiem.
oh man, ja man nebuutu darba, es zinu, ka es aizietu neceljos. vieniigais labais dziivee ir agri celties, saposties svaigi mazgaataas dreebees, izdzert kafiju un pa crispy aukstu riitinju iet straadaat pie datora.

es nezinu kaada ir atshkjiriiba starp gudrajiem, prieciigajiem un veiksmiigajiem cilveekiem un mani. ko es izdariiju nepareizi. jo man reaali shkjiet, ka es biju jauka maza pieklaajiiga meitene un neko sliktu neizdariiju, bet viss ir tik stulbi un dranjkjiigi sanaacis, un man birst par to ruugtas karstas asarinjas
 
 
( Post a new comment )
rūsganais sprakšķis[info]mufs on September 21st, 2012 - 09:37 am
bet nevienam jau nav nekas perfekti, un liela daļa to,kas saka,ka viņiem ir, melo. melo citiem un visbiežāk arī sev. dzīve vispār ir viena sadrāzta padarīšana.
ar to domāšanu,ka x gados man būs y... ir jau cilvēki,kam tāda shēma strādā, bet ne visiem un varbūt tiešām,kā te saka zan, nav,ko iespringt uz to,jo tas tikai čakarē,nevis palīdz.

man ir 32 un dzīve pilnīgi galīgi nav tāda,kādu es to iedomājos 20 gados. un man ir teikuši,ka mīl, bet neviena no vieņiem tāpat vairs nav blakus. bet es cenšos iemācīties to figņu - priecāšanos par sīkumiem un konkrēto brīdi. un neko no dzīves negaidīt, ja nu kas labs notiek,lai ir pārsteiguma moments.
(Reply) (Link)