tas ir absurds ([info]mazeltov) rakstīja,
@ 2015-06-04 12:55:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:vkkf

Šorīt pamodos un e-pastā bija VKKF atbalstītā projekta "Saules ceļš" tāme. Kas nozīmē to, ka VKKF Ētikas kodeksa 1.6. punktu ievēro un tas darbojas praksē (saite lapas apakšā: http://www.vkkf.lv/#44). Vismaz šajā konkrētajā gadījumā.

Ar tāmi varat iepazīties zemāk, bet šeit īsumā par galvenajiem izdevumu posteņiem:

1. Akmeņu stādīšanas akcijas - 714 EUR.
Īsumā - mākslinieku grupa (kurai ir brīnišķīgs nosaukums - Krūmu grupa) apmeklē Raiņa un Aspazijas populārākās dzīvesvietas, kur savāc akmeņus, kuriem nejauši garāmgājēji var nodot vēstījumus. Tad viņi dodas uz Kastaņolu un šos akmeņus iestāda, kur tie simboliski augs. Akmens tiek atvests arī no Šveices, kas tiek iestādīts Pedvāles brīvdabas muzejā.

Ziņas par to atrodamas šeit:
http://e-art.lv/stadis-akmenu-par-godu-rainim-un-aspazijai/
http://www.sabile.lv/2015/04/noslegusies-akcija-%E2%80%9Elatvijas-akmens-seklas-kastanolai%E2%80%9D/
http://www.la.lv/pedvale-sovasar-taps-saules-cels/

2. Akcija "Goda vārti" - 1000 EUR
Apskaņošanas izmaksas. Sīkāku informāciju neatradu

3. Perfomance - "Cilvēki - kalni" - 300 EUR
Performances kuratore ir Feldberga meita, Laura Feldberga. Tas, droši vien, ir OK, jo arī Zatlera sieva izvēlējas savas meitas firmas pakalpojumus, kad vajadzēja uzsmucināt Jūrmalas rezidenci pamatojot, ka meita izprot labāk viņas fišku un gaumi.
Performance īsumā: interesenti ierodas Pedvāles Brīvdabas muzejā ar sagatavotiem tērpiem un tad 10-15 minūtes pastāv un patēlo kalnus.
Apraksts šeit: http://pedvale.lv/159/864/

4. Akcija - "Rainis zīmē ainavu" - 300 EUR

Ļauži ierodas un glezno ainavu Raiņa acīm, kurš dzīvoja trimdā Šveicē, bet par daļu Kurzemes mēdz teikt - Kurzemes Šveice.
Apraksts šeit: http://pedvale.lv/159/864/

5. Vides objekts "Saules ceļš" - 11745.95 EUR
Mākslinieka Feldberga veidots objekts Pedvāles Brīvdabas muzejā.
Apraksts šeit: http://pedvale.lv/159/864/ (kā arī O. Feldberga facebook lapā var sekot līdzi darbiem vides projekta izveidē)

6. Organizatoriskie izdevumi - 940 EUR
Pasākuma režisors un 2 pasākuma vadītāji (3. oktobrī)





(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mazeltov
2015-06-05 01:39 (saite)
Es nekur neesmu teikusi, ka kultūras jomai piešķirto valsts naudu būtu jānovirza pensijām vai bērnudārzu celtniecībai vai desu vai banānu dalīšanai. Bet tu neesi pirmais, kurš cenšas man šo piesiet.

Man gan pilnīgi noteikti liekas, ka VKKF projekti ir jāvērtē arī pēc tā, kāds būs labums sabiedrībai. Piemēram (tikai viens piemērs nevis viss uz kā balstīt visu vērtējumu), cik liela ir ieplānotā mērķauditorija un pēc tam - cik liela bija mērķauditorija, cik cilvēku ieradās uz tām performancēm - es domāju, ka arī tas ir svarīgi, jo tas parādītu, cik daudz cilvēku izdodas piesaistīt ar kaut ko tādu.

Vispār, kā tad tev šķiet, kādā veidā tad notiek projektu atlase VKKF? Pēc kādiem kritērijiem tad viņi vērtē, atblastīt projektu vai nē? Kā viņi atšķir sūdu uz kociņa no kaut kā ūberkruta? Tikai pēc patīk/nepatīk; saprotu šo mākslu/nesaprotu un vēl pēc kaut kā tāda? Būtu diezgan stulbi, ja tas notiktu tieši tā. It īpaši, ņemot vērā, ka tieši uz šo mērķprogrammu bija iesniegti ļoti daudz projektu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dominika
2015-06-05 21:42 (saite)
Te gribas jautāt, kā tiek definēts "labums sabiedrībai"? Vai visi kultūras pasākumi, uz kuriem ierodas daudz cilvēku, nes "labumu sabiedrībai"? Vai ir būtiski, kādi cilvēki ierodas - vietējie, tūristi? Laucinieki, pilsētnieki? Intelektuāļi vai roku darba strādnieki? Domāju, ka dažādas sabiedrības grupas definē mākslu atšķirīgi, un attiecīgi ir projekti, kas uzrunās un piesaistīs tikai noteiktu sabiedrības grupu, kura var arī nebūt liela. Vai tas nozīmē, ka šādus mākslas darbus nevajadzētu atbalstīt?

Par atlasi - pieņemu, ka KKF komisijās tomēr strādā attiecīgajā jomā izglītoti un pieredzējuši ļaudis, kas zina gan projektu iesniedzēju bekgroundu, gan Latvijas un pasaules kontekstu utt. Tā ka tas nav vienkārši "patīk/nepatīk", "saprotu/nesaprotu", tieši pretēji, pēc zināma laika izglītošanās ir diezgan grūti mākslu vērtēt tik vienkāršoti. Varētu, protams, diskutēt par veidu, kā eksperti tiek atlasīti (pēc NVO utml. rekomendācijām, cik nojaušu (slinkums iet skatīties uz mājas lapu)), vai arī par to, ka paļaušanās uz "ekspertiem", kas zina "vērtību" vispār ir tāds ļoti izteikts Rietumu zinātnes skatījums.
Bet kā iesaistīt sabiedrību topošo mākslas darbu vērtēšanā? Rīkot balsošanu draugiem.lv? Pasaukt pirmo pretimnācēju no ielas? Vai šai personai vispār būs interese lemt par kaut kādiem projektiem? Un nākas domāt par varas attiecībām, ko izraisa "ekspertu" statuss. Vai "tautas pārstāvis" spēs aizstāvēt savu pozīciju "ekspertu" vidū? Vai "eksperti" spēs respektēt "tautas pārstāvja" skatījumu? Un kā mēs galu galā varam zināt, ka "tautas pārstāvis" tiešām reprezentē "tautu" labāk nekā "eksperti"?
Jautājumu vairāk nekā atbilžu. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?