Te gribas jautāt, kā tiek definēts "labums sabiedrībai"? Vai visi kultūras pasākumi, uz kuriem ierodas daudz cilvēku, nes "labumu sabiedrībai"? Vai ir būtiski, kādi cilvēki ierodas - vietējie, tūristi? Laucinieki, pilsētnieki? Intelektuāļi vai roku darba strādnieki? Domāju, ka dažādas sabiedrības grupas definē mākslu atšķirīgi, un attiecīgi ir projekti, kas uzrunās un piesaistīs tikai noteiktu sabiedrības grupu, kura var arī nebūt liela. Vai tas nozīmē, ka šādus mākslas darbus nevajadzētu atbalstīt?

Par atlasi - pieņemu, ka KKF komisijās tomēr strādā attiecīgajā jomā izglītoti un pieredzējuši ļaudis, kas zina gan projektu iesniedzēju bekgroundu, gan Latvijas un pasaules kontekstu utt. Tā ka tas nav vienkārši "patīk/nepatīk", "saprotu/nesaprotu", tieši pretēji, pēc zināma laika izglītošanās ir diezgan grūti mākslu vērtēt tik vienkāršoti. Varētu, protams, diskutēt par veidu, kā eksperti tiek atlasīti (pēc NVO utml. rekomendācijām, cik nojaušu (slinkums iet skatīties uz mājas lapu)), vai arī par to, ka paļaušanās uz "ekspertiem", kas zina "vērtību" vispār ir tāds ļoti izteikts Rietumu zinātnes skatījums.
Bet kā iesaistīt sabiedrību topošo mākslas darbu vērtēšanā? Rīkot balsošanu draugiem.lv? Pasaukt pirmo pretimnācēju no ielas? Vai šai personai vispār būs interese lemt par kaut kādiem projektiem? Un nākas domāt par varas attiecībām, ko izraisa "ekspertu" statuss. Vai "tautas pārstāvis" spēs aizstāvēt savu pozīciju "ekspertu" vidū? Vai "eksperti" spēs respektēt "tautas pārstāvja" skatījumu? Un kā mēs galu galā varam zināt, ka "tautas pārstāvis" tiešām reprezentē "tautu" labāk nekā "eksperti"?
Jautājumu vairāk nekā atbilžu. :)