pagātne | atmiņas | nākotne
 

methodrone
20 September 2012 @ 09:22 pm
 
i mean, i know this is very low, bet es vienkaarshi gribu izteiktties sheit internetaa, ka es kaa individuaala cilveekbuutne esmu ljoti viilusies dziivee. es domaaju, ka man buus sarkana mashiina, blonds viirs un maaja, vai arii melna mashiina un sarkana kleita. liidz 20 gadiem, bet man ir 25 un neviens nekad man nav teicis, ka mani miil, un viss ir taada huinja, ka es nezinu vai smieties vai raudaat. un es nezinu vai es esmu es vai aadams, kursh apdzeraas un uztaisa 20 ieraktus feisbukaa par random petty bullshitiem.
oh man, ja man nebuutu darba, es zinu, ka es aizietu neceljos. vieniigais labais dziivee ir agri celties, saposties svaigi mazgaataas dreebees, izdzert kafiju un pa crispy aukstu riitinju iet straadaat pie datora.

es nezinu kaada ir atshkjiriiba starp gudrajiem, prieciigajiem un veiksmiigajiem cilveekiem un mani. ko es izdariiju nepareizi. jo man reaali shkjiet, ka es biju jauka maza pieklaajiiga meitene un neko sliktu neizdariiju, bet viss ir tik stulbi un dranjkjiigi sanaacis, un man birst par to ruugtas karstas asarinjas
 
12 atziņas | teikt
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on September 25th, 2012 - 02:01 pm
taisniiba jau ir saprotama, bet biezhi vien bezspeeciiga
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]skaudri on September 25th, 2012 - 07:26 pm
tu pareizi rakstīji par tām ķīmiskajām reakcijām, kur vajag enerģijas katalizatoru, šoku, un tad ir sprādziens. lai ielēktu taisnībā tiešām ir jāizdara lēciens, kaut kas tāds, ar ko sevis uzkonstruēto "Es" pirmajā brīdī, iespējams, nespētu identificēt. t.i., jānoārda kaut kāda daļina no sava priekštata par savu "Es" , jāuzspridzina, un tad ir liela iespējamība, ka sāksi kursēt pa citu trajektoriju. vienkārši pamēģini kaut ko Citu, bet tā nedrīkst būt bēgšana vai eskeipisms, ar šo domājot ne tikai piepešu dislokācijas maiņu, bet arī nebēgšanu (neuzsēšanos uz) visādās teorijās, fantāzijās, acu nemālēšanu ciet ar skaistiem vārdiem. lai gan var arī tā - var mēģināt sev melot par sevi tik ilgi, radikāli, konkrēti un konsekventi, kamēr meli kļūst par īstenību, proti, "reālais" pieskaņojas priekšstatam, bet šis ir nedaudz riskantāk.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on September 26th, 2012 - 10:02 pm
bet vai tu tieshaam no sirds domaa un tici, ka cilveeki speej radikaali mainiities? es mazliet negribiigi un aizvien vairaak domaaju, ka eksistee tas nomuljljaatais 'liktenis'
man shkjiet, ka cilveekiem ir lemts izmociities un izdziivot kaut kaadu specifisku dziives un rakstura modi, lai kaut kaadaa mistiskaa kosmosa kopainaa speetu noveerteet to, kas vinji nekad nespees buut (vienaa spacetime mazajaa dziivee)
un tad vinjiem tas ir jaapienjem un jaabuut prieciigiem un mieriigiem, kas ir ljoti gruuti.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]skaudri on September 26th, 2012 - 10:20 pm
es tieši domāju, ka cilvēki vispār nevar mainīties. un sliecos uz liktens jeb plāna pusi, tāpēc ir ļoti svarīgi vienā brīdi zināt savu vietu. man pašam savas vietas nezināšana ļoti ilgi grauza un ik pa laikam iegraužas no jauna a la sašaubos par savu vietu. piemēram, manā gadījumā ir tā - ja ieraugi sevi kaut vai kā sīku elementu visā kopējā mehānismā, tad sajūtos ļoti kruti un pacilāti, apzinoties, ka esmu faktiski neatņemama daļa no visa brīnišķīgā veseluma, proti, es ļoti bieži brīnos par to, ka šāds "plāns" jeb liktenis, sauckāgribi, vispār ir iespējams, es brīnos par to, ka tas ir, kā tas ir, apbrīnoju to, ko es vēl nezinu un nekad neuzzināšu par šī mehānisma-organisma niansēm, un savā ziņā jūtos pateicīgs, ka arī man tajā visā ir ierādīta viena konkrēta (jā, arī atbildīga) vieta.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]skaudri on September 26th, 2012 - 10:23 pm
un tas sprādziens ir nepieciešams nevis lai kaut ko mainītu vai mainītos, bet gan saprastu. un (paš)sapratne, ieraudzīšana arī būtu tā lielā pārmaiņa, ja to vispār tā var nosaukt.
(Reply) (Parent) (Link)