Likteņa aronija - lielāko dienas daļu braukāt pa stāvajām trasēm, bet uz galvas nokrist uz lēzenās. Labi vismaz, ka dienas beigās. Un labi, ka galvā vienmēr ir ķivere, bet tik un tā, blieziens bija pamatīgs, es pat nesaprotu, kādā veidā es kritu, tikai sajutu (ar galvu) - ok, te ir zeme un tad vēl papildus kaut kāds atmuguriskais vēkšpēdiskais uz pakaļas kustības inerci pēc pirmā atsitiena turpinot.