Videopēles vairākas reizes ir kalpojušas par metāla injekcijas portāliem, sastopot to skaņu celiņos Metālu pirmo reizi vispār un ne tikai metālu - Dark Ambient arī! Interesanti, ka šodien šie divi veido labāko daļu manas ikdienas ēdienkartes.

Iz zelta vērtā radošuma 90. gados:
V-Rally II - izcili kombinēta elektronika ar Metālu. Viena no atmosfērīgākajām spēlēm žanrā. Izrādās, ka Metāls var stūrēt PS1 spēli!
Test Drive - Fear Factory, kuri joprojām ir cieņā un plauktā plates formātā.
Quake II - Sonic Mayhem te izpilda lielisku Industrial Metal, kas lieliski papildina spēles tēlu. Mūzikas dēļ vien izieta neskaitāmas reizes.
Twisted Metal 4 - Rob Zombie. Izejot spēli ar Mr. Zombie, redzi ļoti īsu, bet foršu klipiņu! Attiecīgās ēras albums baisi labi skan platē.
- ap šo vietu Metāls jau ir mans caurcaurēm -
Silent Hill - iepazīstināja mani ar un uzreiz uzsēdināja uz Dark Ambient/Industrial, liekot aizmetņus interesei par Trip-Hop.
Akuji The Heartless - šis varētu būt tirdīklis manai interesei par tumšu rituālistisku muzonu. Atrasti un iemīļoti legit mākslinieki žanrā.

Mithras - On Strange Loops - skanēja PS4 fonā uzliktajā Spotify, kad geimoju ralliju. Izcils Death Metal, apbrīnojami labi ierakstījās braukšanā!

Tags: mūzika, videospēles
Current Music: Silent Hill - Akira Yamaoka

Šo iemeslu dēļ droši vien baigi ilgi nebūšu rīdzinieks - tā pilsēta cilvēku te negrib. No Pilsētas uz Autosētu - tirliņiem tikai to vajag.
https://www.youtube.com/watch?v=G78W7VyGl3s

ERIBADI DED?
btw u guys totally suck
srsly.

Current Music: low freq humming noise

Braucam ar privāto auto uz mājām no Portugāles. Naktsmājas kā vienmēr tēmējam uz nejaušības principa Polijā, pusceļā ±. Braucam un pa ceļam bij. draudzenes mammai piezvana viņas draudzene. Lalalā, tralalā, kur esi un ko dari, vai negribat pa nakti palikt Francijā, pilī? :o

Braucam ar privāto auto uz mājām no Portugāles, nomainās šoferu pāris un turpinam klausīties Dean Koontz audiogrāmatu The Face. Darbība Holividas slavenības savrupmājā, izceļ melnbaltus kino zvaigžņu portretus un privātu retro auto kolekciju. Braucam un klausāmies, kādas tik tur šausmeņu mistērijas nenotiek - baigi interesanti! Nākamā pietura: Francijas lauki naktī.

Piebraucam pie tāda kā naktī šķietoša mežiņa, atveras vārti. Iebraucam pils pagalmā, auto lukturu gaismā paspīd uz glītā grants celiņa noparkoti retro auto. Ir nakts, dodamies uzreiz uz kalpu māju gulēt. Mūs abus ved augšā uz 2. stāvu. Kāpņu telpā gar sienām ir melnbalti Holivudas zvaigžņu portreti.


Nākamajā dienā izbraucu ar limuzīnu, lai gan man vispār nav tiesību heheh.

Tags: literatūra, teika
Current Music: tvaika nosūcējs

Vakar man šķita, ka Death un Black metal brigādes Vreid | Vomitory | Abbath | Hypocrisy vakar apmaldījās.


Metālistam vajag 3 elementāras lietas:
1. Vietu, kurā ārdīties un vietu, kurā piesēst miesu atpūtināt, samaksāt par alu un gaidīt, kamēr nomainās blices;
2. Kaut ko, kas iztur minimālas Alus kvalitātes prasības;
3. Normālu skaņas kvalitāti.


1. Eksistē daļēji, pārējais nepienākas.
Ko metāls meklē uz baroku velkošā interjerā ar permanenti piestiprinātu disko bumbu pie griestiem? Īsti nav skaidrs. Metālam ir sava vieta Rīgā. Vairākas. Nav nepieciešamība pie normijiem līst. Bet nu, tika ielīsts un tad nākas redzēt, ka organizētāji pilnā nopietnībā sadomājušies, ka ir OK likt cilvēkiem būt uz kājām 4h no vietas. Ne tur galdiņš, kur atpūtināt kājas un samaksāt par alu, ne uz trepītēm ļauj sēdēt ībļi uzvalkos, ne vispār uz balkona laiž, kas vienkārši slēgts prikola pēc, kamēr normiju koncertos tas ir vaļā... Nulle vēlmes to vietu apmeklēt vēl, neiepriecināja. Placis apsēsties ir pašsaprotama un minimāla vietas prasība - metālistu miesas noveco tāpat beigu galā. 2/10

2. Kas te notiek - krieveļu pulcēšanās ap manpursiem? ( ... tālāk ... )

Tags: black metal, death metal, mūzika
Current Music: Kuwalda - Бетономешалка

Lūk, šobrīd norit Death Metal koncerts un aklais saloka spieķīti, ielec mošpitā, ielec circlepitā.

Tags: death metal, mūzika, teika
Current Music: Morbid Angel fonā starp blicēm

Uzņemos atbildību par to, ka esmu rādījis ļoti negantu piemēru!

Esmu daļēji vai pilnībā vainojams pie tā, ka skola tagad ir spiesta klausīties jauniešus trenējamies rīkles dziedājumos.
Arī es to skaitā - šodien man bija jāklausās, kā tualetē aiz mana kabineta sienas pagāni savākušies defekācijas rituālus pavadīt ar ziemeļniecisku vokalizēšanu. Tas nešķita pieņemami, ka tādas kultūras izpausmes notiek bez manis, tāpēc aši paķēru savu kafiju no galda, atvēru tualetes durvis un mans skatiens atdūrās pret trim sejām, kas, ieraudzījušas pieaugušo, mazliet satrūkušās rādījās:
- *iemalkoju kafiju, ievēroju māksliniecisku pauzi* Es nāku priekšnesumu klausīties, lūdzu turpināt! Gribas labāk dzirdēt to cīņu ar Brūno lāci!
*jaunieši rājiena vietā dabūjuši ko citu, apjukuši sāk rēkt*
- Turpiniet, turpiniet - izklausījās pēc diezgan episkas epizodes! Noteicu un tad vēlreiz sniedzu aplamo piemēru, kura dēļ skolā tagad nekārtības - demonstratīvi uzmetu visiem labi zināmo divpirkstu kombināciju, lūpas izvērpu invertētā smaidā un ar krūšu balsi nogrowloju, pieliekot klāt mazliet rīkles dziedājumu galu un teatrālisma.
*jaunieši rēc vēl vairāk un es ar savu kafiju izeju no tualetes telpas*

Pirmo reizi šo slikto piemēru sniedzu skolas Svētku zālē, gatavojot tehniku pasākumam un laika gaitā ir bijušas problēmas sevi savaldīt - epizodes ir atkārtojušās. Apņemos šādi mazāk nerīkoties!


P.S.
Zem zilā džemperīša man šodien ir Saturn's Husk krekliņš, bet galvā skan Rob Zombie - F.T.W. 84, kas skaisti enerģizē un vēsta:
"Fuck the world, fuck it all - is this what you're waiting for? Fuck the world, fuck it all - this is 1984!"

Metāls \m/

P.P.S.
Paldies par spoguli komentos! Tas gan man par izbrīnu izrādījās divpusējs - parāda gan manu (kritika uztverta), gan arī pašu spoguļa turētāju portretu MI tehnoloģiju laikā :)

Tags: dzīvesprieks, mi, mūzika, teika
Current Music: Saturn's Husk - Mycelium Messiah

Katrs jaunais Windows Feature Update (23H2, 24H2, 25H2...) ir iespēja vērot kā ikdienā iemītā taciņa vērpjas, kropļojas un transformējas, kā parādās sānceliņi un tūdaļ maldugunīs tie pazūd, kā nezaļo vairs koks, kas vakar zaļoja un deva augļus... Tur tajā šmiglā neskaidrajā redzams milzis apjucis. Tas mušmiru novilkumā turētas driģenes sarijies - skatās uz savām rokām pilnīgi skaistā neizpratnē - kā tas nākas, ka labā roka nezina, ko kreisā dara un kas vispār notiek?

Tagad, kad uz savu galvu veicu ieskatu sisadmina pienākumos (spēlējos ar Windows pielāgošanas un izplatīšanas oficiālajiem, bet jau norietā esošajiem risinājumiem), jau daudz plašākā līmenī redzu, kā laika gaitā mainās Microslop politikas un kā tām tiek pielauzti produkti, kas būvēti uz citu politiku pamata, vienam gan paliekot nemainīgam: Microslop vēlmei savos produktos agresīvi ieviest kofeīnā un kokaīnā slīcinātu ideju brāķus. Kaut kas šiem pakaļu plēš un neļauj veidot kvalitāti tur, kur to sagaida.
Cilvēki sagaida stabilu produktu ar ierastu vidi, lietu sakārtošanu, optimizēšanu, vienkāršošanu. Sagaida konkrētu virzienu, stabilitāti. Nevis šaudīšanos no A uz Z, tad Ž, tad Y, tad B, Č un Ŗ. Bet Microsoft - šie laikam rīkojas pēc ļoti sliktu sisadminu rokasgrāmatas - jaunumus ievieš uzreiz dzīvajā, netestē atsevišķi, backupus netaisa, citus nedzird, "zina vislabāk" un šīs "zināšanas" nekautrējas uzspiest, rīkojoties ar savu šķietamo visatļautību. Realitātē gan viņi neko nezina un vienkārši kā tas sliktais sisadmins - sadomājušies kādā jēlā sēdē lietas, neciena savus kolēģus un random eksperimentus pa taisno uzgrūž gala patērētājam vienkārši prikola un ieskata pēc. Jo tā var izdarīt, jo tagad tak mākoņa laiks... Un tad ir konflikts: vecmeistaru prasmes un tikums Vs AI Slop. Programmēšana Vs jūtiņas. Lokāla rēķināšana Vs mākoņjaudu īrēšana.

Katrs jaunais Windows laidiens sagādā man vairākas dienas darba, pētot, kurš tad nu reģistra un lokālās politikas iestatījums tagad aizbraucis mākonī un pārvaldāms tikai no Intune gala... Izrauts no sastingušajām sisadmina rokām! Pa jaunam jāveido un jāpielāgo Windows setupu ar ieceptiem settingiem, progām un politikām, lai man pēc Windows uzstādīšanas būtu pēc iespējas mazāks darbs, lai Windows galā izskatītos pēc iespējas tukšāks, klusāks un sagaidošāks, nevis pavēlošāks. Lai būtu instruments darbam, nevis tā tēlošanai.
Tagad ir kārtējais šī darba veikšanas cikls un man - man sagribējās pārvaldīt vairāk, uzzināt precīzāk, pabakstīties. Nav arī plikas vēlmes jautājums - Feature Update viena otru aizstāj. Kas nozīmē to, ka vienā brīdī visi pielāgotie iestatījumi var pazust, Microslopam palaižot apdeitu tirgū, kas pārraksta visu Windows mapi, uzvedas kā jauninstalēta sistēma, kas atmetusi visu veco...

Garlaicīgi nav - Microslop rūpējas par sisadminu labklājību, izglītību un emocionālo stāvokli.
Sēž tas milzis tur miglā, skatās uz savām rokām un nesaprot. Nesaprot, bet zina - tagad labajai rokai būs jālabo to, ko kreisā savārīja. Un tikai tāpēc, ka maciņam sāk sāpēt - Microslop Winblows strauji zaudējis savu dominanci, cilvēki atsakās ieņemt upuru lomas, pārvācas uz Linux, atstājot Microslop jautrības tikai Enterprise sektoram. Uz visiem laikiem!
Vai tik nākotne nebūs tāda, ka lielais Microslop Winblows nebūs tikai Enterprise risinājums, bet cilvēciņi lēnām sēdēs savās Linux un MacOS mājās? Tikmēr Microslpo šobrīd mēģina "salabot" savas attieksmes un atkāpties no dažas labas agresīvas politikas. Tāpēc nu - Windows 11 26H2 noteikti atkal sagādās rotaļlaukumu daudzām padziļinātām atklāsmēm par vardarbīgām un izmantojošām attiecībām. Atņemšu "vīrietim" siksnu un šņabi - iešūšu Windows Update settingu, kas atsakās no Feature Update, bet pieņem būtiskos - drošības atjauninājumus.

Tas uzreiz paceļ jautājumu - kuru versiju saldēt?
Jo Windows 25H2 ir diezgan netīrs palags un MS tik turpina solīt to izmēzt. Sola un sola, bet kā nenāk mazgāt, tā nenāk. Līdz ar ko šīs versijas netīrās problēmas un traipus saldēt rītdienai būtu aplami, vajadzētu stabilāku lietu tādam mērķim. Bet nu, hahaha - stabilitāte un kvalitāte šobrīd nav Microslop prioritāte. Un reality check: MS dara visu, lai kontroli izrautu no tavām rokām, ieliekot to savā mākonī un prasot abonēšanas maksu par kontroles atgriešanu.

Jo Microslop zina labāk!

Tags: it
Current Music: Dodheimsgard • 666 International

Kā latviski pateikt "oneness"? Metafizisks jēdziens nevis "vienotība".

PAR PSEIDOPATRIOTISKAJIEM PARAPIMPIEŠIEM UN VIŅU DRAUĢEĻIEM
Valodnieki un žurnālisti ik pa laikam strīdas, kā tad pareizāk būtu saukt mūsu invalīdus-sportistus, kas piedalās speciāli viņiem veidotajās paralēlajās olimpiskajās spēlēs – paraolimpieši vai paralimpieši, vienlaikus, protams, rūpīgi skatoties pār plecu, kā ir ar tiem nosaukumiem citās pasaules valstīs, lai no tām neatšķirtos un vajadzības gadījumā veikli pārkārtotos. Es, savukārt, izlēmu viņiem piešķirt nosaukumu parapimpieši, kas, pirmkārt, ir īsāks par vienu no iepriekš minētajiem, otrkārt, ar zināmu divdomīgu, nicinošu pieskaņu, taču viņi to, manuprāt, ir pelnījuši, ja kāds nesaprot, kāpēc, tad iesaku izlasīt šo publikāciju līdz galam, un gan jau tad spēs to saprast…
Par to, ka ir tādi ļaudis, kā tagad moderni saka, ar ierobežotām kustību spējām, kuri, par spīti gūtajām traumām, nodarbojas ar sportu un pat gūst zināmas starptautiskas godalgas, es zināju jau sen. No vienas puses, protams, jutu pret viņiem zināmu cieņu, ka viņi spēj parādīt sevi kā gana fiziski un garīgi izturīgus ļaudis (jo uzvaras un rekordi tāpat vien nenāk, tas prasa gana lielu, mēnešiem un gadiem ilgu darbu un piepūli), no otras, neredzēju viņos nekādu patiesu Patriotismu (plātīšanos ar mūsu valsts karogu rokās un staigāšanu sarkanbalti sarkanā apģērbā es par tādu neuzskatu) un vēlēšanos izmantot savu statusu, lai risinātu svarīgas un mūsu tautai varbūt pat izdzīvošanai vitāli nozīmīgas problēmas. Intervijās no viņiem skanēja standarta frāzes: “Es mīlu Latviju! Es lepojos startēt mūsu komandas sastāvā…” utt., utjp., tai pašā laikā izvairoties no politisku jautājumu un filozofisku problēmu risināšanas, piemēram, ieminoties par to, kāds ir mūsu valsts nacionālais sastāvs, cik mums vispār ir latviešu kā tādu, kāda mūs sagaida nākotne (visus – gan veselos, gan slimos un kroplos), kā panākt, lai latviešu valoda skanētu arī pēc 100 gadiem, kad mūs vairs neviena šeit nebūs… Šādas problēmas viņi apspriest nesāka, jo tad agri vai vēlu būtu jānonāk pie mūsu valsts vadītāju piekoptās politikas izvērtēšanas – kāpēc netika veikta dekolonizācija, kāpēc Latvija atkal kļuvusi par caurstaigājamu sētu, kāpēc latvieši brauc prom no valsts, bet vietā ienāk cittautieši – un ne vairs tikai no bijušās PSRS teritorijas. Esmu pārliecināts, ja būtu vēl dzīva no bērnības ratiņkrēslam piekaltā filozofe Zenta Mauriņa, viņu gan tas uztrauktu, un viņa par to visu runātu. Bet mūsu invalīdiem-sportistiem latviešiem (par sportistiem-cittautiešiem, kuri dažs labs pat nemāk kā nākas runāt valsts valodā, vispār nav te jēgas ieminēties) likās pareizāk šādas tēmas neaizskart, jo citādi varētu zaudēt varturu labvēlību un līdz ar to arī iespēja uzstāties limpiādēs, saņemt medaļas un naudas balvas visdrīzāk ietu secen.
Katrs, protams, dzīvo kā prot un uzskata par pareizu, bet man, savukārt, ir tiesības subjektīvi izvērtēt, kurš cilvēks ir pelnījis manu cieņu un kurš nē, parapimpiešu vidū es nevienu cieņas vērtu radījumu neatradu, tāpat, kā, starp citu, arī parasto olimpiešu vidū nē.
Tāpēc, kad uzzināju, ka Līga Muzikante un liene apine (šīs dāmītes vārdu un uzvārdu turpmāk visiem iesaku rakstīt tikai ar mazo burtu) sākušas strādāt Latvijas Paralimpiskajā (vai nu kā to toreiz sauca) komitejā, es to uztvēru vēsi vienaldzīgi, sak, katram no mums ir kaut kā jādzīvo, komunisms mums tuvākajā laikā nespīd, viss “maksā tik, cik maksā”, bet iztikt no pārsvarā garīga rakstura grāmatu izdošanas un tirgošanas mūsdienās ir, maigi izsakoties, problemātiski. Tiesa, kad L.Muzikante, nezinu īsti, cik nopietni, piedāvāja arī mani iekārtot šajā iestādē darbā, es pateicu striktu “nē”, ne tikai tāpēc, ka tad man, visticamāk, nāktos mainīt dzīves vietu, bet galvenokārt tāpēc, ka neuzskatīju šos cilvēciņus par tā vērtiem, lai es ar viņiem sadarbotos iepriekš jau uzskaitīto iemeslu dēļ. Pie reizes novēlēju Līgai mēģināt viņus pāraudzināt un pievērst Patriotiskam pasaules uzskatam! Lai nu man piedod Līga, ja es kļūdos, bet, manuprāt, te viņa cieta pilnīgu fiasko. Vai kaut viens parapimpietis abonēja avīzi DDD? Man liekas, viņi nevēlējās to lasīt pat tad, ja kāds to viņiem par velti rokās iespieda! Vai kāds no viņiem uzrakstīja kaut vienas A4 formāta lappuses garumā rakstu mūsu avīzei? Nē, protams, nebija viņiem ne talanta, ne laika, ne vēlmes to darīt (starp citu, tieši invalīdiem publicēties “DDD” būtu visdrošāk, ļoti šaubos, ka kādam tiesnesim celtos roka ratiņkrēslā sēdošu cilvēku par nacionālā naida kurināšanu iebāzt cietumā)! Visbeidzot, vai kāds no medaļniekiem-parapimpiešiem no savas godam nopelnītās (šoreiz es to rakstu bez ironijas) naudas balvas, kuras, ņemot vērā mūsu nabadzīgās valsts budžetu, bija, manā uztverē, pat vairāk kā pieklājīgas (skat., piemēram, https://www.apollo.lv/8151586/valsts-apbalvos-sportistus-lielakas-naudas-summas-paralimpiesiem) kaut dažus eirikus noziedoja mūsu veidotajam laikrakstam? Nē, neuzskatīja to par vajadzīgu! Un ko gan citu var gaidīt no kosmopolītiem? Es daudzreiz teicu Līgai, ka viņai labāk būtu pameklēt darbu kādā no Rīgā daudzviet esošajiem juridiskajiem birojiem, ir taču viņai juridiskā augstākā pamatizglītība…
Kas sākās pilna mēroga karš Ukrainā, 2022.gada ziemas para-spēlēs moskaļus piedalīties nelaida, kas bija loģiski, pareizi un saprotami. Mūsējie varēja braukt uzstāties ar drošu pārliecību, ka, ja ne vēl esošajiem, tad ar lielu varbūtību potenciālajiem mūsu tautas slepkavām blakus jāstāv nebūs. Diemžēl jau pēc 2 gadiem moskaļu propaganda un, protams, arī piesolītā lielā nauda bija izdarījusi savu, un 2024.gada vasaras para-spēlēs paRašas sportisti jau drīkstēja piedalīties zem “neitrāla karoga”. Cik man zināms, L.Muzikante un l.apine mēģināja toreiz pārliecināt Eiropas sportistus ignorēt šo pasākumu, ja reiz tajā piedalās okupētājvalsts pārstāvji, no kuriem dažs labs, ļoti iespējams, savu traumu bija guvis, cenšoties okupēt Ukrainu un slepkavojot tās iedzīvotājus. Vairumam eiropiešu tas bija pofig, un viņi nolēma pasākumā piedalīties. Es uzskatīju, ka tādā gadījumā mūsu para-sportistiem nevienam šai balagānā nav jāpiedalās, bet, ja viņi tomēr to darītu, tad Līgai un lienei jānoliek savas pilnvaras, lai viņi pameklē sev par aizbildņiem kādus sorosītus, kuri gan jau neatteiksies no šāda goda. Cita starpā, l.apine toreiz pasniedza sevi kā lielu varoni jau ar to vien, ka bija izteikusi aicinājumu veikt šādu boikotu, ja tas neguva atsaucību, viņu šis fakts vairs neuztrauca. Tieši ap šo laiku minētā persona pārtrauca darboties arī LNF un avīzē “DDD”. Es aicināju Līgu Muzikanti (vai toreiz varbūt jau Gardu) no savas puses pārtraukt darboties parapimpiskajā komitejā, kaut vai tāpēc, lai nebūtu ikdienā jāskatās uz bijušās draudzenes, gļēvās nodevējas ģīmī, kas viņai noteikti pozitīvas emocijas neraisīja. Galu gala Līga beigās šo komiteju arī pameta, tikai, ja nemaldos, tas notika jau 2025.gadā.
Un, lūk, tagad, 2026.gadā, kad atkal noris kārtējās ziemas parapimpiskās spēles, to organizētāji ir gājuši vēl tālāk un atļāvuši moskaļiem piedalīties pilnā ekipējumā – ar saviem karogiem, formās un visu citu paRašas simboliku. Ko nolemj mūsu sportisti? Loģiski, te būtu tikai viena izvēle – pilnīgs, totāls boikots tik ilgi, kamēr paRašņiki nebūs pazuduši no horizonta, kā tas notika 2022.gadā. Bet nē, lika mazliet pagaidīt, kur tad paliek līdzdalības gods, potenciālās medaļas un naudas balvas par tām? Un “mūsējie” pieņem lēmumu – nepiedalīties parādes gājienā, bet pašu pasākumu, protams, neignorēt. Tas ir gandrīz kā, līdzībās runājot, piedalīties visos kāzu pasākumos, tikai līgavai un līgavainim dāvanas gan nepasniegt! Mūsu sorosiskie mediji to pasniedza kā lielu drosmi un patriotismu – re, kādi mūsējie malači! Vēl jo vairāk, viņi mēģināja iestāstīt, ka tieši pasākuma ignorēšana un nepiedalīšanās tajā būtu mūsu gļēvuma izpausme. Nu tieši kā pēc Orvela: BRĪVĪBA ir VERDZĪBA, GĻĒVUMS ir DROSME, bet NEZINĀŠANA – SPĒKS !!!
Bet tad vēl sanāca neliels obloms – Latvijas parasportisti it kā bija nolēmuši nekādos tusos ar parapimpiskās komitejas vadību, kura ir tik putiniska un moskaļus mīloša, nepiedalīties, bet tomēr sanāk, ka kāda slāviskas izcelsmes sportiste ar pavājām latviešu valodas zināšanām novikova un viņas palīdze maļuka tomēr bija ieradušās atdot godu komitejas prezim. Un, tad nu TV3 pārraides “Nekā personīga” žurnālists mēģina noskaidrot, kāpēc tas tā noticis, novikova mēģina nesakarīgi kaut kā attaisnoties, bet maļuka viņu gandrīz vai tiešā tekstā pasūta – vecīt, ko tu no manis gribi, eju, kur man vajag, varbūt man tev atskaitīties arī, kāpēc tualeti apmeklēju?
Lūk, un tad uz šo darboņu fona parādās “patriote” liene apine (kamēr viņa darbojās LNF un “DDD”, viņu, tāpat kā L.Muzikanti, sorosītu TV tikpat kā nekad nerādīja, bet nu ir citi laiki pienākuši), kura izsaka nosodījumu abām krievvalodīgajām dāminām, vai-vai, cik neglīti, nu kā tā varot uzvesties? Viņa, protams, nesaka, ka novikovu vajag nekavējoties izslēgt no parapimpiešiem, ka viņa turpmāk ar šo dāmīti nevienu dienu vairs kopā nestrādāšot…nē, te atkal iedarbojas krievu paruna: «милые браняться – только тешутся» (latviskais analogs būtu: “kas mīlējas, tas ik pa laikam arī ķīvējas”). Un būtībā, tik tiešām, kāda gan nozīme, bija tur parapimpietis “tusā” kopā ar komitejas vadību vai nebija, vicināja viņš gājienā karogu vai nevicināja…? Tas viss ir otršķirīgi un nebūtiski, pati piedalīšanās sacensībās vien ir necieņas izrādīšana Ukrainas brīvības cīnītājiem un viņu ideju nodevība, kaut arī viņu pašu sportisti tai pimpiādē bija… par savu rīcību katrs pats atbild, sliktu piemēru atdarināšana nav attaisnojums. Un es šinī gadījumā starp apines un novikovas rīcību nekādu būtisku atšķirību neredzu, ne velti abu uzvārdus es šeit rakstu ar mazo burtu. Toties sorosītu mēdiju uztverē gan apine nu kļuvusi baigā varone un patriote, ne velti pats Pidarevičs ir gatavs viņu sev glaust klāt un karsti samīļot, kā to mēs redzam no fotogrāfijām lienes soc.tīklos un aprautiem video sižetiem televīzijā. Vai tas nozīmē, ka mūsu prezītis būtu nācis pie prāta un mainījis savu seksuālo orientāciju? Diezin vai, drīzāk gan l.apine ir līdz galējībai degradējusies zemāk par kriminālnoziedzniekiem, kuriem viens no lielākajiem apkaunojumiem ir nonākt fiziskā saskarē ar pederastu…
Ko tur vēl vai saka – Dieviņš nav mazais bērns, visu saliks pa vietām! Esmu dzirdējis, ka režisors hermanis taisoties ņemt savā pulkā sarakstā uz 15.Saeimas vēlēšanām arī ķiršteinu-sļivkinu kopā ar viņa palīdzi lenočku-lienīti apinīti. Nu tad, kā saka, lai jums visiem veiksmīga izgāšanās, nevienu vietu jums neredzēt ne nākamajā Saeimā, ne arī turpmākajās !!!
BET “DDD” bija, ir un paliks, cīņa par dekolonizāciju un Latvisku Latviju turpinās!
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
30.03.2026. Aivars Gedroics