Pārvācoties kārtējo reizi, gūstu arvien lielāku apstiprinājumu tam, ka jāklausa Džeromam Kā Džeromam par to, ka grabažas jāmet laukā (pilns citāts manā bio). Man vēl plānā pāriet ar pēdējo kritisko aci pār savām mantām (2x jau tas darīts, bet domāju, ka vēl kāds sentimenta apdvests maiss salasīsies) un tad izmest ārā visu lieko. Tā vispār ir baigā uzvara pār sevi - izslēgt ārā "gan jau noderēs" un "bet šo studenta apliecību es varēšu parādīt savam bērnam/kaķim/sunim".