Šodien sāp plašs muskuļu klāsts - vakar kārtīgi izbraukājos ar moci un man bija divi lieli panākumi, nē, pat trīs - es uzķēru to īsto ručkā dodamo mirkli, lai izietu no līkuma, tas viens; viens džeks mani nevarēja apdzīt, tas divi un trešais - mazliet nokritu, bet pirmo reizi neizlaidu stūri no rokām un moci nenoslāpēju - uzcēlu un uzreiz braucu tālāk. Nākamnedēļ es piedalīšos savās pirmajās motokrosa sacensībās (šī ir tāda krūmu gonka, pavisam neliela), Open Lady klasse motoren grupā (teica, ka būšot kādas 20 braucējas). Mani uztrauc tikai tas, ka es varētu būt pēdējā un tas, ka es varētu nosisties. Bet nu tā kā 35 eur par dalību ir samaksāti, tad jau žīdam nekas cits neatliek kā tikai braukt.
Sāku iepazīties ar kaimiņiem (protams, savtīgu iemeslu dēļ) - tā kā nedēļas nogalē ieradīsies mamma (ceru, ka ieradīsies, jo uz Eindhovenu pretī nebraukšu - nopirku autobusa biļeti no lidostas līdz Amsterdamai un sagatavoju lapu ar visādām noderīgām frāzēm angliski un latviski (lai viņa zina, kuru kurā brīdī bakstīt), piemēram: "Hello, I am lost, please call my daughter, because I don't speak English"), tad man vajadzēja vēl vienu riteni un tā kā es negribu maksāt 10 eur dienā vai arī braukt tam ritenim pakaļ uz nomu, tad paprasīju kaimiņam - tas aizdos. Centīšos vienoties par 5 eur dienā.