Previous | Mem | Next
 
Zane
mazaa_maasa
07 December 2025 @ 03:40 pm
837. Money can buy you happiness  
Once you realize that your happiness lies in good health, comfortable and clean environment and traveling. And an occasional pizza..

Eh, besī tas PhD pasākums te.. bet nu jāsaņemās uz pēdējo līkumu pirms finiša taisnes.
Bet es gribu tik gulēt gultā vai vazāties apkārt pa jaunām vietām. Eksperimentus un praktiskās laboratorijas lietas arī gatava darīt, bet nu sēdēt lasīt un rakstīt????????? Neiespējami, jo tik daudz citas interesantākas lietas datorā eksistē :D

Pēdējā gada laikā esmu sākusi vairāk apzināties, ka varētu būt AuDHD indivīds. Un atbraucot uz Taivānu izkāpu no saviem ierastajiem vides un cilvēku rāmjiem tik tālu, ka vairs nezinu kas esmu un ko un kāpēc daru. It kā liekas, ka esmu kļuvusi atklātāka un vairāk izrādu savu personību un intereses, bet tajā pat laikā joprojām spēlēju līdzi draugiem, jo apzinos kā sabiedrībā pieņemts uzvesties kādās situācijās, bet iekšēji nejūtos nekā par to visu.
Manam darba vadītājam liekas, ka esmu perfekcioniste un tāpēc nevaru uzrakstīt darbu, bet man liekas, ka tā ir dopamīna disregulācija un iespējams trauma no maģistrantūras ^^'

Varbūt jāsāk vairāk te atkal atgriezties un apgrozīties un rakstīt visādas pārdomas, lai neaizmirstu, kā un kam eju cauri tagad...

Par ko cilvēki runā psihoterapijās? Kā un par ko sāk to pirmo sarunu, kad pat pats nezini, kas būtu jārisina?
Tags: , , ,
 
8 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
ʾāliph[info]alefs on December 7th, 2025 - 05:35 pm
Psihoterapijās var runāt vienkārši par to, kas uz sirds. Kas un vai būtu jārisina, arī ir laba tēma!
(Reply) (Link)
Eos[info]eos on February 12th, 2026 - 12:03 am
https://www.momonthespectrum.life/common-autistic-traits-in-women

Es principā ne pārāk sen nolasīju lekcijū LU par autismu. Varu ieteikt resursus, lai izslēgtu Audhd.

Jo nu tā diemžēl ir, ka daudzas sievietes ap 30-40 attopas, ka kaut kas nav riktīgi, tā nav tikai depresija vai trauksme. Par to daudz psihiatri runā pēdējos 5 gados, kā saprast un izšķirt. Varbūt noder tā infografika.
(Reply) (Thread) (Link)
Zane[info]mazaa_maasa on February 12th, 2026 - 03:22 pm
Jā, es ļoti daudz redzu visādus pieredzes stāstus ar pazīmēm un vēlu diagnosticēšanu, un paklausījos podkāstus ar speciālistiem, tāpēc arī man radās aizdomas par to, ka varētu būt viņu starpā.
Bet tās pazīmes ir tik nenoteiktas un relatīvas - "may/can be/have", "sensitive" - kā lai zina, kurā brīdī jutība vai pazīmes esamība sasniedz kkādu atzītu neirodiverģences līmeni? Vai man tikai ļoti subjektīvi LIEKAS, ka man tas piemīt? Vai es tik labi maskēju, ka man tās pazīmes neliekas tik "spēcīgas" kā citiem, ko redzu tajos pieredzes stāstos? Un ar cik pazīmēm pietiek, lai teiktu, ka tiešām ir diagnosticējams sindroms?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Eos[info]eos on February 12th, 2026 - 03:35 pm
Par to jau psihiatrijā ir stāsts, ka neviens nav normāls.

Runa ir par laimi, pašsajūtu. Es ieteiktu paskatīties to Mom on the Spectrum kanālu, viņai ir Audhd. Viņa tik labi funkcionēja, ka līdz 30 gadiem netika pie diagnozes.

Kas Tev traucē, kas šķiet tāds, ka Tev vajadzīgi speciāli apstākļi?

Jo zāļu autismam vai audhd tāpat nav. Kāds Tev būtu labums, ja Tev kāds iedotu kādu diagnozi?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Zane[info]mazaa_maasa on February 12th, 2026 - 04:10 pm
Pirmkārt jau tas ir apstiprinājums man, ka tiešām ir kaut kas citādāks smadzenēs, kāpēc es uzvedos tā kā uzvedos, un tas nav izdomāts un izlikšanās, kam citi apkārtējie varbūt netic.

Galvenokārt, tās ir attiecības ar citiem cilvēkiem, draudzību veidošana, kur es jūtos nesaprasta, pārprasta un nepieņemta.
Darba ziņā pagaidām viss ir labi, bet tas tāpēc, ka man nav noteikta 9-5 pirmdiena - piektdiena darbalaika un fiziskas stacionāras darbavietas. Bet brīdī, kad būs jāmaina laboratorija vai jāpāriet uz industriju, tad tas arī būs sarežģīti; to gan drošvien vairāk tā ADHD puse ietekmē - un tam gan ir medikamenti, kas varētu palīdzēt.
Ja ir diagnoze, tad vismaz ir medicīniski pamatots iemesls, ko izmantot lai mēģinātu sarunāt kaut kādas iekļaujošākas izmaiņas darba vidē.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Eos[info]eos on February 12th, 2026 - 05:52 pm
Jā, ja runa ir par neirodiverģenci, tad to saprast var būt vērtīgi.

Vai Tu esi gājusi pie psihoterapeita par šo visu?

Jo nu es esmu gājis 15 gadus. Man ir vairāk kā skaidrs, kāpēc man ir relatīvi maz draugu.

Manai sievai, kam bija autisms, bija arī maz draugu. Taču tas nav nekāds zinātnisks kritērijs. Sāls ir tajā, kāpēc Tevi pārprot. Runa ir par nerakstītām, sabiedrībā pieņemtām, normām, kuras daļa cilvēku saprot vienā veidā, bet cilvēki spektrā parasti mazliet/ļoti citādi. Vai tiešām tāpēc Tevi pārprot?

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Zane[info]mazaa_maasa on March 6th, 2026 - 08:04 pm
Pie terapeita neesmu bijusi nekad. Nezinu kā un kur atrast kādu sakarīgu lieki netērējot laiku un naudu. Un tagad TW esot arī valodas barjera ļoti traucē :/

Es nevarētu teikt, ka man ir maz draugu, bet man liekas, ka es vnk esmu dīvainīšu burbuļos tikusi :D Visiem kkādas izteiktas autisma vai ADHD uzvedības pazīmes, līdz ar to ar viņām saprotos labi. Ar "normāliem" cilvēkiem sevi ļoti slāpēju un maskēju.
Un romantisko attiecību ziņā - vispār gandrīz 0. Neveiklas sarunas - un es nez vai manis vai otra cilvēka dēļ, bet, ja otrs atrod partneri un es nē, tad tas liek domāt, ka ar manu domāšanu un uzvedību kkas nav kā paredzēts un gaidīts un pieņemts.
Nesaprot un pārprot gan tad, kad vnk runāju, nevis flirtēju, gan, kad tiešām izrādu interesi par kādu romantiskā nolūkā - pretēji efekti :D
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Eos[info]eos on March 6th, 2026 - 09:05 pm
Nu jā, sameklēt labu terapeitu Taivānā - tur man tiešām būtu jāpapūlas :D

Kad būsi Latvijā, man būs, ko ieteikt.

Jā, man bija līdzīgi, ka 10 gadu periodā gadījās strīpa paziņu, kam bija aspergers vai autisma iezīmes, turklāt divas no tām pašas man pateica, ka viņām ir autisms vieglā formā.

Es esmu novērojis, un tā arī apgalvo mediķi, ka cilvēkiem ar autismu sejas izteiksmes parasti nav saistītas ar to, ko viņi jūt un domā.

Tā teikt - smaida, bet iekšēji bēdīgs. Vai arī nogurusi, neizteiksmīga seja,
bet iekšā liels prieks.

Man pagāja kādi 10 gadi, lai pie tā pierastu. Kopš tā laika daudz vairāk uzticos intuīcijai un "sestajai maņai", nevis skatos uz cilvēka seju.

(Reply) (Parent) (Link)