Neskatieties UV lampās bez pietiekamas aizsardzības - apdedzināt acis nav jautri X(
Labās ziņas - ja bojājums ir tikai virspusējs, tad atlabšana ir 2-3 dienu jautājums.
Bet tie acu pilieni sāp visu nākamo dienu..

Pirmo reizi atrāvos no tā Covid..
Divas dienas 38.3'C, muskuļu sāpes no jostasvietas uz leju, spēka tik vien cik saņemties uz māsīcas kāzu ceremonijas tiešo translāciju un noskatīties vēsturiskās hokeja spēles. Visu pārējo laiku tāds pus-delīrijs. Šodien sāku justies kā cilvēks, bet īsti vairs neatceros, kas notika iepriekšējās divās dienās.

Radi un draugi labu gribēdami raksta un jautā kā iet, kā simptomi un atgūšanās, kas ar macībām un laboratorijas darbiem, bet nu.. B**, tak besī ārā - tu jau tā pussamaņā un vēl jāatbild uz 50 vienādiem jautājumiem?? Un nedod dievs neatbildēsi - būs panika!

Kad citi iet gulēt apķēruši savus dzīvesbiedrus, draugus, mīkstās mantiņas vai spilvenus, bet tu pieturies pie basketbola bumbas un ir ļoti ērti.

Kontekstam - man nekad nav paticis basketbols, bet jaunās vides iespaidā ietekmējos un nopirku bumbu, lai varētu pamest sodiņus.

Kaķis pienāk pie bļodiņas un nicīgi nosaka:
– Fuj! Griķi!
Nākamajā dienā:
– Fuj! Vakardienas griķi…
Trešajā dienā:
– Vau! Griķi!

Es nebūšu kaķis. Griķi ātri pazudīs no mana trauciņa XD

Jo ilgāk es te esmu, jo vairāk sāk gribēties braukt prom. Ne atpakaļ uz LV, bet vnk kaut kur citur.
Tik daudzi cilvēki saka, ka Taivāna ir tik ideāla valsts, kur dzīvot, viss ir tik ērti un parocīgi un pieejami, bet savos 6 mēnešos šeit, es to vēl neesmu pieredzējusi. Man te viss liekas tik novazāts, nekopts, netīrs un nekārtīgs. Universitātes birokrātija un skaidrojumu un norāžu trūkums arī nepalīdz man kā arzemniekam no pilnīgi cita reģiona.
Lielā mērā tas noteikti ir finanšu jautājums, jo jau tagad sanāk tērēt vairāk nekā es saņemu, līdz ar to daudz ko es nemaz nevaru atļauties darīt un uzlabot vidē, kas arī akadēmisko darbu ietekmē lielā mērā. Nesaprotamās ekspektācijas attiecībā uz zinātnisko darbu arī nepalīdz.

Es nez ko un cik daudz tas saka, par cilvēkiem šeit, bet aizbraucot, man būs žēl pamest tikai šeit iegūtos draugus un deju nodarbību cilvēkus. Man vienalga par Universitāti un laboratorijas cilvēkiem un kursabiedriem - es nejūtos tur piederīga un piemērota.

Šobrīd ir grūtais periods.
Varbūt tikšu pāri.

When your mood doesn't go hand in hand with what other people want from you.

Konkrēti - kad tu gribi dejot lēno deju (a.k.a. 3min iemeslu kādu apskaut ^^'), bet esi west coast swing pasākumā v_v'

Kad it kā ir, bet tomēr nav Ziemassvētki.
It kā visur ir gaismiņas un eglītes un dāvanas, IG pilns ar svētku pasākumu bildēm, bet tajā pat laikā brīvdienu vietā ir semestra beigu eksāmenu un prezentāciju laiks.

Laikapstākļi vismaz relatīvi uzlabojušies - skaidras debesis, bet tāpat pavēsi; pēdējā nedēļā temperatūra svārstījās starp +10 un +20. Istabiņas AC izrādās nav sildītāja funkcijas, tāpēc nākas sildīties ar jaciņām un zeķītēm, un siltiem dzērieniem.

Par spīti tam, ka šajā galā gada beigas tiek atzīmētas un svinētas mēnesi vēlāk nekā rietumos, arī šeit ir vērojama tieksme uz Ziemassvētkiem - izrotātas eglītes, lampiņas visur, kur vien var uzkārt, nosacīti tematiskie tirdziņi, Secret Santa dažādos cilvēku burbuļos. Bet tā visa liekas tik daudz, tik samāksloti un tik prasti lēti, ka kļūst jau pretīgi. Tumsa un pelēkums, lietus un +15'C visu padara vēl depresīvāku.
Gada garākā nakts, ap namiņu apvilkts bluķis, priecīgi sapikoti visi radi, ugunskura gaismiņā ar karsta dzēriena krūzi rokās un piparkūkām pie rokas, kamēr apkārt zemi klāj sniegs - tādi ir mani skaistākie Ziemassvētki. Šogad varētu vienkārši izlaist..

Pēc nosacītas piedalīšanās LJZA gada noslēguma pasākumā, nodomāju, ka jāsāk rūpīgāk pierakstīt un fiksēt savus piedzīvojums šajā jaunajā kultūrvēsturiskajā, ģeogrāfiskajā un akadēmiskājā vidē - varbūt mani ar kādreiz uzaicinās parunāt par citādo starptautisko pieredzi, jo cik gan daudz LV studentu brauc uz Taivānu studēt, īpaši ar-Āzijas-kultūru-nesaistītas lietas :D ( Bet par visu no sākuma.. )

Kad pierimst satiksme aiz loga, tad var saklausīt klusās tuvās skaņas.
Pirms dažām naktīm AC sņākoņa atgādināja tālu smago vilcienu. Atskārtu, ka te tādu nav, un tas liekas tik dīvaini. Biju jau aizmirsusi par tādiem.
Lai arī dzīvoju tuvu Taibejas Centrālajai stacijai, te vilcienus dzirdēt nevar, metro arī pārsvarā paslēpts pazemes tuneļos.
Un tā siltā sliežu smarža arī šeit sveša.
Vēl vieni sīkumi, pēc kā ilgoties :)

Tikmēr šeit lietus sezona iepauzējusi, un Saule dienā silda līdz 26-30'C. Jau novembra vidus, bet šejienes apstākļi ar to neasociējas. Kur ir salnas un sarmas?

Pirms dažām dienām skatoties cik apbrīnojami sinhroni dejo k-pop grupas, aizdomājos par to, cik grūti sasinhronizēt 20+ dažādus kolektīvus Dziesmu un deju svētku uzvedumiem. Visu cieņu!
Tas noveda pie domām par dančiem - pirms aizbraukšanas neizmantoju iespējas, tagad nezinu cik gadus būs jāgaida līdz iespējai. Saskumu par to.

Šovakar pēkšņi domās parādījās Ventspils šosejas remontdarbi un Smārdes pagrieziens - vieta, kur daudzreiz braukts kopš bērnības jau. Viens no atskaites punktiem, lai saprastu cik ilgi vēl jābrauc :D

Nolēmu, ka jāpiefiksē visas pēkšņās domas par mājām - lai nepazūd, bet nav arī aktīvi par to jādomā. Tad redzēs cik daudz sakrāsies :)

Vai vēl kāds šajās dienās kolekcionē pastkartes/pastmarkas no ārzemēm?
Es vienmer priecājos, kad man kāds atsūtīja kādu, un priecājos arī pati sūtīt citiem :)

Pagājis jau (vai tikai?) mēnesis, kopš ierados Taipejā. 

Notika tas, no kā baidījos - vienam no kaķiem iestājās depresija - apātisks, slābans, neēd un nedzer tā īsti :(
Un es attālināti nekādi nevaru palīdzēt un nomierināt viņu, tik runāt ar draugiem, pie kā atstāju, un teikt ko mēģināt darīt :(
Vienreiz jau tika pie daktera, jo, kā bija paredzams, sākās problēmas ar čurāšanu - sadeva zāles. Rīt vedīs pie sistēmas pielikt, lai neatūdeņojas pavisam. Cerams, ka varēs ieteikt kādu metodi, kā palīdzēt uzmundrināt un atžirgt :(
Ceru, ka nebūs ilgi viņam šis. Sāpīgi lasīt un klausīties un skatīties :(

Citās ziņās - sēžu Taipejā viesnīcā karantīnā. Vēl rītdiena un tad varēs uzmanīgi iet ārā, ja paštests būs negatīvs..

Izoperēja visus gudrības zobus, bet es nebiju 'klāt'. Pamodos pusotru stundu vēlāk nekā bija plānots, vēl pēc tam ilgi nogulšņāju. Nevaru saprast vai sāp joprojām vai šuves traucē, pārtieku no babyfood un līdzīgas pārtikas, zilumi uz vaigiem jau dzeltenīgi, un tūska arī iet mazumā.
Aizvedu glabājamās mantas, cenšos izpārdot un atdot pēdējās puslīdz vērtīgās lietas, tad jāsafočē dzīvoklis un jāieliek sludinājums.
Kaķi aprod ar jaunajām mājām, bet vēl jāpaspēj aizvest savakcinēt un sačipot.
Jānopērk jaunas zandeles un jāatrod šorti.
Un vēlais darbs tagad katru dienu no 18iem līdz drošvien 22iem, bet pēdējā darba nedēļa tur.
Nesaprotu vai pietiek visam laika, vai esmu kko aizmirsusi?
Ko es darīšu un kur un kā dzīvošu, ja ātri būs jālido atpakaļ? XD

9d15h

Pēdējā laikā viss notiek pārsteidzoši raiti un sekmīgi. Tiku pie vīzas, apdrošināšanas, iebraukšanas atļaujas un karantīnas viesnīcas vajadzīgajos datumos, paspēju pieteikties uz gudrības zobu izvākšanu miedziņā (un arī iziet analīzes un uztaisīt EKG priekš tās anestēzijas), pārējo zobu labošanu nemiedziņā, sarunāt notāru pilnvaras sagatavošanai, un kko vēl tur.. Kkā aizdomīgi :D
Gaidu, kas noies greizi. Pagaidām tik tādi nieki bijuši - 3dien darbā nācās atkārtot testus, 4dien kolēģei nepareizi pateicu ko darīt, šodien gaļu bija jāgaida 2h ilgāk nekā plānots. Rīt varētu apgāzt laivu, nākamnedēļ kko vēl darbos nofeilot.. kko nepaspēt..

Cik stundas pēc narkozes drīkst sēsties pie laboratorijas darba un mašīnas stūres?

18d 15h 35min

-Laicīgi saprast kad un kādus dokumentus no Tevis gaidīs, lai Tu varētu dabūt visas atļaujas. Šobrīd visaktuālāk sagaidīt vīzu (1-2dien būs), atrast veselības apdrošināšanu, iesniegt info Uni. Tad varot gādāt biļetes ne ātrāk kā pēc 3 nedēļām!!! Bet es biļetes jau sen nopirku X( 

Saistībā ar laika zonas maiņas plānu, ļoti sāpīga problēma - nav īsti kam uzticēt savus lielos mīļos kaķus uz dažiem gadiem :(
Lielākai daļai radu un draugu jau pilnas mājas ar saviem zvēriem, bet teica gan, ka sliktākajā gadījumā uzņems pie sevis mājās. Gribētos gan, lai minči nonāk pie cilvēkiem, kas actually priecātos par dažiem gadiem ar kaķiem mājās.
Kur lai meklē tādus cilvēkus?
Bail jau no komentāriem ar pārmetumiem par bezatbildību un tā, bet nu kā es pirms 10 gadiem varēju zināt, ka būšu viena un gribēšu dažus gadus studēt ārzemēs? Like, come on, people!
Man arī sāp! Es rēķinos ar finansiālu atbalstīšanu un videozvaniem ar viņiem - bez tā arī nevar tak :D